Baltijas jūrā šobrīd notiek izpētes darbi, lai noteiktu, vai Latvijas rietumu piekraste ir piemērota vieta lieljaudas vēja parka būvniecībai jūrā. 

Vēja enerģija šobrīd ir un paliek reālistiskākā un izmaksu ziņā pieņemamākā iespēja nodrošināt Latvijas tautsaimniecībai tādu elektrības daudzumu, kādu pieprasa prognozes par valsts ekonomikas attīstību nākotnē. Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumiem palielināt naftas ieguvi un patēriņu, Eiropas Savienība pēdējos gados jau vairākkārtīgi sāpīgi un pati uz savas ādas pārliecinājusies, cik bīstami ir pārliecīgi paļauties uz importēto naftu un gāzi. Tādēļ D. Trampa retorika nav ietekmējusi Eiropas Savienības pārliecību, ka valstu savienības enerģētiskā nākotne saistāma ar pašu ražotu elektroenerģiju. Uz Latviju attiecas visi tie paši argumenti – pašiem savu energoresursu, izņemot šķeldu, kuru var izmantot mājokļu apsildei, bet ne elektrības ražošanai, mums nav, tādēļ izvēles ir tikai divas – vai nu importēt naftu un gāzi, vai arī meklēt ceļus, kā krasi palielināt elektrības ražošanu pašiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka izvēle kritusi par labu otrajam variantam, un vismaz no ekonomiskā viedokļa grūti apstrīdēt šādas izvēles loģiku.

Latvijas un Igaunijas kopprojektam – jūras vēja parkam "Elwind" – šajā kontekstā ir īpaša nozīme – gan tādēļ, ka sagatavošanas darbi šim projektam ir tik apjomīgi, ka tos koordinēt uzņēmusies valsts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) personā, gan arī tādēļ, ka šis projekts pēc pabeigšanas sola daudzkāršot ar vēju ražojamās enerģijas jaudas – pērnā gada nogalē šīs jaudas Latvijā bija apmēram 0,13 gigavati (GW), bet viens pats "Elwind" pēc tā pabeigšanas varētu pievienot šim apjomam apmēram 1000 MW jeb viena gigavata jaudu, tātad palielināt elektrības ražošanas jaudas gandrīz astoņkārtīgi, salīdzinot ar 2025. gada nogali. Jūra ir kārdinoša ar to, ka tajā var izvietot divreiz vai pat trīsreiz jaudīgākas vēja turbīnas nekā sauszemē. Tas ļauj vienkopus ražot lielu enerģijas daudzumu, kas sauszemē, ņemot vērā pieejamās teritorijas un attālumu līdz apdzīvotām vietām, ir ļoti sarežģīti. Tāpat jūrā vēja turbīnas var darboties vairāk nekā sauszemē, jo vēja vienkārši ir vairāk.

Tiesa gan, projekts attīstības gaitā jau saskāries ar termiņu nobīdi, jo šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka līdz 2030. gadam, kā