Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Stukāna tēls iedragāts, kauja par aktieriem u.c.

Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu, izceļam spilgtākos cilvēkus, darījumus, notikumus un neizdarības.

Cilvēks. Stukāna tēls iedragāts

Ģenerālprokurors Juris Stukāns pēc intervijas žurnālā "Ieva" aizvadītajā nedēļā krita sabiedrības un īpaši advokātu nežēlastībā. Konflikts aizgājis tik tālu, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome vērsusies Tieslietu padomē ar lūgumu vērtēt ģenerālprokurora rīcību, saucot to par apkaunojošu ne vien pašam ģenerālprokuroram, bet visai prokuratūrai. Tieslietu padome var rosināt Saeimu atbrīvot ģenerālprokuroru no amata, ja viņš, kā to nosaka Prokuratūras likums, pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Advokātus aizvainojis tas, ka ģenerālprokurors par Jēkabpilī nogalinātās sievietes lietu intervijā sacījis, ka sievietes advokāte neesot darījusi visu iespējamo, lai sniegtu kvalitatīvu palīdzību. Uz žurnālistes jautājumu: "Cik saprotu, jūs metat akmeni advokātes dārziņā?" – Stukāns atbildēja: "Viennozīmīgi." Tālāk intervijā viņš stāstījis, ka advokātei vajadzējis pieteikties pie viņa un atbraukt, viņš viņu pieņemtu, runātu un "zibenīgi reaģētu". Advokāte Anna Nore tagad ir pārsteigta par šiem pārmetumiem un sauc tos par reputācijas graušanu, jo neesot tādas prakses, ka advokāti brauktu "parunāties pie prokuroriem". 

Turklāt nogalinātā sieviete iepriekš palīdzību aizsardzībai pret varmāku meklējusi arī personīgi pie ģenerālprokurora, bet viņš neesot reaģējis uz viņas vēstuli un formāli to nodevis kādam citam prokuroram.

Situācija, protams, nav Stukānam patīkama, tāpēc viņš steigšus centās attaisnoties, sasaucot preses konferenci. Bet vispirms iemeta akmentiņu žurnālistes dārziņā – viņam, lūk, esot grūti izskaidrot, kāpēc pēc vairāk nekā stundu garās intervijas žurnāliste neesot atsūtījusi "intervijas projektu" un kāpēc žurnāls esot uztvēris pārmetumu aizstāvjiem, lai gan viņš nekādus pārmetumus neesot gribējis... Bet kā jau ilggadējs tiesnesis, Stukāns saprot, ka viņa vainu mīkstinošs apstāklis pirms lietas izskatīšanas Tieslietu padomē būtu atvainošanās. Tāpēc piektdien publiski izplatītā paziņojumā ģenerālprokurors atvainojās Latvijas sabiedrībai par to, ka "pietiekami precīzi neizteica savu viedokli un tādējādi rosināja sabiedrību maldīgi uztvert viņa teikto un neprecīzi interpretēt izteikumu patiesos nolūkus".

Uz notikušo reaģējis arī jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, norādot, ka "traģēdija Jēkabpilī ir daudzu valsts institūciju nolaidība un atbildība, nav pieņemams jebkāds mēģinājums novelt vainu uz cietušo vai viņas advokāti par valsts neizdarīto, tas attiecas arī uz prokuratūru".

Šī ir pirmā reize, kad Stukāns nonāk pamatīgas kritikas krustugunīs. Kad Stukāns vēl strādāja par tiesnesi apgabaltiesā, viņš rādīja piemēru citiem tiesnešiem, ka nedrīkst izvairīties no žurnālistu jautājumiem, ka ir jābūt atklātiem un pretimnākošiem. Tādējādi Stukāns iemantoja žurnālistu cieņu un labvēlību, vienlaikus tā bija viņa iespēja spodrināt savu tiesneša, vēlāk arī Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora tēlu. Bet tagad izrādās, ka ar to vien ir par maz.

Stukāns iepriekš spēja iemantot arī parlamenta uzticību – 

pirms trim gadiem, 2020. gada 18. jūnijā, 13. Saeima viņu ievēlēja par ģenerālprokuroru ar balsu vairākumu – par viņu nobalsoja 92 koalīcijas un opozīcijas deputāti.

Toreizējais Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins ("Vienotība") pastāstīja, ka Stukāns esot labi pazīstams gan Juridiskajā komisijā, gan apakškomisijā, jo regulāri piedaloties sēdēs kā Rīgas apgabaltiesas virzīts pārstāvis. Viņš aktīvi debatējot, atbildot uz deputātu jautājumiem un sūtot vēstules ar priekšlikumiem Kriminālprocesa likuma uzlabošanai. "Viņš noteikti prokuratūras sistēmā ienesīs svaigas vēsmas. Varbūt sākumā daudziem šķitīs viņa idejas neparastas un sekos reakcija: tā nevar būt, to nevar izdarīt, bet ar laiku radīsies jautājums: kāpēc gan ne?" atzina Judins.

