16. maijs vēsturē un senās avīzēs. Iespaidīga K. Ulmaņa apvērsuma gadskārtas atzīmēšana Rīgā

1935. gada 16. maijā. Pirms 90 gadiem Rīga vēl dzīvoja iepriekšējā dienā nosvinēto Vienības svētku, tas ir, Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maija apvērsuma pirmās gadadienas noskaņās.

Galvaspilsēta par godu svētkiem bija saposta, krāšņi izrotāta un vakaros īpaši izgaismota, taču par iespaidīgāko un neparastāko elementu kļuva 22 metrus augstais Uzvaras stabs. Šo neparasto konstrukciju Brīvības, Aspazijas, Zigfrīda Meierovica bulvāra un Kaļķu ielas krustojumā iepretī nepabeigtajam Brīvības piemineklim varēja apbrīnot vēl vairākas dienas pēc svinībām. Uzvaras stabu "aktivizēja" Vienības svētku priekšvakarā, 14. maija vakarā. Laikraksts "Rīts" ziņoja: "Pēc pulksten septiņiem vakarā gājējus pārsteidza neredzēta aina: virs lielā uzvaras staba Kaļķu ielas galā uzvijās liels zilbalts karogs. Gājēji bija neizprašanā, – rīdzinieki nepazina paši savas krāsas. Tas bija Rīgas pilsētas karogs, kas pirmo reizi uzvijās gaisos. Drīzi tam blakus plīvoja arī sarkanbaltsarkanais valsts karogs, kuram vēl pievienojās pa trim pilsētas un valsts karogiem. Zem karogiem iedegās divi uguns loki – elektriskās spuldzes. Uzvaras staba pakājē ir divi īsi uzraksti: "Vadonim" un "Latvijai"." 

Jāpiezīmē, ka 1935. gada 15. maijs bija pirmā reize, kad plaši publiski lietoja Iekšlietu ministrijas, tātad nu jau valstiski ne vairs tikai pašvaldības līmenī, apstiprināto Rīgas pilsētas karogu. 

Zilibaltais tika epizodiski lietots arī iepriekšējos gadsimtos un 20. gadsimta 20. gados, taču nu tam piemita oficiāls statuss. Savukārt karogotais un iluminētais Uzvaras stabs nacionālā karoga krāsās atstāja uz rīdziniekiem vislielāko iespaidu: "Rīgas un valsts karogiem plīvojot, sagādāja brīnišķu skatu dienā un vēl jaukāku vakarā, kad to apvija elektrisko spuldžu vītne un augšā iedegās Latvijas zvaigžņu teiksmaini zilā gaisma." Par minēto elementu vēl rakstīja: "Maz kam zināms, ka šīs skaistās zvaigznes ir mūsu pašu zemes ražojums. Līdz šim tādus gaismas efektus panāca ar īpašu "tukša gaisa" cauruļu (acīmredzot domātas caurules ar neonu. – Red.) ievešanu no ārzemēm. Uzvaras stabam zilās zvaigznes pagatavojis mūsu augstskolu beidzis inženieris, kam svētku vakarā bija jauki uguņots veikala skatlogs Lāčplēša ielā." Uzvaras stabā turklāt bija uzstādīts prožektors, kas raidīja staru uz Brīvības pieminekļa jaunbūvi aizsedzošu patriotisku plakātu ar tautumeitu, strādnieku un zemnieku. Plakāta lejasdaļā bija Kārļa Ulmaņa citāts "Katrs savā darbā, bet visi valsts darbā" un apvērsuma datums "15.5.".

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 16. maijā

Teicams pasākums jūrmalā. Šogad mellužniekiem un asarniekiem atņemti dienā 23 vilcieni, par to sūrojas īpašnieki un vasarnieki. Jau tagad var manīt, ka sezona būs ļoti klusa. Bij iesniegts lūgums ar daudziem parakstiem, bet tas palicis bez ievērības. Īpašnieki nodevas šogad nevarēs nest, viņi lūgs valsts un pašvaldību nodokļu samazināšanu. Arī veikali stipri sajūt krīzi, pircēju uz pusi mazāk kā pagājušo gadu. Un tomēr arī te notiek steidzīgi reparāciju darbi. Piespiestā kārtā tiek laboti trotuāri, sētas, neskatoties uz to, ir ienākumi vai nav. Līdz pirmajam jūnijam visiem darbiem jābūt nobeigtiem. Šogad Mellužos un Asaros bij ievestas vairākas labierīcības. Siltas vannas, liela kafejnīca. Būtu skaists un dzīvs centrs, bet nav apmeklētāju. Dubultos vasarnīcas ir galīgi izīrētas.