Tusks: Polija uzvarēja. Demokrātija uzvarēja

Polijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionāli konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), tomēr tai nav izdevies izcīnīt absolūto vairākumu, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas un daļējie vēlēšanu rezultāti. Atbilstoši tiem vairākumu parlamenta apakšpalātā Seimā izcīnījušas trīs opozīcijas partijas, kuras varētu veidot jauno valdību.

Aptaujas iezīmē pārmaiņas

PiS vēlēšanās saņēmusi 36,6% balsu, kas tai varētu dot 198 vietas Seimā, kurā kopā ir 460 deputāti. To rāda aptauja, ko veikusi sabiedriskās domas pētījumu firma "Ipsos", papildinot to ar daļējiem vēlēšanu rezultātiem. Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā PiS saņēma gandrīz 44% balsu. Opozīcijas apvienība "Pilsoniskā koalīcija" (KO), kurā vadošo vietu ieņem bijušā premjerministra Donalda Tuska vadītā centriski labējā partija "Pilsoniskā platforma", varētu būt saņēmusi 31% balsu un 161 mandātu parlamentā. KO iespējamie koalīcijas partneri – partiju apvienība "Trešais ceļš" – saņēmuši 13,5% vēlētāju atbalstu un 57 vietas Seimā. Citi potenciālie Tuska koalīcijas partneri – kreisā spārna partija "Jaunie kreisie" – varētu būt saņēmuši 8,6% balsu un 30 deputātu vietas, liecina aptaujas rezultāti. Šīm trim opozīcijas partijām tad būtu 248 deputāti Seimā, kas nodrošinātu tām vairākumu. Galēji labējo partiju "Konfederācija", kas tika uzskatīta par iespējamu PiS koalīcijas partneri, aptaujā atbalstīja 6,2% vēlētāju, un viņiem varētu būt 14 vietas Seimā. "Konfederācijas" līderis Slavomirs Mencens atzinis, ka vēlēšanās partija ir cietusi sakāvi. Parlamenta vēlēšanās piedalījušies 72,9% balsstiesīgo, kas ir augstākais rādītājs kopš komunisma krišanas Polijā 1989. gadā.

Laimīgs par otro vietu

"Nekad savā dzīvē neesmu bijis tik laimīgs par šķietamu otro vietu. Polija uzvarēja. Demokrātija uzvarēja," svētdien pēc pirmās nobalsojušo aptaujas, kas rādīja opozīcijas uzvaru, paziņoja Tusks. "Mēs izveidosim labu, jaunu, demokrātisku valdību ar saviem partneriem," uzrunājot atbalstītājus, uzsvēra bijušais Polijas premjers. "Šis drūmais periods ir beidzies. "Likuma un taisnīguma" valdīšana ir beigusies," uzsvēra sešdesmit sešus gadus vecais Tusks, solot "jaunu laikmetu Polijai". 

Tusks un viņa atbalstītāji ir vainojuši valdošo partiju par tiesu varas un mediju graušanu Polijā. 

Savukārt PiS līderis Jaroslavs Kačiņskis Tusku nosaucis par Berlīnes un Briseles marioneti. Opozīcijā pirms vēlēšanām bija plaši izplatīts uzskats, kā tās būs nozīmīgākās vēlēšanas Polijā kopš 1989. gada.

PiS valdības beigas uzvēra arī citi opozīcijas spēki. "Šodien Polijā notiek lielas pārmaiņas. Tās nebūtu iespējamas, ja "Trešais ceļš" netiktu izveidots," paziņoja šīs apvienības līdzpriekšsēdētājs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, kurš vada tajā ietilpstošo un reģionos populāro Polijas Tautas partiju. Viņš arī izslēdza iespēju veidot koalīcijas valdību ar PiS. "Cilvēki, kas balsoja par mums, gribēja pārmaiņas. Viņi gribēja PiS valdīšanas beigas," Kosinjaks-Kamišs paziņoja privātajam radio RMF FM. 

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Biedroņs, kurš ir viens no "Jauno kreiso" līderiem, uzsvēra, ka "15. oktobrī Polija atriežas Eiropā". 

Tikmēr cits šīs partijas līderis Vladimirs Čažastijs atgādināja, ka kreisie pēc 18 gadu pārtraukuma nonāks pie varas.

Prezidents izraudzīsies kandidātu

Kačiņskis uzsvēris, ka PiS ir uzvarējusi trešajās parlamenta vēlēšanās pēc kārtas, kas "ir liels panākums mūsu partijai un mūsu redzējumam". Kačiņskis, kurš šobrīd ieņem vicepremjera amatu, tomēr nebija pārliecināts, vai šo uzvaru "izdosies pārvērst vēl vienā termiņā pie varas". Gatavību veidot jauno valdību paudis pašreizējais premjerministrs Mateušs Moraveckis. "Ja prezidents uzticēs valdības veidošanu uzvarējušās partijas kandidātam, mēs mēģināsim izveidot stabilu valdību," telekanālam TVP paziņoja premjers. Pēc vēlēšanu oficiālo rezultātu izziņošanas prezidents Andžejs Duda nosauks premjera amata kandidātu. Parasti prezidents nosauc visvairāk balsu ieguvušās partijas kandidātu, un Duda pirms vēlēšanām paziņoja, ka tieši tā arī rīkosies. Ja prezidenta nosauktais kandidāts nespēs nodrošināt balsu vairākumu savai valdībai, nākamo kandidātu izvirzīs parlaments.

Ja opozīcijai izdosies nākt pie varas, tās iespējas veikt nozīmīgas reformas nebūs vienkāršas, norāda raidorganizācija BBC. 

Opozīcija aptver plaša spektra spēkus, sākot ar kreiso spārnu un beidzot ar mēreniem konservatīvajiem. Piemēram, "Jaunie kreisie" un "Pilsoniskā koalīcija" grib liberalizēt stingro abortu likumu, ļaujot sievietēm veikt abortu līdz 12. grūtniecības nedēļai. Tikmēr "Trešais ceļš" ir gatavs atvieglot abortus tikai smagu augļa defektu gadījumā, bet par turpmāku abortu likuma atvieglošanu, viņu ieskatā, būtu jālemj referendumā. Šādai valdībai būtu jāņem vērā arī konservatīvi noskaņotā prezidenta Andžeja Dudas domas, jo prezidents parlamenta lēmumiem var uzlikt veto, kura pārvarēšanai vajadzīgas trīs piektdaļas balsu. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija norādījusi, ka vēlēšanas bijušas brīvas, lai arī valdošajai partijai par labu nācis sabiedrisko mediju saturs.