Pārtikas kurjeru reģistrs: kā tas mainīs nozari un kam jākārto higiēnas eksāmens?

Līdz šā gada 10. martam Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) kopumā reģistrējušies 3387 tiešsaistes pārtikas piegādes kurjeri, kuri pamatā darbojas "Wolt" un "Bolt Food" platformās. Iespējams, jaunais reģistrs ne vien sakārtos līdz šim pašplūsmā esošu jomu, bet palīdzēs kliedēt arī vienu otru mītu par to. Nākamajā nedēļā valdība pieņems noteikumus, ieviešot kurjeriem obligāto pārtikas higiēnas eksāmenu.

Reaģējot uz sūdzībām par higiēnas un pārtikas drošuma prasību pārkāpumiem pārtikas piegādēs, Zemkopības ministrija (ZM) pērnajā oktobrī mudināja Pārtikas un veterināro dienestu pastiprināt uzmanību ēdienu piegādes pakalpojumu kvalitātei. PVD tika uzdots arī veikt pārtikas piegāžu kurjeru reģistrāciju.

"Ņemot vērā, ka kurjers piegādā ēdināšanas uzņēmumā iesaiņotu pārtiku vai ēdienu, sevišķi riski patērētāju veselībai iepriekš netika identificēti. Tomēr šī brīža pieredze rāda, ka daudz kas ir atkarīgs no tā saucamā cilvēciskā faktora, un šādās situācijās mums kā uzraudzības dienestam ir jābūt iespējai, kā minimums, atrast piegādē iesaistīto personu un, ja nepieciešams, saukt pie atbildības," iepriekš uzsvēra PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

Kurjeru pieteikšanās sākās pagājušā gada novembrī. Reģistrācijai vispirms tika dots laiks līdz šā gada 1. februārim, bet kurjeru kūtruma dēļ šo termiņu nācās pagarināt vēl par mēnesi. 

Tādējādi no šā gada 1. marta piekļūt pasūtījumiem pārtikas piegādes platformās un nodarboties ar ēdiena piegādi var tikai reģistrētie kurjeri. Pieteikšanās process ar to nebeidzas – visām personām, kuras arī turpmāk plāno nodarboties ar pārtikas produktu un ēdiena piegādi galapatērētājam, ir jāaizpilda PVD mājaslapā publicētā pieteikuma veidlapa un dienestam jāiesniedz klātienē vai arī elektroniski.

Reģistrācijas process nav sarežģīts. Pieteicējam jāaizpilda vienkāršs dokuments, kurā jāuzrāda personas dati un kontaktinformācija. Tomēr kurjeram jārēķinās, ka reģistrācijas gaitā tiek pārbaudītas dažādas ziņas par personu un viņa statusu, toskait, vai cilvēkam ir likumīgs pamats uzturēties valstī un šeit strādāt. Jāpiebilst, ka, par spīti stereotipiem, ēdiena piegāde nav tikai imigrantu lauciņš, šādi pelna vai piepelnās arī daudzi vietējie iedzīvotāji – to apstiprina gan PVD reģistrā atrodamie ēdiena kurjeru latviskie uzvārdi, gan uzrāda arī Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku veiktais pētījums par “Wolt” un “Bolt” piegādes darbiniekiem.

Reģistrā arī daudzi latviešu uzvārdi

Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece un lektore Maija Spuriņa kliedē priekšstatu, ka ēdiena kurjeri pārsvarā ir iebraucēji no Āzijas un Āfrikas zemēm: “Tā nav. 

Liela daļa kurjeru ir vietējie iedzīvotāji. Lai arī precīzi dati nav pieejami, manā vērtējumā pirms dažiem gadiem, kad uzsākām pētījumu, vietējo iedzīvotāju īpatsvars veidoja varbūt pat divas trešdaļas no visiem šajā jomā strādājošajiem. 

Kurjeru vidū ir daudz labi izglītotu cilvēku ar labu darba pieredzi, tajā skaitā, piemēram, uzņēmēji. Un jāteic, ka daudzi no viņiem šo darbu veic profesionāli – viņi labi pārzina pilsētu un lietotni, viņiem ir labas komunikācijas iemaņas. Daļa strādā pilnu laiku, ir ļoti disciplinēti un atbildīgi. Vienlaikus ir arī daudzi, kam tas ir tikai papildu ienākumu gūšanas veids,” raksturo pētniece.

