Vasarā nākas sastapties ar kukaiņiem – bitēm, lapsenēm, kamenēm un sirseņiem, kuri iedzeļot cilvēka organismā ievada indi. Bišu indes sastāvs ir sarežģītāks, tāpēc lielāka iespēja, ka pret kādu no sastāvdaļām cilvēkam var būt alerģija.

Bišu inde ir caurspīdīgs šķidrums ar savdabīgu asu smaržu un rūgtenu, dedzinošu garšu. Tā tiek ražota bišu indes dziedzeros vēdera lejasdaļā. Mūsdienās zināmas vismaz 40 bišu indes sastāvdaļas. Tā lielākoties sastāv no ūdens – līdz pat 70% un olbaltumvielām – proteīniem (fosfatāze, fosfolipāze A, hialuronidāze), kā arī peptīdiem, no kuriem viens – melitīns – veido aptuveni pusi no indes sastāva. Bitēm dzelonis ir raupjš un atskabargains un pēc iedzelšanas pārsvarā paliek ādā, bet pats kukainis aiziet bojā. Tas paliek, iedurts ādā, ilgāku laiku nekā lapsenei, kura pēc dzēliena to ātri izrauj laukā, tāpēc bišu inde nonāk organismā lielākā daudzumā, sevišķi, ja cietušais, mēģinot ar pirkstiem izvilkt dzeloni, saspiež pie tā piestiprināto indes maisiņu un ievada sev atlikušo indes devu.