Light rain 6 °C
O. 17.11
Hugo, Uga, Uģis
SEKO MUMS
Reklāma
Noķeram un atlaižam. Lasis.
Noķeram un atlaižam. Lasis.
Foto: Autora foto / Latvijas Mediji

Zviedrijā pie lašupēm ierīkotas makšķernieku stāvvietas, piekļuves takas un pat novērošanas logi, caur kuriem iespējams vērot zivju migrāciju. Savukārt Latvijā joprojām aktuāli jautājumi par lašu populācijas atjaunošanu, maluzvejniecību un upju apsaimniekošanu. Raidījumā Zaļais stūris Māris Olte un Jānis Kļaviņš kopā ar makšķernieku Kārli Goldmani un lašu pazinēju Uģi Circeni salīdzina Zviedrijā pieredzēto ar situāciju Latvijas upēs.

Reklāma

Zviedrijā par upi rūpējas arī makšķernieki

Apmeklējot Biskes upi (Byskeälven) Zviedrijā, raidījuma dalībniekus pārsteigusi gan sakārtotā vide, gan vietējo iedzīvotāju attieksme. Makšķerniekiem pieejamas labiekārtotas copes vietas, norādes un stāvvietas, kuru izveidē ieguldīti arī pašu makšķernieku līdzekļi. Kā stāsta Uģis Circenis, populārākajās vietās copmaņi pakāpeniski pārvietojas gar upi, dodot iespēju arī citiem izmēģināt veiksmi. Savukārt pie zivju ceļa izveidoti novērošanas logi, kas ļauj vērot migrējošos lašus, un skaitītājs, kas reģistrē to pārvietošanos. Kārlis Goldmanis atzīst, ka sakārtotā vide mudina arī apmeklētājus rīkoties atbildīgāk. Piemēram, pēc nakšņošanas vienā no atpūtas vietām viņi sagatavojuši malku nākamajiem viesiem.

Gaujā lašu varētu būt ievērojami vairāk

Pievēršoties Latvijas situācijai, Māris Olte norāda, ka Gaujas lašu populācija ir tālu no iespējamā apjoma. Pēc viņa minētās aplēses, tā sasniedz vien aptuveni četrus procentus no potenciāla. Savukārt Salacā situācija, viņaprāt, esot ievērojami labāka. Lai veicinātu lašu populācijas atjaunošanos, Gaujā tiek iegūti pieaugušie laši, kuru ikrus izmanto mazuļu audzēšanai zivju audzētavās. 

Ar vaislas zivju nozveju Latvijā nodarbojas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts BIOR. Zivis var tikt iegūtas gan ar tādiem pasīvajiem zvejas rīkiem kā tīkliem vai murdiem, gan arī ar zinātnisko elektrozveju. Šī metode būtiski atšķiras no maluzvejnieku izmantotajām metodēm. Pirmkārt, tā tiek veikta tikai ar Valsts vides dienesta izsniegtām atļaujām un noteiktos upju posmos, izmantojot speciāli zinātniskiem mērķiem ražotu sertificētu aprīkojumu. Otrkārt, izmantotās ierīces rada īslaicīgu noteikta stipruma līdzstrāvas elektrisko impulsu, kas zivis tikai uz brīdi apdullina, ļaujot tās saudzīgi noķert, izmērīt, noņemt nepieciešamos paraugus un atlaist atpakaļ dzīvas, samazinot traumu un bojāejas risku.

Lašu skaits Latvijā arvien kritisks. BIOR turpina darbu populācijas saglabāšanā un pavairošanā

Vēlāk no ikriem izaudzētās zivis izlaiž upē. Tomēr Kārlis Goldmanis uzskata, ka ar mazuļu izlaišanu nepietiek. Būtiski ir arī nodrošināt to izdzīvošanu un iespēju vēlāk atgriezties nārstot. Viens no apdraudējumiem ir hidroelektrostaciju izraisītās ūdens līmeņa svārstības. Raidījumā kā piemērs minēta Amata, kur ūdens līmeņa pazemināšanās nārsta laikā var atstāt lašu ikrus sausumā. Goldmanis arī uzskata, ka lašu atražošanas jautājumos vairāk būtu jāieklausās pieredzējušos makšķerniekos.

Maluzvejniecība joprojām ir problēma

Kārlis Goldmanis nepiekrīt priekšstatam, ka maluzvejniecība Latvijas upēs būtu gandrīz izzudusi. Viņš stāsta, ka joprojām saņem ziņas un videoierakstus par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp lašu ķeršanu lieguma laikā. Vienlaikus viņš pauž neapmierinātību ar atbildīgo iestāžu reakciju. Iepriekšējās pieredzes dēļ Goldmanis ne vienmēr nodod saņemto informāciju tālāk, jo šaubās, vai ziņojumiem sekos rīcība. Vēl viena problēma, viņaprāt, ir inspektoru skaita samazināšanās. Pensionējušos darbiniekus ne vienmēr aizstāj jauni. Tomēr Goldmanis novērojis arī pozitīvas, nedaudz pārsteidzošas pārmaiņas – daļa agrāko maluzvejnieku tagad paši sākuši ziņot par pārkāpumiem un vairāk interesēties par zivju saglabāšanu.

Vairāk uzzini raidījumā Zaļais stūris!

Avots: Radio SWH, BIOR

Tu, iespējams, līdz šim termoveļu lietoji nepareizi! Padomi, kā makšķerniekam silti saģērbties

Visērtāk žurnālu LIELAIS LOMS abonēt internetā!