Pirmais, kam Stukāns solīja pievērsties pēc stāšanās amatā, būšot prokurora lomas nostiprināšana pirmstiesas izmeklēšanā, kur prokuroram jāstrādā ciešā sadarbībā ar policiju un jāuzņemas galvenā loma kriminālprocesa izmeklēšanā. Taču traģiskais notikums Jēkabpilī apliecina, ka šī Stukāna jaunā vēsma, šķiet, izplēnējusi...

Neziņa. Levits "Jaunajai Vienotībai" – tieciet paši galā ar saviem parādiem

Kopš Valsts prezidents Egils Levits 10. maijā paziņoja, ka tomēr vairs nekandidēs uz augsto amatu, viņš it kā pazuda no Latvijas iekšpolitiskās dzīves – nekomentēja ne prezidenta vēlēšanu procesu, ne izvirzītos kandidātus, nebija klāt arī pašā vēlēšanu brīdī. Pirmais, kas mirdzošām acīm, nespēdams apvaldīt savu lielo sajūsmu, apsveica jaunievēlēto prezidentu, savu partijas biedru Edgaru Rinkēviču, bija premjers Krišjānis Kariņš, lai gan vēl pirms nepilna mēneša "Jaunā Vienotība" bija solījusi atbalstu Levita atkārtotai ievēlēšanai.

Kādu brīdi šķita, ka E. Levits ir pieņēmis savu pat mazliet pazemojošo lomu šajā "Jaunās Vienotības" izspēlētajā politiskajā partijā. Dienu pēc prezidenta vēlēšanām viņš Rīgas pilī apsveica savu pēcnācēju. "Es ļoti labprāt nododu savu stafeti tieši Rinkēviča kungam, jo viņš ir pierādījis sevi kā Latvijas valstsvīrs un Latvijas patriots. Latvija būs drošās rokās nākamos četrus gadus," sacīja E. Levits. Viņa labvēlība radīja iespaidu, ka Levits pat ir gatavs otrajam lugas cēlienam – ne vien pakāpties malā pirms prezidenta vēlēšanām, bet arī palīdzēt "Jaunajai Vienotībai" nokārtot rēķinu ar izmaiņām valdībā. Kā zināms, pašlaik tiek pieļauti divi varianti: mazticamais – koalīcijas paplašināšana, ticamais – jauna valdība.

Edgars Rinkēvičs un Egils Levits.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Tiekoties ar Rinkēviču, Levits par koalīciju bija izteicies: "Ir iespējams jauns modelis, ir iespēja turpināt pašreizējo. Ja situācija to prasīs, es izdarīšu savu izvēli, ja tas būs nepieciešams pirms 8. jūlija." Tātad prezidents būtu gatavs, ka par vienu no vadošajiem politiskajiem spēkiem valstī kļūst Zaļo zemnieku savienība Lemberga netiešā virsvadībā, kuru viņš pats vēl nesen bija atstājis "ārpus demokrātiskā spektra"? (Tiesa, tolaik tas sakrita ar "Jaunās Vienotības" skatījumu.) Tomēr ne! Nupat Levits tomēr norādījis, ka to no viņa var negaidīt. Kā viņš sacījis intervijā Latvijas Radio: "Es labprāt šo uzdevumu atstātu nākamajam prezidentam. Ne ar manām rokām."

Šaubas. Kauja par aktieriem

Pagājušajā nedēļā Latvijas teātru dzīvē aizsākās seriāla cienīgi notikumi – Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzsāka kauju par sava teātra izaudzinātajiem jaunajiem aktieriem, sociālajos tīklos paziņojot, ka Dailes teātris varot sākt gatavoties lielai tiesas prāvai, un prasītāji būšot JRT, Valmieras un Liepājas teātris, "kuru nupat izglītību ieguvušos jaunos aktierus studentus viņi šobrīd brutāli pārpērk. Šobrīd uzrunāti, cik zināms, kopā jau vismaz 12 jaunie aktieri."

Var saprast režisora sarūgtinājumu, jo izaudzināt profesionālu aktierkursu nav viegli, bet – situācija liekas pārspīlēta, jo aktieri, kā atzīst pats režisors, tik tiešām nav uzskatāmi par dzimtcilvēkiem, kuriem liegts atstāt savu "Alma mater", šai gadījumā, JRT.

