Kultūrzīmju izvēle: Koļcova jūtas un emocijas

Jūtas, kuras var saprast gan kā cilvēka emocionālā stāvokļa izpausmi, gan kā jutekliskumu, kas meklē garīgam stāvoklim atbilstošu formu. Jutekliskums izpaužas ne tikai tēlos, bet arī formās, faktūrās, līnijās, darbu kopējā kompozīcijā un noskaņā.

Šādi kurators Eduards Dorofejevs raksturojis Roberta Koļcova personālizstādi "Botāniķis un vienradzis", kas no sestdienas, 2. decembra, līdz 18. februārim būs apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva zālēs. Izstādē autors turpina attīstīt viņam būtisku tēmu par dabas un cilvēku neatdalāmu līdzāspastāvēšanu.

Roberts Koļcovs (1966) beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu, studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Kopš 1989. gada regulāri piedalās izstādēs. Mākslinieks ir arī pazīstams interjera gleznojumu meistars.

Prozas triumfs "Prozas lasījumos". Decembra sākumā Rīgā notiks ikgadējais starptautiskais literatūras festivāls "Prozas lasījumi", ko bez maksas varēs apmeklēt ikviens interesents. Šogad tā virstēma ir "Profesija – rakstnieks", un tēmu iezīmē Osvalds Zebris esejā "Cilvēks upē". Svētdien, 3. decembrī, bārā "1983" notiks oficiālais festivāla atklāšanas pasākums ar Andras Manfeldes, Ievas Melgalves, Jāņa Rokpeļņa, Daces Rukšānes, Anneles Slišānes, Osvalda Zebra, Kristīnes Želves lasījumiem, pasākumu vadīs Andris Zeibots, muzicēs Gustavs Gailītis un Egils Leimanis. 4. decembra vakarā veldzēties ar stāstiem par rakstnieka profesiju Gunta Bereļa, Aivara Eipura, Ilzes Jansones, Kristīnes Ulbergas un Andra Zeibota izpildījumā varēs bārā "Sidrērija". Pasākumu vadīs Arno Jundze. 

Sadarbībā ar Latgales prozas lasījumiem 4. decembrī "Valodu mājā" Rīgā norisināsies Valentīna Lukaševiča lekcija par latgaliešu literatūras vēsturi, tam sekos diskusija par rakstīšanu un tulkojumiem latgaliešu valodā. 

Bet 5. decembrī Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks diskusija par rakstnieka profesiju, kurā šo jautājumu pārrunās Ilze Jansone, Haralds Matulis, Osvalds Zebris un Ilmārs Šlāpins.

Reinis Zariņš koncertē adventē. "Te ir ticība un šaubas, te ir skatīšana gara acīm un nekā neredzēšana miesas acīm, te ir cerība par cilvēka stāvokli un skumjas par cilvēka stāvokli," par savu jauno adventes laika koncertprogrammu, kas aizsāksies svētdien, 3. decembrī, ar koncertu "Ola Foundation" mūzikas salonā Rīgā, stāsta pianists Reinis Zariņš.

Viņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu autors. 7. decembrī koncerts skanēs Ventspils Pārventas bibliotēkā un 10. decembrī – koncertzālē "Zinta".

Dana Bjorka – vecās dāmas tēlā. Piektdien, 1. decembrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī notiks pirmizrāde Frīdriha Dirrenmata lugas "Vecās dāmas vizīte" iestudējumam režisores Indras Rogas vadībā. Miljardieres Klāras Cahanasjanas titullomā būs Dana Bjorka, bet viņas skatuves centrālais partneris būs aktieris Rodions Kuzmins, kurš atveidos Alfrēda Illa tēlu. Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, horeogrāfe Inga Raudinga, gaismu mākslinieku Oskars Pauliņš un komponists Kārlis Lācis.

Jura Karlsona "Noslēpumainais dārzs". Sestdien, 2. decembrī, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" pirmatskaņojumu piedzīvos Jura Karlsona skaņdarbs "Noslēpumainais dārzs". Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Guntis Kuzma. "Kāda tikko manāma skaņa aicina tai sekot. Tā nāk no dārza, kura vilinājums ir tik valdzinošs," tā par savu jauno skaņdarbu stāsta komponists.

Dmitrijs Lavrentjevs. "Apokalipse".

Foto: Publicitātes

Mākslinieka "Apokalipse". Galerijā "Art Platz" atklāta mākslinieka, autodidakta Dmitrija Lavrentjeva personālizstāde "Apokalipse", kurā mākslas darbi aicina aplūkot laika substanci no augstāka skatpunkta, kam jebkura "pagātne" un "nākotne" ir uz mūžības skalas iezīmēts "tagad". Kopš 1995. gada autors sarīkojis 26 personālizstādes un piedalījies vairāk nekā 100 grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Vācijā un Igaunijā.

Fokusā – Strenču fotodarbnīca. Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma izstāde "Strenču fotodarbnīcas salons. Fonā ziema", kas aicina iedziļināties portretu veidošanas tradīcijās. Tā vēsta par Strenču fotodarbnīcas salona darbību 20. gs. 20. un 30. gados, un apmeklētāji var apskatīt fotosalona eksponātus, kā arī veidot portretus uz vēsturiskā ziemas fona. Izstāde būs atvērta līdz 29. decembrim, kad Fotogrāfijas muzejs pēdējo dienu vērs durvis Rīgā, Mārstaļu ielā 8. Strenču fotodarbnīcā no 1910. līdz 20. gs. 80. gadu sākumam darbojušies fotogrāfi Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis, 1897–1930), Konrāds Krauklis (1899–1978), Elza Kraukle (1910–1985), kā arī asistējuši Gunta Kraukle (1937) un Jānis Krauklis (1946–2011). Kopš 2004. gada Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija, kas aptver vairāk nekā 13 000 stikla plašu negatīvus, atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā. Ņemot vērā šī fotogrāfijas mantojuma unikalitāti, kolekciju 2021. gadā iekļāva UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā.

Pārkāpjot vēstures rāmjiem. Kim? Laikmetīgās mākslas centrā līdz 29. decembrim apskatāma izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas", kuras daudzslāņainību caurvij vēstījums par Rīgā dzimušā drēbnieka un izdevēja Solomona Levitāna un Bauhausa tekstila studentes, audumu un apģērbu dizaineres Ļubas Monastirskas likteņiem un to traģisko pārrāvumu holokaustā. 

Runa ir arī par iznīcinātām zināšanām un arhīvu trauslumu un to konfrontāciju ar kolektīvo amnēziju. 

Apvienojot unikālus arhīva materiālus, dažādu paaudžu mākslinieku darbus, modes dizaineru un teorētiķu jaunradītus un citos kontekstos eksponētus veikumus, izstāde un tās publiskā programma izvērš vēsturiski kontekstuālo rāmi un pievēršas radošā darba un darba apstākļu iztēles jēdzienam, zināšanu un pieredzes mediācijai, kā arī jaunas kolektīvās atmiņas veidošanās priekšnoteikumiem.

Izpētes un kuratoru komanda: Estere Kajema, Rikarda Mesnere, Zane Onckule.