Tramps: Strīds ar Zelenski bija stratēģija spiedienam uz Ukrainu

Strīds ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Baltā nama Ovālajā kabinetā bija daļa no stratēģijas, kā izdarīt spiedienu uz Ukrainu, paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Viņš arī apgalvoja, ka lēmums pārtraukt ASV bruņojuma piegādes Kijivai nekādi neietekmēja Ukrainas armiju.

"Mums vajadzēja panākt, lai Ukraina rīkotos pareizi. Tā nebija viegla situācija. Jūs redzējāt nelielu ainu Ovālajā kabinetā, bet, manuprāt, viņi tagad rīkojas pareizi, un mēs cenšamies panākt miera līgumu, panākt pamieru un pēc tam miera līgumu," žurnālistiem teica Tramps.

ASV prezidents piebilda, ka karā Ukrainā tiek nogalināti daudzi cilvēki, un pauda pārliecību, ka viņš ir rīkojies pareizi.

Turklāt, atbildot uz jautājumu par ieroču un izlūkošanas datu piegādes pārtraukšanu Ukrainai, Tramps sacīja, ka šis lēmums nekādi neietekmēja Ukrainas armiju Kurskas apgabalā Krievijā.

"Nē, nē, nekādā gadījumā. Gluži pretēji, es domāju, ka tas tika novērtēts, un mums ir jāsaprot, un jums ir jāsaprot, ka, ja es redzu, ka kāds dara kaut ko sliktu, kas novedīs pie daudziem nāves gadījumiem, vienīgais iemesls, kāpēc es iejaucos, ir cilvēcība. Es iejaucos cilvēcības dēļ, jo tur mirst daudz cilvēku," viņš klāstīja.

Jau vēstīts, ka 28. februārī Baltā nama Ovālajā kabinetā Zelenskim bija asa vārdu pārmaiņa ar Trampu un ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu. ASV augstākās amatpersonas Zelenski strostēja par vēlmi izraisīt Trešo pasaules karu un nepietiekamu pateicības izrādīšanu ASV.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska (no kreisās) un ASV prezidenta Donalda Trampa sarunas Baltajā namā piektdien aizritēja augstos toņos. Lielā mērā konflikts aizsākās, kad sarunā ar pārmetumiem Zelenskim iesaistījās ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss (no labās).

Foto: EPA/Scanpix

Pēc tam ASV paziņoja, ka aptur militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kā arī apturēja izlūkošanas datu piegādi Kijivai. Vēlāk militārās palīdzības sniegšana un izlūkošanas datu apmaiņa tika atjaunota, taču eksperti ir norādījuši, ka tas radīja Ukrainas armijai problēmas, jo īpaši savu pozīciju noturēšanā Kurskas apgabalā.

Saūda Arābijā 11. martā notika ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās, pēc kuras ASV un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā Kijiva pauda gatavību pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.

Sarunās Saūda Arābijas pilsētā Džidā piedalījās (no kreisās): ASV nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs, ASV valsts sekretārs Marko Rubio, Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha un Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.

Foto: AFP/Scanpix

Ukrainas pieņemtais pamiera priekšlikums attiecas uz visu frontes līniju, nevis tikai uz gaisa un jūras telpu, pēc ASV un Ukrainas amatpersonu sarunām paziņoja Zelenskis.

Krievija paziņojusi, ka būtu gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina atteiksies no nodoma pievienoties NATO un atdos Krievijai visas tās sagrābtās teritorijas, kā arī teritorijas, par kuru aneksiju Maskava paziņosi, pat tās nekontrolējot.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 897 010

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 897 010 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 10 352 tankus, 21 509 bruņutransportierus, 24 640 lielgabalus un mīnmetējus, 1319 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1107 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 29 616 bezpilota lidaparātus, 3121 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 40 892 automobiļus un autocisternas, kā arī 3780 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.