Lolita Vambute latviešu populārajā mūzikā ir īpaša personība, jo ir gan komponiste, gan savu dziesmu izpildītāja. Viņa radošajā darbībā nav apstājusies ne mirkli, joprojām katru dienu vairākas stundas pavada pie klavierēm. 10. oktobrī plkst. 17 Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē par godu leģendārās latviešu dziedātājas un komponistes skaistajai 90 gadu jubilejai izskanēs koncerts “Es neesmu burve”, klātesot arī pašai jubilārei.

“Katrs koncerts ir kā jauns sākums, bet šis vakars neapšaubāmi būs īpašs. Tajā satiksies viss, ko esmu radījusi, un viss, kas mani vēl gaida. Esmu laimīga par iespēju svinēt šo brīdi kopā ar savu publiku. Jubileja man nav atskaites punkts, bet gan iespēja pateikt paldies. Paldies par gadiem, kuros mana mūzika ir atradusi ceļu pie cilvēkiem. Tāpēc tas ir mans sirds sveiciens jums visiem!” ar pateicību klausītājus uzrunā māksliniece.

Pirmā spēļmantiņa – klavieres

Dievs Lolitai Vambutei bijis ļoti žēlīgs, atvēlot garu, skaistu, mūzikas piepildītu mūžu, bet viņas dzīves ceļš bijis pilns dažādiem šķēršļiem un pārbaudījumiem, taču vienmēr vedis kalnup par spīti piespiedu trimdā pavadītajam laikam. Lolita piedzima Rīgā poļu strādnieku ģimenē, bet jau piecu gadu vecumā zaudēja tēvu, kuru kara sākumā krievi atkāpjoties no darba vietas aizveda līdzi. Par viņa likteni ilgi nekas nebija zināms, kamēr tuviniekus sasniedza sēru ziņa. Lai uzturētu ģimeni, kurā bija arī vecākā māsa Regīna, mamma pēc kara strādājusi trīs darbavietās, tādēļ abām meitenēm jau agri nācies kļūt patstāvīgām.

“Kad man apritēja septiņi gadi, mamma teica: “Tagad tu iesi pāri gaisa tiltam, tad nogriezīsies pa kreisi, un tur būs liela sarkana ēka. Ieiesi iekšā un kādam pieaugušajam teiksi, ka gribi te mācīties.” Tā arī izdarīju, jo biju ļoti paklausīga,” atceras Lolita, kura, uzsākot skolas gaitas, lūgusi mammu ar viņu runāt latviski, jo pirms tam mājās runājušas tikai poliski, bet mācības Rīgas 9. pamatskolā notikušas latviešu valodā. Mācījusies ne pārāk labi, jo nebijis neviena, kas pārbaudītu uzdoto. Toties mājās bija klavieres, un tās kalpojušas meitenei par pirmo spēļu mantiņu.