20.1 °C
Līdz ar bezgaldaudziem jautājumiem par cilvēces nākotni pēdējā laikā mūsu Latvijā (un ne tikai) piepeši arvien vairāk un vairāk ieskanas kāda cilvēka radīta balss, kas tomēr nav cilvēks – tā ir mākslīgā intelekta (MI) balss. Pamazām šī balss arvien vairāk parādās un dzirdama mums blakus ikdienā, līdzās māksliniekiem, rakstniekiem un zinātniekiem.
Viens no piemēriem – pagājušajā gadā "Dirty Deal Teatro" uzveda savādu lugu. Precizēšu, izrāde "Frankenšteina komplekss" bija ierasti parasta vai neparasta, bet tās autors bija ne tikai režisors un dramaturgs Kārlis Krūmiņš, bet arī MI. Dramaturgs Kārlis sarunā atzina, ka "viņu" savsarpējās sarunas bijušas jēgpilnas, ilūzija bijusi spēcīga: "Jau pirmās sarunas laikā mani pārsteidza, cik "viņš" labi spēj notēlot cilvēku, teiksim, precīzāk – cik labi spēj atdarināt cilvēku. Katru reizi sarunās "viņš" radīja priekšstatu par sevi kā noteiktu tēlu – kad runāja aprautāk, tad literārāk. Es vērtētu, ka šī tehnoloģija šobrīd vēl ir tikai savā attīstības sākuma posmā un tomēr tā jau spēj būt tik radoša un brīžiem ļoti interesanta."
Cits piemērs – vēl vakardienas "Latvijas Avīzē" aktrise Zane Burnicka satraucās par pēdējā laika tendenci ārvalstu filmu un seriālu tulkošanas un ierunāšanas jomā –
tekstos parādās "google translate" konstrukcijas, bet dzīvās aktiera emocijas ierunātajos filmu varoņu dialogos arvien biežāk sāk aizstāt MI "nekatras dzimtes puisēna" balss.
"Tas" vai "tā" nesaka "ābele", bet pagalmā aug "ābolu koks", savukārt atšķirība starp "tu" vai "jūs" zaudē jēgu un nozīmi. Bet – droši vien paies tikai daži gadi un "tā" balss kļūs par vienu no mūsu balsīm, gluži kā jau tagad "Waze" lietotnē iespējams sekot gan dīdžeja un mūzikas producenta Roberta Lejasmeijera vai reperes un dziedātājas VIŅA (Arta Zelma Jēgere) balsīm, kuras norāda ceļu pat tur, kur neviens no dziedātājiem nekad mūžā nav bijis.
Vēl cits piemērs: šogad Venēcijas biennāles arhitektūras izstādē, kas vēl būs redzama līdz novembra beigām, Latviju pārstāv arhitektu biroja "DEI ARH" radošā̄ komanda ar koncepciju lielveikals kā laboratorija. Jau kopš atklāšanas dienas "T/C Latvija" (tirdzniecības centrs "Latvija") izpelnījies līdz šim nepieredzētu arhitektu un ekspertu uzmanību, kā arī ticis iekļauts vadošo arhitektūras un mākslas mediju labāko nacionālo paviljonu sarakstos. Uz katra produkta angliski norādīta izcelsmes valsts un aptuveni 15 vārdu garumā aprakstīts idejas kopsavilkums, ko veidojis MI. Jautāts, vai MI spēja radīt atbilstošu tekstu, viens no "T/C Latvija" dizaina komandas pārstāvjiem, arhitekts Toms Kampars, atbildēja – protams! "Es to nedaudz vērtēju līdzīgu praktikantam, kā ļoti noderīgu darbinieku, palīginstrumentu.
Cilvēkam gan jāuzņemas atbildība, jāveic tāda kā virsuzraudzība, bet vienlaikus tiek ietaupīts ļoti daudz darba stundu.
MI tik tiešām ļoti īsā brīdī spēj konstruktīvi izpētīt visas annāles un par katru "izvilkt" laukā būtiskāko. Turklāt – MI radīts ne tikai teksts, bet ģenerēts arī pats vizuālais dizains."
2016. gadā medijos parādījās ziņa par cilvēkam līdzīgo robotu Sofija, kurš (kura) spēja atdarināt cilvēka uzvedību un pat izraisīt cilvēkos mīlestības jūtas. Vai mums MI uzrunāt kā viņš/viņa vai arī tas/tā? Vai MI ir cilvēcei labvēlīga tehnoloģija? Bet – varbūt iznīcinoša? Viss atkarīgs no programmētājkompānijas godaprāta.
Nobeigumā vēl cits piemērs: pagājušās nedēļas žurnālā "Ir" uzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols, kurš nupat saņēmis Valstiskuma balvu, pauda – Latvija ir izdevusies valsts un pretējo saka tie, kam smadzenes izskalojusi Krievijas propaganda: "Daudzas lietas nāk no mūsu kaimiņa ar nodomu izplatīt dažādu veidu dezinformāciju. Droši vien zināt, ka Pēterburgā ir vesela armija cilvēku, kas sēž pie datora un visu laiku mūs baro ar "fake news", ar meliem. Lielākā daļa jautājumu, kas kurina savstarpēju strīdēšanos un naidu, tiek iebarota no kaimiņiem." Lielu daļu no "fake news" jau šodien ģenerē MI.
