17.5 °C
Mūsu valoda kā spogulis parāda mūsu attieksmi pret ļaudīm un valsti. Sabiedrības kopējā iespējamā misija ir saglabāt un attīstīt Latvijas valsts valodu – latviešu valodu. Šajā steidzīgajā laikā daudzas lietas notiek aiz nevērības.
Bet steiga un nevērība noved pie paviršības un necieņas arī pret valsts valodu. Satraucamies, ka cittautieši, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, nerunā latviešu valodā, bet paši lietojam valodas piesārņojumus, arī krievu un angļu lamuvārdus. Kad dzirdu sakām krievu vulgārismus, piemēram, dzimumlocekļu nosaukumus krievu lamuvārdos, runātājam jautāju, lai man paskaidro, ko šie vārdi nozīmē, bet viņi pat neapjauš to nozīmi. Tad es ierosinu lietot latviešu valodas bagātīgo vārdu krājumu, nevis agresoru valsts Krievijas rusicismus. Pārsteidz, ka šos rusicismus lieto arī paaudzes, kuras nav dzīvojušas okupācijas režīmā. Kā latviešu valodas elementi tiek saprasti "davai", "točno" un vēl citi. Jāpiekrīt žurnālistei Valijai Beluzai, ka "valodas piesārņojumi ne tikai turpina eksistēt, bet izplatās gluži kā latvāņi", kā viņa savulaik minēja rakstā "Lamāšanās kā katalizators" reģionālajā laikrakstā "Ziemeļlatvija".
Mēs vēlamies saglabāt latviešu valodu kā savu brīvību. Kā to veicināt? Atbilde ir: vairāk runāt un lasīt latviešu valodā. Satrauc, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā skolēnu novērtēšanas pētījumā secināts, ka visstraujākais skolēnu sniegumu kritums ir lasītprasmē, līdz ar to izlasītā teksta jēgas uztveršanā. Jaunieši maz lasa, iztiek ar nabadzīgu vārdu krājumu.
Rūpēsimies, lai mēs vairāk lasītu. Lasīsim mazuļiem pasakas un pārrunāsim pasakas tekstu. Bērniem paaugoties, kopā lasīsim citas grāmatas, reizēm palūgsim, lai bērns mums palasa priekšā, kad atpūšamies. Tas ne tikai izglītos, bet arī saliedēs un vienos ģimeni. Palīdzēsim arī citiem runāt un rakstīt latviešu valodā. Tas nemaz nav grūti!
Brīvi bez ierobežojumiem runāt, lasīt un rakstīt latviešu valodā ne vienmēr ir bijis iespējams. Caur ierobežojumiem un valdošo varu draudiem nācies par latviešu valodu un vārda brīvību iestāties. Demokrātija, vārda un valodas brīvība ir trauslums, kas jāsaudzē un jākopj mums katram ikdienā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Mūsu valoda kā spogulis parāda mūsu attieksmi pret ļaudīm un valsti. Sabiedrības kopējā iespējamā misija ir saglabāt un attīstīt Latvijas valsts valodu – latviešu valodu. Šajā steidzīgajā laikā daudzas lietas notiek aiz nevērības.
Bet steiga un nevērība noved pie paviršības un necieņas arī pret valsts valodu. Satraucamies, ka cittautieši, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā, nerunā latviešu valodā, bet paši lietojam valodas piesārņojumus, arī krievu un angļu lamuvārdus. Kad dzirdu sakām krievu vulgārismus, piemēram, dzimumlocekļu nosaukumus krievu lamuvārdos, runātājam jautāju, lai man paskaidro, ko šie vārdi nozīmē, bet viņi pat neapjauš to nozīmi. Tad es ierosinu lietot latviešu valodas bagātīgo vārdu krājumu, nevis agresoru valsts Krievijas rusicismus. Pārsteidz, ka šos rusicismus lieto arī paaudzes, kuras nav dzīvojušas okupācijas režīmā. Kā latviešu valodas elementi tiek saprasti "davai", "točno" un vēl citi. Jāpiekrīt žurnālistei Valijai Beluzai, ka "valodas piesārņojumi ne tikai turpina eksistēt, bet izplatās gluži kā latvāņi", kā viņa savulaik minēja rakstā "Lamāšanās kā katalizators" reģionālajā laikrakstā "Ziemeļlatvija".
Mēs vēlamies saglabāt latviešu valodu kā savu brīvību. Kā to veicināt? Atbilde ir: vairāk runāt un lasīt latviešu valodā. Satrauc, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) starptautiskā skolēnu novērtēšanas pētījumā secināts, ka visstraujākais skolēnu sniegumu kritums ir lasītprasmē, līdz ar to izlasītā teksta jēgas uztveršanā. Jaunieši maz lasa, iztiek ar nabadzīgu vārdu krājumu.
Rūpēsimies, lai mēs vairāk lasītu. Lasīsim mazuļiem pasakas un pārrunāsim pasakas tekstu. Bērniem paaugoties, kopā lasīsim citas grāmatas, reizēm palūgsim, lai bērns mums palasa priekšā, kad atpūšamies. Tas ne tikai izglītos, bet arī saliedēs un vienos ģimeni. Palīdzēsim arī citiem runāt un rakstīt latviešu valodā. Tas nemaz nav grūti!
Brīvi bez ierobežojumiem runāt, lasīt un rakstīt latviešu valodā ne vienmēr ir bijis iespējams. Caur ierobežojumiem un valdošo varu draudiem nācies par latviešu valodu un vārda brīvību iestāties. Demokrātija, vārda un valodas brīvība ir trauslums, kas jāsaudzē un jākopj mums katram ikdienā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