Lasi jaunāko numuru! To atradīsi preses tirdzniecības vietās un LASI.lv

Žurnāla "Lielais Loms" oktobra/novembra numurs

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma

Zviedrijā pie lašupēm ierīkotas makšķernieku stāvvietas, piekļuves takas un pat novērošanas logi, caur kuriem iespējams vērot zivju migrāciju. Savukārt Latvijā joprojām aktuāli jautājumi par lašu populācijas atjaunošanu, maluzvejniecību un upju apsaimniekošanu. Raidījumā Zaļais stūris Māris Olte un Jānis Kļaviņš kopā ar makšķernieku Kārli Goldmani un lašu pazinēju Uģi Circeni salīdzina Zviedrijā pieredzēto ar situāciju Latvijas upēs.

Reklāma

Zviedrijā par upi rūpējas arī makšķernieki

Apmeklējot Biskes upi (Byskeälven) Zviedrijā, raidījuma dalībniekus pārsteigusi gan sakārtotā vide, gan vietējo iedzīvotāju attieksme. Makšķerniekiem pieejamas labiekārtotas copes vietas, norādes un stāvvietas, kuru izveidē ieguldīti arī pašu makšķernieku līdzekļi. Kā stāsta Uģis Circenis, populārākajās vietās copmaņi pakāpeniski pārvietojas gar upi, dodot iespēju arī citiem izmēģināt veiksmi. Savukārt pie zivju ceļa izveidoti novērošanas logi, kas ļauj vērot migrējošos lašus, un skaitītājs, kas reģistrē to pārvietošanos. Kārlis Goldmanis atzīst, ka sakārtotā vide mudina arī apmeklētājus rīkoties atbildīgāk. Piemēram, pēc nakšņošanas vienā no atpūtas vietām viņi sagatavojuši malku nākamajiem viesiem.

Gaujā lašu varētu būt ievērojami vairāk

Pievēršoties Latvijas situācijai, Māris Olte norāda, ka Gaujas lašu populācija ir tālu no iespējamā apjoma. Pēc viņa minētās aplēses, tā sasniedz vien aptuveni četrus procentus no potenciāla. Savukārt Salacā situācija, viņaprāt, esot ievērojami labāka. Lai veicinātu lašu populācijas atjaunošanos, Gaujā tiek iegūti pieaugušie laši, kuru ikrus izmanto mazuļu audzēšanai zivju audzētavās. 

Ar vaislas zivju nozveju Latvijā nodarbojas Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts BIOR. Zivis var tikt iegūtas gan ar tādiem pasīvajiem zvejas rīkiem kā tīkliem vai murdiem, gan arī ar zinātnisko elektrozveju. Šī metode būtiski atšķiras no maluzvejnieku izmantotajām metodēm. Pirmkārt, tā tiek veikta tikai ar Valsts vides dienesta izsniegtām atļaujām un noteiktos upju posmos, izmantojot speciāli zinātniskiem mērķiem ražotu sertificētu aprīkojumu. Otrkārt, izmantotās ierīces rada īslaicīgu noteikta stipruma līdzstrāvas elektrisko impulsu, kas zivis tikai uz brīdi apdullina, ļaujot tās saudzīgi noķert, izmērīt, noņemt nepieciešamos paraugus un atlaist atpakaļ dzīvas, samazinot traumu un bojāejas risku.

Lašu skaits Latvijā arvien kritisks. BIOR turpina darbu populācijas saglabāšanā un pavairošanā

Vēlāk no ikriem izaudzētās zivis izlaiž upē. Tomēr Kārlis Goldmanis uzskata, ka ar mazuļu izlaišanu nepietiek. Būtiski ir arī nodrošināt to izdzīvošanu un iespēju vēlāk atgriezties nārstot. Viens no apdraudējumiem ir hidroelektrostaciju izraisītās ūdens līmeņa svārstības. Raidījumā kā piemērs minēta Amata, kur ūdens līmeņa pazemināšanās nārsta laikā var atstāt lašu ikrus sausumā. Goldmanis arī uzskata, ka lašu atražošanas jautājumos vairāk būtu jāieklausās pieredzējušos makšķerniekos.

Maluzvejniecība joprojām ir problēma

Kārlis Goldmanis nepiekrīt priekšstatam, ka maluzvejniecība Latvijas upēs būtu gandrīz izzudusi. Viņš stāsta, ka joprojām saņem ziņas un videoierakstus par iespējamiem pārkāpumiem, tostarp lašu ķeršanu lieguma laikā. Vienlaikus viņš pauž neapmierinātību ar atbildīgo iestāžu reakciju. Iepriekšējās pieredzes dēļ Goldmanis ne vienmēr nodod saņemto informāciju tālāk, jo šaubās, vai ziņojumiem sekos rīcība. Vēl viena problēma, viņaprāt, ir inspektoru skaita samazināšanās. Pensionējušos darbiniekus ne vienmēr aizstāj jauni. Tomēr Goldmanis novērojis arī pozitīvas, nedaudz pārsteidzošas pārmaiņas – daļa agrāko maluzvejnieku tagad paši sākuši ziņot par pārkāpumiem un vairāk interesēties par zivju saglabāšanu.

Vairāk uzzini raidījumā Zaļais stūris!

Avots: Radio SWH, BIOR

Tu, iespējams, līdz šim termoveļu lietoji nepareizi! Padomi, kā makšķerniekam silti saģērbties

Visērtāk žurnālu LIELAIS LOMS abonēt internetā!

Lasi jaunāko numuru! To atradīsi preses tirdzniecības vietās un LASI.lv

Žurnāla "Lielais Loms" oktobra/novembra numurs

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LIELAIS LOMS
Reklāma