Spuriņa teic, ka par ēdiena piegādes sektorā strādājošajiem iebraucējiem ir ļoti daudz mītu. Piemēram, ka viņi dzīvo milzīgā skaitā kopā netīros mitekļos, neievērojot elementāru higiēnu. “Intervējām, piemēram, daudzus ārvalstu studentus. Patiesībā viņi nāk no savā valstī labi situētām ģimenēm. Viņiem ir turīgi vecāki, kuri meklē labākas iespējas saviem bērniem. Es teiktu, ka šie jaunieši ir gan pieklājīgi, gan zinātkāri, gan likumpaklausīgi, nerunājot nemaz par higiēnu un tīrību, kas vispār man liekas absurds, ka tāds aizspriedums varēja rasties.”

Pētījuma intervijās kurjeri atklājuši, ka ar ēdiena piegādi var nopelnīt pat ļoti labi. Piemēram, daži programmētāji salīdzinājuši, ka šajā jomā var nopelnīt tikpat, cik strādājot gadījuma darbus programmēšanā. Bijuši arī tādi, kas nav uzdrošinājušies mēnesī pelnīt vairāk par 500 eiro, baidoties, ka tad būs jāmaksā daudz lielāki nodokļi. 

Vienlaikus intervijās atklājies, ka kurjeri meklē arī veidus, kā neuzrādīt visus gūtos ienākumus. 

Kā riska faktorus šajā ziņā Spuriņa min skaidras naudas norēķinu iespēju, kā arī ārvalstu kontu izmantošanu.

Kurjeru reģistra izveides ideju Spuriņa vērtē kā labu, taču, viņasprāt, būtu jāveic lielāks spiediens pret tiešsaistes platformām, lai tās dalītos ar datiem: “Viņiem ir dati par šiem cilvēkiem, tie ir IT uzņēmumi, tas ir viņu bizness. Kāpēc neuzlikt pienākumu šos datus sniegt valstij?”

Dati jāpārbauda manuāli

“Tirdzniecības platforma “Wolt” ir apņēmusies sniegt visu iespējamo atbalstu gan mūsu kurjerpartneriem, gan valsts iestādēm,” apliecina uzņēmuma Ziemeļu reģiona komunikācijas vadītāja Pireta Pērta, uzsverot ieinteresētību efektīva un labi funkcionējoša regulējuma izstrādē. Pērta skaidro, ka vēl ir pāragri pilnībā novērtēt, kā reģistrācija PVD ietekmēs kurjeru darbu un kā mainīsies sabiedrības attieksme. “Līdz šim PVD reģistrējušies aptuveni 2000 kurjerpartneru, kuri sadarbojas ar “Wolt”. Tas ļauj mums nodrošināt piegādes pakalpojumus bez pārtraukumiem,” piebilst uzņēmuma pārstāve.

Pērta: “Lai pārbaudītu kurjerpartneru reģistrāciju, “Wolt” manuāli salīdzina kurjerpartneru vārdus un uzvārdus ar PVD datubāzi. Tomēr šis process ir laikietilpīgs un prasa ievērojamus cilvēkresursus. 

Šobrīd mums nav pieejamas alternatīvas verifikācijas metodes, jo, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, PVD neizsniedz sertifikātus, ko kurjeri varētu izmantot kā reģistrācijas apliecinājumu. Digitālo sertifikātu un reģistrācijas numuru ieviešana ievērojami atvieglotu atbilstības kontroli.”

Savukārt "Bolt Food" vadītājs Latvijā Jānis Rimicāns informē, ka obligāto reģistrāciju PVD veikuši vairāk nekā 2750 šīs ēdiena piegādes platformas aktīvo partnerkurjeru. “Lai gan ar reģistrācijas rādītājiem esam apmierināti, nevaram pilnībā izslēgt iespējamu ilgtermiņa ietekmi uz kurjeru pieejamību,” viņš piebilst. “Izmaiņas varētu piebremzēt jaunu kurjeru pievienošanos platformai.” Arī "Bolt Food" sola turpināt aktīvu sadarbību ar PVD. Abu platformu pārstāvji arī uzsver, ka veic uzraudzību un skaidrojošo darbu par higiēnas prasību ievērošanu partnerkurjeru vidū. 

