Zīmē Gatis Šļūka. Šonedēļ uzdevusi nenozīmē šonedēļ sagatavot

Piecām reģiona valstīm, kas robežojas ar Krieviju, to vidū Latvijai, vajadzētu izlemt kopīgi izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas, tā pagājušonedēļ Varšavā preses konferencē teica Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

Lietuva iepriekš paziņojusi, ka apsver izstāšanos no Otavas konvencijas, lai varētu nostiprināt savu robežu ar Krieviju. Lietuvas aizsardzības viceministrs Karolis Aleksa izteicies, ka "Krievija izmanto visus konvencionālā karā pieejamos instrumentus un tas parāda, ka mums ir jārīkojas, lai nodrošinātu iedarbīgu savaldīšanu un aizsardzību". Arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks ir paudis atbalstu tam, lai Polija izstātos no konvencijas.

Sestdien, 15. martā, preses brīfingā Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa informēja žurnālistus, ka "šonedēļ uzdevusi aizsardzības ministram un ārlietu ministrei sagatavot priekšlikumus valdībai par tālāko rīcību saistībā ar Otavas konvenciju". 

Par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas, taču viņa no abām ministrijām sagaida skaidrus priekšlikumus.

Iepriekš, 24. februārī, aizsardzības ministrs Andris Sprūds teicis, ka Nacionālo bruņoto spēku rīcībā jau patlaban esot cita veida prettanku un kājnieku mīnas, kuru iegāde turpināšoties, īstenojot Baltijas aizsardzības līnijas veidošanu. Runājot par izstāšanos no Otavas konvencijas, ministrs sacījis, ka "turpinās padziļināts militārais izvērtējums un konsultācijas ar sabiedrotajiem, tostarp tiem spēkiem, kas izvietoti Latvijā".

Par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas Latvijā daudz diskutēja jau pirms gada. Toreiz sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" bija arī sākta parakstu vākšana par to. Arī pirms gada tika prasīts izvērtējums Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un pēc tā saņemšanas ministrs pērn 22. janvārī paziņoja, ka "patlaban nav militāra un starptautiska pamatojuma izstāties no Otavas konvencijas". Arī toreizējie koalīcijas partneri bija sprieduši tāpat.