Tikai ar auto! Kāpēc Latvija aizliedz robežas šķērsošanu kājām un ar velosipēdu?

Valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto lēmumprojektu, kas paredz no 19. marta Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" atļaut šķērsot tikai ar automašīnām.

Iekšlietu ministrija bija saņēmusi Valsts robežsardzes priekšlikumu par robežkontroles punktu "Pāternieki" Krāslavas novadā, kā arī "Grebņeva" un "Terehova" Ludzas novadā daļēju slēgšanu, liedzot tos šķērsot kājām vai ar velosipēdu.

Rīkojuma projekta anotācijā pausts, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama pašreiz esošās ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto karadarbību Ukrainā. 

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") valdības sēdē norādīja, ka tā ir preventīva rīcība, kas nepieciešama, lai garantētu valsts drošību, mazinātu riskus, kas var iestāties, jo Latvija jau ceturto gadu uz austrumu robežas atrodas hibrīdkarā, kura laikā novērsti gandrīz 30 000 nelikumīgu robežšķērsošanas gadījumu.

Kultūras ministre Agnese Lāce ("Progresīvie"), pievienojoties Ārlietu ministrijai, lūdza anotācijā skaidri atspoguļot, kā tiks nodrošinātas tiesības uz patvērumu. Tāpat viņa prasīja precizēt skaitliski, kāds ir "milzīgais pieplūdums", cik cilvēku centušies šķērsot robežu robežkontroles punktos.

Ministrs Kozlovskis norādīja: ja, piemēram, Somija nebūtu apturējusi šo fenomenu, kas attīstījās no atsevišķiem gadījumiem līdz pēcāk jau tūkstošiem, tad Somijas patvēruma sistēma nevarētu izturēt šādu pieplūdumu.

Ministrs atzīmēja, ka pienākums ir rīkoties preventīvi, nacionālā drošība tiek garantēta arī ar tā saucamo piesardzības principu.

Valdības sēdē vakar uzstājās arī kustības "Gribu palīdzēt bēgļiem" darbiniece Ieva Raubiško, kura paudusi bažas, ka šis rīkojums apturēs patvēruma procedūru uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, ļoti lielā mērā ierobežos patvēruma iespējas uz Latvijas un Krievijas robežas. Raubiško teica, ka 16. martā konstatētajā migrantu grupā pie robežas esot bijušas arī desmit sievietes no Āfrikas valstīm, kuras mēģinājušas pieteikties patvērumam.

Jāpiebilst, ka Ieva Raubiško ir apsūdzēta par tīšu nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai, un šajā lietā notiek tiesvedība. Prokuratūra lūgusi Raubiško piespriest vienu gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Nākamā tiesas sēde Latgales rajona tiesā Rēzeknē plānota 19. augustā.

Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, kāpēc valdības sēdē uzstājusies I. Raubiško, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs atbildēja: "Mēs ievērojam demokrātijas principu, ka valdības sēdes atklātajai daļai var sekot līdzi ikviens un pieteikties paust savu viedokli. Raubiško bija pieteikusies izteikt savu viedokli, valdībai izskatot konkrēto jautājumu. Viņa, piedaloties sēdē attālināti tiešsaistē, pacēla roku, mēs viņas teikto noklausījāmies un pieņēmām zināšanai. Nevienu no tām lietām, par kurām viņa runāja, neeskalējām tālāk, zinot, ka ir aktīvā tiesvedība. Ja mēs neļautu viņai paust viedokli, tā būtu ignorēšana. Valstī pastāv nevainīguma prezumpcija, un, kamēr cilvēks nav notiesāts, mēs viņam nedrīkstam atteikt."