Elijs Godiņš: Atcerēties par saknēm

“Vairāk par visu sargi savu sirdi, jo no tās dzīvība izverd!” (Salamana sakāmvārdi). Sargi savu sirdi! Šķiet, šis aicinājums labi iederas laikā, kurā dzīvojam. Šodien dažādā veidā piedzīvojam karu par cilvēku prātiem un sirdīm. Mums tiek piedāvātas dažādas domas un priekšā teikti viedokļi, un katrs ar savējo nāk, lai iekarotu sirdi. Tie māca, ko man vajadzētu domāt par savu valsti, par nodokļiem, par politiķiem.

Ko man vajadzētu just iepretim dažādiem sociāliem un politiskiem procesiem, cilvēku grupām. Par ko man vajadzētu būt dusmīgam un naidīgam. Par ko man vajadzētu sajūsmināties. Nerimstošs karš par cilvēku sirdīm. No sirds nāk tas, ko domājam un darām. Tādēļ nav brīnums, ka katrs, kurš grib mūs dabūt “savā pusē”, mērķē ne tikai uz mūsu prātu, bet arī uz mūsu dziļāko pasauli. Tur mājo mūsu ilgas, vēlmes, cerības. Ja tur izdodas ko iesēt, tad tas allaž nesīs atbilstošus augļus. Vai labus, vai arī ne. Dažkārt var tikai pabrīnīties, kā manā sirdī ir radušās vēlmes, kuras patiesībā ir negribētas un varbūt pat ļaunas. Sirdī, šajā apslēptajā personības teritorijā, piedzimst vislielākās nekrietnības un viscēlākās ilgas. “Dzīves ūdens, nāves ūdens… Abus jūtu dvēselē.” (Rainis, poēma “Daugava”) Sargi savu sirdi!

Var jau teikt, ka svarīgākais ir tas, ko darām, nevis tas, kas notiek sirdī. 

Tomēr, kur lai ņem iedvesmu lieliem un labiem darbiem, ja sirds ir nesargāta, visu vēju izsvilpota tukša? 

Tik neierasta varētu būt savas sirds sargāšana. Tas nozīmē pievērst uzmanību tam, kas manā sirdī notiek. Apzināties un vērtēt, ko es ielaižu savā sirdī. Ko tas, ko savā sirdī ielaižu, dara ar mani? Neļauties katram impulsam, katrai sajūtai. Neticēt katram stāstam. Nesekot katram viedoklim. Apzināties savu sirdi kā pašu vērtīgāko teritoriju. No šīs teritorijas, no savas sirds veidojas nesalaužamas un neuzvaramas personības, kuras ierauga vērtību ārējās teritorijas aizsargāšanā.

No ļaunuma sargāt savu sirdi. Daudz dažādos un arī viltīgos veidos sirds izpostītājs mēdz uzbrukt. Gan tieši, gan kā Trojas zirgs – nevainīgā ārienē ietērpts nenovēršams posts. Tieši uzbrukumi ir vieglāk atpazīstami: nauda, vara, bauda. Tomēr arī tie kārdina un vilina atvērt sirdi šim saldajam postam. Kādas tam sekas? Kur tad rodas korupcija visdažādākās izpausmēs? Sirdi, kas tam atvērta bez ierobežojumiem, ar šo valūtu var viegli nopirkt… 

Citi uzbrukumi sirdij ir viltīgāki, tos var atpazīt tad, kad iestājas sekas, vai tad, ja sev uzdodam kādu vienkāršu jautājumu. 

Piemēram, kā būtu tad, ja visi cilvēki rīkotos tā, kā esmu nodomājis? Vai es gribētu piedzīvot tādu sirds attieksmi pret sevi, kādu grasos izpaust pret citiem? Un tamlīdzīgus. Protams, ka ir jārēķinās, ka “Sirds pieviļ un sirgst!” (Pravieša Jeremijas grāmata 17:9) un centīsies allaž attaisnot to, kas ir iepaticies. Pie kā lai turas, sargājot savu sirdi, ja sirdī pašā jau ir viltība?

Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurai ir kristīgas saknes. Vēl ne tik sen desmit baušļi un tas, ko par tiem saka Bībele, tika pieņems par uzticamu patiesību. Šāds skats uz dzīvi ir ļāvis izdzīvot paaudžu paaudzēs un nesis tiešām labus augļus. Visas rūgtās lietas, kuras patiešām baznīcai var pārmest, ir notikušas tad, kad baznīca ir atkāpusies no Dieva dotajiem Svētajiem rakstiem. Dzīve saskaņā ar tiem vienmēr cilvēku ir vedusi pie lielākas saskaņas ar savu Radītāju un izrietoši arī lielākas saskaņas ar saviem sirds dziļumiem. Bībele ir bijis un nemainīgi ir drošs pieturas punkts, sargājot savu sirdi. Kā es varētu izmantot šo pieturas punktu mūsdienu pasaulē? Vispirms vienkārši to atverot un lasot. 

Nevis lasot un klausoties citu (arī gudru) cilvēku domas par Bībeli, bet lasot pašam. Tas nozīmē iepazīt savas saknes. 

Izlasīt vismaz kādu no evaņģēlijiem, kuri apraksta kristīgā laikmeta ievērojamāko personu – Jēzu Kristu. Lasīt apustuļu vēstules. Tas nostiprina sirds aizsardzības spējas. Tas sirdī iedēsta ilgas pēc vislielākā, augstākā, cēlākā. Un no sirds ar cēlām ilgām nāk viscēlākā rīcība, kas pasauli dara labāku visos apstākļos.

Vai šis raksts arī ir kārtējā cīņa par manu sirdi? Tā laikam ir cīņa. Piedāvājums paša cīņai ar sevi par savu sirdi. Atpazīt un dot vietu tam, kas ir labs.