Ja pirms gadiem desmit man kāds būtu teicis, ka asaru cope vasaras vidū kļūs par vienu no gaidītākajiem brīžiem sezonā, droši vien tikai pasmaidītu. Asaris vienmēr šķitis tāda vienkārša un saprotama zivs – tur, kur viņš ir, tur viņu var noķert ar jebko. Tagad domāju pavisam citādi. Lieli asari var būt tikpat kaprīzi, gudri un neparedzami kā jebkurš cits plēsējs. Patiesībā, krietni kaprīzāki.

Laikam ejot, esmu sapratis vēl vienu lietu. Mēs ļoti bieži mēģinām atrast vienu universālu mānekli, kurš ķers vienmēr. Tāds neeksistē. Ir dienas, kad silikona mānekļu darbināšana izdara savu darbu lieliski, bet es teiktu, ka ir periods vasarā, kad mazie mānekļi ir jāliek malā un jāķer ar mazāk populāriem, taču it nemaz ne mazāk rezultatīviem mānekļiem… Voblers ir neaizvietojams. Ir reizes, kad rotiņš apspēlē pilnīgi visu un pie zināmiem apstākļiem pienāk brīži, kad čaterbaits saliek punktus uz “i”. Noliksim malā ierastās silikona darbināšanas sistēmas, apskatīsim lielo asaru metodes.