Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF) priekšsēdētāja Gunta Vlasenko pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā rīkoja labdarības pasākumu, no kura sporta veterāni mājup devās ar pamatīgu sarūgtinājumu par krievu valodas klātesamību. 

Kas aiz tā stāv?

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) septembrī konkursā apstiprināja Vlasenko par LOSF valdes locekli. Pār bijušās airētājas, 1992. gada Barselonas olimpisko spēļu dalībnieces galvu šobrīd veļas pamatīgs kritikas vilnis. Viņa pēdējos mēnešos organizējusi vairākus labdarības, sociālos projektus ar vadmotīvu "Sports nešķiro", tostarp arī tautības un valodas. 

15. decembrī bija koncerts un cienasts Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kur lūgto viesu vidū vairāki desmiti sporta senioru, LOK prezidents Jānis Buks, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Daugavietis, kļūdas pēc par izglītības ministru nodēvētais Vladimirs Šteinbergs (patiesībā ministrijas Sporta departamenta direktors). Videosveicienu ar lieliem komplimentiem Vlasenko bija sagatavojusi premjere Evika Siliņa. Un uz katra krēsla novietota vakara programma, buklets latviešu un krievu valodā.

"Ja novembrī pēc LOSF pasākuma Latvijas Sporta muzejā, kur arī bija krievisks akcents, neuzsprāgām, tad tagad ir lieli jautājumi – kas tur notiek, kas aiz tā stāv? Krievu lietu, cilvēku reklamēšana, māksliniece, kultūras pārstāvju (aktrise Čulpana Hamatova) uzrunas krievu valodā. Vienā brīdī gribējās piecelties un iziet ārā," "Latvijas Avīzei" sašutumu pauda olimpiskais čempions bobslejā Jānis Ķipurs. "Kāds mums sakars ar krievu valodu? Ņemot vērā kontekstu, kas ir Krievija, kas ir krievu cilvēki, krievu valoda pie mums, cīņa, lai Latvijā viss notiktu latviešu valodā – mēs neesam vasaļu valsts, esam patstāvīga, demokrātiska valsts.