2.1 °C
Bērzu un kļavu sulu tecināšana ir vairāk kā tūkstoš gadu sena, kad cilvēks pamanīja, ka nolaužot pavasarī kokam zaru, tas sāk ļoti suloties.
Latvijā kļavas ir ienākušas samērā nesen, tādēļ mums nav izveidojušās tādas tradīcijas kā, piemēram, Amerikas indiāņiem, kuri jau no seniem laikiem, akmenī ar iedobumu tvaicēja kļavu sīrupu.
Tomēr Eiropā galvenais sulu koks ir bērzs, kura sulu cilvēki dzēruši ne tikai, lai remdētu slāpes, bet arī, lai skalotu ārā ziemas sāļus, stiprinātu matus, uzņemtu minerālvielas un arī nedaudz cukura. Atbilstoši uzglabātas, tās mūsu senčiem bija veldzējošs, skābens dzēriens karstā vasarā, īpaši siena laikā.
Agrākos laikos, kad metālapstrāde vēl nebija attīstījusies, kokā nevis urba, bet drīzāk izgreba tekni zemāk novietojot māla vai koka trauku. Līdz ar metāla instrumentu plašāku ienākšanu sadzīvē, kokos sāka urbt. Izurbtajā caurumā tika ievietots koka zars, kam pa vidu bija izurbts mazāks caurums, jeb tekne pa kuru tad dabas dzira varēja labāk ietecēt zemāk noliktajā traukā. Attīstoties stikla un plastmasas pārstrādei, arvien biežāk tika praktizēts veids, kur nolauzta bērza zara galā tika piestiprināta pudele, savukārt stikla burku bieži vien aizstāja maiss. Tomēr ar plastmasu jābūt saprātīgiem, jo kura katra plastmasa sulu vākšanai neder. Jābūt tādai plastmasai, kas īpaši piemērota pārtikai un miskastes melnie maisi šajā gadījumā būs pat indīgi. Tāpat arī, ja sula tiek raudzēta neiesakām to raudzēt plastmasas tarā, labāk izvēloties stikla traukus.
Laika gaitā sulu vākšana ir kļuvusi arvien vieglāka un kokam draudzīgāka. Tā pēdējos desmit gados Latvijā ir parādījies kokam ļoti saudzīgais kanādiešu dizains - metāla rokturī iestiprināts maiss, kas pakarināts uz 7mm plastmasas tapas.
Šis veids ir krietni ērtāks nekā stikla burka vai maiss pie stumbra, tomēr arī tam ir savas nepilnības. Stiprs vējš to var aizpūst, ja sulas tajā nav paspējušas uzkrāties. Maisam plivinoties vai sulām tajā sasalstot, var gadīties, ka maiss tiek saplēsts, tad diemžēl visa sula atgriežas zemē, nevis nonāk mūsu vēderos.
Taču kanādieši ir atraduši risinājumu šīm problēmām, izdomājot kokā pakarināmu spaini, kas spēj izturēt gan stiprāku vēju, gan temperatūru svārstības. To var lietot desmitiem gadu, tas sezonas beigās un sākumā vien kārtīgi jāizmazgā.
Ja kāds sajūt vēlmi iegūt sulas industriālā ceļā, tad ieteicams ir mežu savilkt ar trubām, kur no koka sula ar vakuuma pumpi tiek sūknēta lielākās trubās un visbeidzot milzīgos konteineros.
Tā no meža var iegūt vidēja lieluma bērzu sulas strautu. Jautājums, ko ar to visu darīt, bet tas jau katram uzņēmējam pašam sev jāatbild; vai vārīt sīrupā vai raudzēt vai dzirdīt pasauli ar svaigām sulām.
Gan maisus, gan kokiem draudzīgās tapas un atjautīgos spainīšu un pat industriālos risinājumus var iegādāties Smiltenes novada uzņēmumā SIA Kainaiži, jeb BIRZĪ.
Raksts tapis sadarbībā ar birzi.lv.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
