Ar savu mandulu taisīšanu, ja to nedara vismaz simtos un netirgo, ietaupīt noteikti nesanāks, nopirkt būs lētāk.

Rudens-ziemas-pavasara perioda aukstajos duļķainajos ūdeņos un stiprā straumē pēdējos gados Latvijā tradicionāli iestājas mandulas tipa peldošo džiga mānekļu bums. Nu ir šis krievu entuziastu savulaik izdomātais māneklis paaugstināti efektīvs zandartu medībās tieši šī gadalaika apstākļos un specifikā.

Kāpēc tā, tur katram sava teorija, manējā, visai diskutablā, kopumā būtu tāda, ka – jo tuvāk nārsts, jo agresīvāk ilkņainais plēsējs reaģē uz provokatīvu ķiņķēziņu, ko pat vairāk dzenā nekā uzskata par ņammu, līdzīgi kā lašveidīgie. Pašā izcelsmes valstī Krievijā uz mandulām veiksmīgi ķer visu gadu, un, neapšaubāmi, to var darīt arī pie mums, ja patīk, bet kaut kādas priekšrocības salīdzinājumā ar tradicionālo džigu ar silikona mānekļiem vai dropšotu es pats reāli spēju saskatīt tikai specifiskos apstākļos, un arī ne kā panaceju. 

Jāatceras arī tas, ka sākotnēji vēsturiski mandulu krievu copmaņi izdomāja ne jau kā superķerstīgu ģeniālu mānekli, bet gan kā mānekli, kuru pa lēto un rupjo ātri var uztaisīt garāžā no tur atrastiem materiāliem – vecas čības un turpat esošajiem instrumentiem, visi skaistie krāsu salikumi, moderno spīguļoto materiālu astes, precīzās formu variācijas utt. jau radās krietni vēlāk, kad pie ražošanas komerciālos nolūkos ķērās copes lietu industrija. 

Lai nu kā būtu, šoreiz mans raksts būs ne par mandulu efektivitātes teorijām un to izmantošanas tehniku un taktiku, bet gan īss ieskats, kā šādu brīnumu uztaisīt mājas apstākļos. Nekādu ģeniālu atklāsmju un noslēpumu nav, bet tīri procesa un materiālu apraksts ar paša pieredzi un dažam niansītēm, lai pamēģināt gribošiem interesentiem nevajadzētu pašiem iet cauri pilnīgi visiem grābekļiem un zemūdens akmeņiem.