Aizvadītajā gadā pie lasītājiem nonāca Senās Ķīnas lirikas antoloģija latviešu valodā – "Upes sniegs", kuru sastādījusi un no klasiskās ķīniešu valodas atdzejojusi Ieva Lapiņa. 

Manuprāt, viens no elegantākajiem dzejoļiem šajā krājumā ir "Žēlabas uz nefrīta kāpnēm", ko mūsu ēras 7. gadsimtā sacerējis dzejnieks Li Bo. Tas ir pavisam īss, vien četras rindas:

Nefrīta kāpnes norasojušas baltas.

Jau dziļa nakts, zīda zeķes valgas.

Viņa, kristāla pērļu priekškaru aizverot,

Skatu nenovērš no rudens mēness gaismas.

Nefrīts ir akmens ar zaļganu nokrāsu, kas Ķīnas kultūrā simbolizē labsirdību, gudrību, drosmi un godīgumu. Tikmēr modernā Ķīna par sevi atgādināja janvārī, kad uzņēmums "DeepSeek" laida klajā jaunu mākslīgā intelekta rīku "DeepSeek-R1". 

Tas ne tikai konkurē ar amerikāņu "OpenAI", bet ir pieejams pilnīgi par brīvu un, iespējams, ir pat labāks. 

Viens piemērs. Es palūdzu "DeepSeek" uzrakstīt 300 zīmju garu dzejoli par nefrīta kāpnēm, un dažu sekunžu laikā saņēmu atbildi skaidrā latviešu valodā:

Nefrīta kāpnes mirdz kā sapnis, stāvas pret kalnu, debesīs raisītas.

Katrs solis – noslēpums, kas glabājas, dzīles tek, un laiks apstājas.

Zaļā gaisma mīksta kā vēsā vēja elpa, kāpnes ved uz mītu, kas sirdīs iegravēts.

Nefrīts kliedz klusumā, bet sirds to dzird, ceļš augšup – mūžība, kas mūs gaidījusi.

Atklāti sakot, ja šis dzejolis būtu publicēts krājumā "Upes sniegs" un uzdots par kāda ķīniešu dzejnieka darbu, es tam noticētu. Tiešām iespaidīgi! Cik noprotams, tad