5.2 °C
Modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidei Iecavas pagasta "Ziemeļniekos" valdība no Aizsardzības ministrijas budžeta piešķīrusi 26 282 630 eiro, informē laikraksts "Bauskas Dzīve".
Vienlaikus valdība nolēmusi noteikt šim nekustamajam īpašumam nacionālo interešu objekta statusu. Aizsardzības ministrija norādījusi, ka jaunais statuss ļaušot efektīvāk un noteiktā termiņā uzbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam esot saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.
Piešķirtos līdzekļus ieguldīs valsts kapitālsabiedrībā, lai izpildītu valstij svarīgo drošības interešu aizsardzības projektu.
Latvijā to īsteno 2023. gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija" (VAK), un tās mērķis ir līdz 2027. gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni, kas būs daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta "Rollo".
VAK ir 100% valstij piederoša kapitālsabiedrība, un tās kapitāla daļu turētāja ir Aizsardzības ministrija. Uzņēmums dibināts 2023. gada novembrī ar mērķi ilgtermiņā attīstīt militāro industriju Latvijā, pārvaldīt ieguldījumus aizsardzības nozarē, attīstīt munīcijas ražošanas kapacitāti un paplašināt starptautisko sadarbību aizsardzības industrijā.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
