Ikviens spiningotājs, kurš kaut reizi ir mēģinājis savu veiksmi Latvijas upēs, zina īpašo sajūtu – cerību uz kārtējo vai pat pirmo lielo lomu. Šajā rakstā pastāstīšu par taimiņu un lašu spiningošanu, dalīšos ar savu pieredzi un īsumā ieskicēšu mānekļu izvēles nianses.

Kur doties?

Pirms došanās makšķerēt vienmēr nākas prātot par īsto vietu. Vai būs pareizā izvēle? Vai būs zivis? Kur labāk? Lai atrastu atbildes, palīdz makšķernieku forumi, portāli un meteo.lv, kur var sekot līdzi ūdens līmeņa un temperatūras svārstībām. Tomēr pat precīza analīze nevar garantēt panākumus, un tieši tas padara taimiņu spiningošanu tik aizraujošu.

Latvijā ir daudz upju, kurās iespējams ķert taimiņus, bet licencēta to paturēšana atļauta tikai Ventā, Gaujā un Salacā. Pārējās upēs noķertā zivs pēc fotosesijas jāatlaiž atpakaļ. Salaca pēdējos gados izpelnījusies īpašu uzmanību – tur sezonas licences mēdz izķert rekordīsā laikā. Tie, kas nepaspēj, bieži pievēršas citām upēm, piemēram, Gaujai, kur taimiņu populācija ir pietiekami liela. Gaujā darbojas licencētā makšķerēšana, kas nozīmē, ka, iegādājoties licenci, var paturēt vienu taimiņu vai lasi.