13.1 °C
Es redzēju sapni, varbūt murgu – biju nonākusi kādā skaistā, vēsturiskā namā. Varbūt tas notika Vācijā, varbūt kaut kur citviet Eiropā, varbūt kur citur, Amerikā, piemēram. Var jau būt, ka Latvijā. Stāvēju telpas vidū, un pamazām skaistais nams pārvērtās – no visiem stūriem zālē mani sāka aplenkt zaļas, spīdīgas, pretīgas vaboles. Kāds teica, nebaidies, viņas sauc par atbrīvotājiem.
Tomēr sapnī ieteikumam nepaļāvos, izvilku zāļu pudelīti, kur uz pamācības būtu jābūt rakstītam, ko šādos gadījumos vajadzētu darīt. Biju pārsteigta, ka jau pats pirmais teikums skanēja – šīs vaboles esot absolūti nekaitīgas, patiešām pavisam, pavisam nekaitīgas, labākais, ko varot darīt, esot viņām ļauties, turklāt ļauties arī viņu skaistumam. Taču es biju cerējusi, ka uz pudelītes būs rakstīts, kā no tām tikt vaļā! Tomēr rakstīts bija tieši tā… Tās rāpoja it visur – pie sienām, pa griestiem, zaļas, fosforizējošas, pretīgas. Pie sevis nodomāju: tas taču nav pareizi, kā kāds var saukties atbrīvotājs, ja visu pārņem, uzspiež savu pasauli… Bet rakstīts bija, ka vaboles "atbrīvotājas" ir tik tiešām nekaitīgas. Diezin no kā viņām mūs vajadzētu atbrīvot, vēl sapnī, varbūt murgā, nodomāju. Tad pamodos.
Pagājušajā nedēļā kultūras pasaulē domas rosināja ziņa, ka nākamā gada 3. februārī plānots dziedātājas Annas Ņetrebko koncerts Palmbīčas operā un tā būs viņas pirmā uzstāšanās ASV pēdējo sešu gadu laikā. Taisnība, viņa joprojām tiek uzskatīta par pasaules labāko soprānu, tomēr Metropolitēna opera 2022. gadā dziedātāju atlaida no darba pēc tam, kad viņa noraidīja operas vadītāja Pītera Gelba prasību pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā distancēties no Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Toreiz Ņetrebko iesūdzēja Metropolitēna operu tiesā par neslavas celšanu un līguma laušanu, un šī lieta joprojām tiekot izskatīta.
"Mākslas organizācijām nevajadzētu iesaistīties politikā," pagājušajā nedēļā telefonintervijā ziņu aģentūrai "Associated Press" teicis Palmbīčas operas ģenerāldirektors Džeimss Barbato.
Līdz 2024. gada 31. jūlijam Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO eksperti ir pārbaudījuši kultūras un vēstures jomas zaudējumus Ukrainā, kas radušies pēc Krievijas pilna mēroga kara sākuma 2022. gada 24. februārī. Pašlaik uzskaitīti 432 objekti – pilnībā vai daļēji iznīcinātas ir 139 reliģiskās vietas, 214 vēsturiskas vai mākslinieciskas nozīmes ēkas, 31 muzejs, 32 pieminekļi, 15 bibliotēkas, viens arhīvs. Būtu jāprecizē, kas vēl zudis okupētajās teritorijās, kur UNESCO ekspertiem kara laikā nav droši vai pat nav iespējams atrasties.
Šīs vasaras sākumā Starptautiskais PEN klubs – Vispasaules rakstnieku, dzejnieku un izdevēju savienība – asi nosodīja pieaugošo nāves gadījumu skaitu Ukrainā un noziegumus pret kultūras mantojumu, ko izraisījuši agresorvalsts Krievijas armijas uzbrukumi. Saskaņā ar "PEN Ukraine" datiem kopš 2022. gada februāra Krievijas armijas uzbrukumos nogalināti vismaz 102 kultūras darbinieki. Faktiskie skaitļi, visticamāk, ir lielāki. Nogalināti arī vairāk nekā 90 žurnālisti un citi mediju jomā strādājoši profesionāļi.
Pagājušajā nedēļā Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže lēma Latvijai nevēlamu personu sarakstā iekļaut gruzīnu izcelsmes Krievijas dziedātāju Irakliju Pirchalavu. 2. augustā klubā "First Club" bija paredzēts Pirchalava koncerts, ko organizēja uzņēmums "EWT Osta". Tomēr sociālos tīklos un uz pilsētu afišu stabiem ik pa laikam parādās informācija par tādu dziedātāju un mūziķu koncertiem, kuriem arī vajadzētu atrasties šajā sarakstā. Tiesa, varbūt pat ne Ārlietu ministrijas sarakstā, bet Latvijas izklaides industrijas godaprāta sarakstā. Mēdz teikt, ka nauda nesmird, bet šajā gadījumā jau nav runa par naudu vien.
Brīžam ir tieši kā sapnī – fosfora krāsā mirdzošās (un daudzi teiks – skaistās) vaboles mūs apņem… Sapnī tās dēvēja par atbrīvotājām.