Tālāk sekoja Dailes teātra radošā direktora Viestura Kairiša atbilde, sakot, "labi, Hermaņa kungs, tiksimies tiesā, jo jūs melojat".

Gan JRT, gan Dailes teātris saņem valsts dotācijas. Gada laikā Dailē paredzēti 13 jauniestudējumi, kurus, kā gada sākumā teātris bija iecerējis, apmeklēs ne mazāk kā 108 389 interesenti, un kopumā plānots nospēlēt 298 izrādes. Savukārt JRT 2022. gada auditorijas apjoms sasniedza 72 966 skatītājus un bijuši 12 jauniestudējumi. Pērn kopumā nospēlētas 316 klātienes izrādes.

Pēc Hermaņa paziņojuma tam pievienojās arī Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, sociālajos tīklos paziņojot, ka situācija nav pieņemama, jo "saņemts negaidīts sitiens no pašu vidus".

Neskaitot daudzu sekotāju pausto atbalstu vai noliegumu sociālajos tīklos, iespējamajiem notikumiem liecinieki, kas var būt tikai aktieri, līdz šim nav pieteikušies. Iespējams, kādu skaidrību ienesīs šonedēļ paredzētā Kultūras ministrijas Teātra padomes sēde, kurā runāšot arī par "strīdīgo situāciju", savukārt galvenā Latvijas aktieru mācību iestāde, Latvijas Kultūras akadēmija, sliecoties vairs neveidot aktieru kursus, kuri paredzēti tikai vienam teātrim.

Aizdomas. Visi zināja, neviens nerīkojās

Ja kādam vēl bija šaubas par Aizsardzības ministrijas (AM) noslēgtā līguma ar "Zītari LZ" par pārtikas piegādēm turpmāko likteni, tad Valsts kontroles (VK) atzinums pagājušajā nedēļā izdarīja ar šo līgumu to pašu, ko aisbergs izdarīja ar "Titāniku", proti, nogremdēja to.

VK revīzijā konstatēto pārkāpumu skaits ir tik liels, minēšu tikai dažus, subjektīvi būtiskākos. Pirmkārt, lai gan AM izsludinātais konkurss un tā rezultātā noslēgtais līgums it kā ir bijis par pārtikas iepirkšanu armijas vajadzībām, reāli nopirkti loģistikas pakalpojumi, bet par pašu pārtiku, tās izmaksām, piegādes un uzglabāšanas noteikumiem, kas veido 97% iepirkuma vērtības, iepirkumā un līgumā prasības nebija definētas. Otrkārt, iepirkuma summa – 220 miljoni ar tiesībām to palielināt par 50% piecu gadu laikā – daudzkārtīgi pārsniedza AM budžetā pašreiz paredzētos 8 miljonus eiro gadā, un tā vispār parādījusies tikai līguma slēgšanas stadijā, balstoties uz viena komisijas locekļa pieņēmumiem. Treškārt, iepirkuma konkursa uzvarētājs "Zītari LZ" esot bijis jāatsijā jau konkursa pirmajā stadijā, jo uzņēmums neatbilda konkursa nolikumā noteiktajām prasībām par pieredzi loģistikas pakalpojumu sniegšanā.

Te nonākam līdz procesā iesaistīto amatpersonu atbildībai. 

Valsts kontrole konstatējusi neparasti augstu un šādiem konkursiem galīgi netipisku tābrīža Aizsardzības ministra Arta Pabrika un ministra biroja darbinieku iesaisti procesā. 

Turklāt, lai gan iepirkums bija stratēģiski nozīmīgs, nav gūti pierādījumi, ka AM atbildīgās amatpersonas būtu sekojušas līdzi iepirkuma īstenošanas gaitai un veikušas darbības, lai nepieļautu likumam un nacionālās drošības interesēm neatbilstoša līguma noslēgšanu. VK vērtējumā varbūtība, ka ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadošajām amatpersonām nebija informācijas par iepirkuma norisi un līgumā paredzēto, vērtēta kā maza, tomēr neviena no šīm amatpersonām nav rīkojusies, lai novērstu likuma pārkāpumus.

Līgums tikšot lauzts no nākamā gada sākuma, taču palikuši neatbildēti jautājumi. Latvijas sabiedrība ir ieguvusi praktiskus pierādījumus tam, ka iepirkumu konkursos slēgtās un sabiedrības kontrolei nepieejamās valsts pārvaldes jomās var notikt visdīvainākās un neticamākās lietas. Jautājums tikai – ko ar šīm zināšanām tagad darīt, jo aizsardzības jomas iepirkumi arī turpmāk būs slēgti un sabiedrības kontrolei nepieejami?

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Diāna Jance, Olafs Zvejnieks, Māra Libeka.