Piemēram, "Bolt" varot liegt kurjeram piekļuvi platformai, ja tiek saņemta sūdzība vai veidojas pamatotas aizdomas par higiēnas prasību neievērošanu. 

“Mums ir mācību materiāli gan latviešu, gan angļu valodā, ar kuru palīdzību apmācām jaunos partnerkurjerus par darbību platformā, ētikas principu ievērošanu, saziņu ar klientu un citiem aspektiem,” informē Rimicāns.

Būs rakstveida pārbaudījums

Zemkopības ministrijas (ZM) vērtējumā obligātā pārtikas piegādes kurjeru reģistrācija ir veicinājusi izpratni par pārtikas aprites normatīvo aktu ievērošanas nozīmīgumu. “Tiek kliedētas patērētāju bažas un stiprināta to uzticība. Turpmāk sagaidāms, ka kurjeru reģistrācija stiprinās pārtikas aprites uzraudzību, radot godīgu un sakārtotu vidi visiem nozarē iesaistītajiem. Turklāt patērētāji gūs pārliecību, ka kurjeru sniegtie pakalpojumi tiek uzraudzīti un atbilst prasībām par pārtikas nekaitīgumu un piegādes higiēnu,” atzīmē ZM.

Nākamajā nedēļā Ministru kabineta sēdē plānots apstiprināt izmaiņas kārtībā attiecībā uz pārtikas apritē nodarbināto personu apmācību pārtikas higiēnas jomā. Turpmāk pēc šī obligātā mācību kursa paredzēts ieviest arī rakstveida pārbaudījumu. “Tas nodrošinās stingrāku zināšanu pārbaudi,” skaidro ministrijā. 

“Vienlaikus pārbaudījuma kārtošana garantēs vienlīdzīgus nosacījumus visiem pārtikas apritē nodarbinātajiem, jo daļa mācību kursu pasniedzēju jau šobrīd apmācībā ir iekļāvuši zināšanu pārbaudi.” 

Citu prasību noteikšana reģistrētajiem pārtikas kurjeriem šobrīd netiekot plānota, taču, līdzīgi kā iepriekš, PVD turpinās pārbaudes pasūtījumu saņemšanas vietās – sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumos –, pārbaudot gan to, vai kurjers ir reģistrēts, gan arī somu tīrību.

Atsijāti 57 nelegāļi

Veicot ēdiena kurjeru reģistrāciju, PVD pārbauda, vai cilvēkam ir derīga uzturēšanās atļauja un tiesības strādāt Latvijā. Šajās pārbaudēs PVD atklājis kopumā 57 personas, kuras zaudējušas uzturēšanās tiesisko statusu. Par šīm personām informēta gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), gan Valsts robežsardze.

Runājot par ēdiena kurjeru jomas nākotni, eksperte Maija Spuriņa atsaucas uz ārvalstu pētījumiem, kuros analizētas tiešsaistes platformu stratēģijas. Proti, ienākot tirgū, sākotnēji kurjeriem tiek radīti labi apstākļi, tiek uzliktas augstākas piegādes cenas, apzināti piesaistot vietējos iedzīvotājus. 

Kad sasniegta noteikta tirgus daļa un piesaistīts pietiekams kurjeru daudzums, piegādes cenas tiek samazinātas, tiek atcelti citi labumi. Līdz ar to vietējie pamazām izstājas no šīs jomas, 

bet viņu vietā sākumā stājas legālie imigranti un pēc tam jau arī nelegālie ieceļotāji. “No tā mazuma, ko esam redzējuši, tā sajūta ir, ka tā varētu būt arī Latvijā. Jo tas, ko saka vietējie, pieredzējušie kurjeri, kuri šajā jomā darbojušies kopš pašiem platformu pirmsākumiem, ar laiku iespēja nopelnīt ir samazinājusies un darba apstākļi ir pasliktinājušies. Līdz ar to nākotnē, iespējams, šajā sfērā nodarbināto imigrantu kļūs vairāk, jo viņiem bieži vien citu darba iespēju Latvijā nemaz nav,” rezumē Spuriņa.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes