Jau pirms 15 gadiem izskanēja priekšlikums, ka Latvijas pilsonību varētu pārdot par vienu miljonu eiro.

Ja sociālajos tīklos cilvēki nesāktu publicēt faktus, kas lika šaubīties par Indijas zinātnieces Divjas Kananas Višvanatas izglītību un viņas norādītajiem zinātniskajiem rakstiem, tad, visticamāk, viņa jau būtu Latvijas pilsone. Tāpat kā viņas vīrs, kurš Latvijas pilsonību ieguva 2023. gadā. Saeima lielā vienprātībā (izņemot Nacionālo apvienību) bez kādām debatēm, turklāt steidzamības kārtā nobalsoja par likumu, ar kuru Višvanata tika atzīta par Latvijas pilsoni, jo akli paļāvās, ka atbildīgā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija visu, kas skar šo jautājumu, ir izvērtējusi. Savukārt komisijai nebija nekādu šaubu par Indijas zinātnieci, jo viņu taču rekomendējis pats Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un atbalstījusi ģenerālsekretāre Baiba Rivža. Labi, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir aktīvs sociālo tīklu dalībnieks un ievēroja, ka pilsonības piešķiršana trešās valsts pilsonei šoreiz var beigties ar skandālu, tāpēc pēdējā brīdī aicināja Saeimu novērst jebkuras šaubas, nepieciešamības gadījumā pārskatot likumu.