Dabas īpašā nozīme cilvēka mentālajā veselībā kā vienu no izvēlēm ietver copi.

Ir cilvēki, kuriem no malas ir grūti saprast, kā iespējams stundām atrasties pie ūdens – vērot pludiņu, gaidīt copi uz fīdera, brist gar upi ar mušiņmakšķeri vai neskaitāmas reizes mest un mainīt mānekļus, meklējot līdaku, zandartu vai asari. Turklāt bieži vien pēc visa šā darba mājās nākas atgriezties bez nevienas zivs. Makšķerniekam atbilde droši vien ir vienkāršāka – zivs nav vienīgais iemesls, kāpēc mēs dodamies pie ūdens.

Arī zinātne arvien vairāk pievēršas tam, ko makšķernieki, iespējams, jau sen jutuši paši. Makšķerēšana mūsdienās apvieno vairākas lietas, ko saista ar labāku mentālo pašsajūtu, – atrašanos dabā un pie ūdens, kustību, koncentrēšanos uz konkrētu darbību un iespēju uz laiku izrauties no ikdienas.

Arī Eiropas līmenī arvien vairāk tiek uzsvērta dabas nozīme cilvēka veselībai, it īpaši mentālajai. Eiropas Komisija ir norādījusi uz pieaugošo pierādījumu daudzumu par vides un mentālās veselības saistību – piekļuve dabai un laika pavadīšana tajā tiek saistīta ar labāku pašsajūtu un mazāku stresu, trauksmi un depresijas simptomiem. Makšķerniekiem šajā ziņā ir priekšrocība – mums jau ir iemesls doties dabā.

Jo vairāk makšķerē, jo mazāk stresa?