16 °C
Gan valdības dokumenti par Atveseļošanas fonda investīciju un reformu ieviešanas gaitu, gan arī Finanšu ministrijas ierēdņi atzīst, ka nepieciešams paātrināt visus procesus, kādā notiek gan Atveseļošanas fonda, gan arī ES struktūrfondu procesi – gan dokumentu izstrāde, gan reformu ieviešana, gan investīciju process.
Vērtējot, vai Latvija Atveseļošanas fonda (AF) investīciju un reformu izpildē 2023. gada pavasarī ir labā situācijā vai ne tik labā, ir līdzīga izvēlei par pa pusei tukšu un pa pusei pilnu glāzi. Ir neapšaubāmi pozitīvie aspekti – līdz 2023. gada 24. aprīlim Ministru kabinets ir apstiprinājis 41 ieviešanas nosacījumu no 51 reformām vai investīcijām ar finansējumu 1,22 miljardi eiro no 1,82 miljardiem – tātad divām trešdaļām no summas. Turklāt būtiska virzīšanās notikusi tieši pēdējos dažos mēnešos – šā gada pirmajā janvārī šādi noteikumi bija izstrādāti par 56% pieejamā finansējuma, bet nepilnus četrus mēnešus vēlāk – jau par 67% finansējuma. Saskaņā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto informāciju, līdz šā gada beigām jābūt izstrādātiem noteikumiem 100% reformu un investīciju veikšanai. No otras puses – ar dažādu indikatīvo rādītāju izpildi Latvijai nemaz neiet labi – 2022. gadā tika izpildīts 31 no 49 paredzētajiem rādītājiem, tātad nedaudz vairāk par 60%, bet 2023. gadā pagaidām izpildīts viens no paredzētajiem 35 rādītājiem. Summējot abus gadus kopā, vēl jāizpilda 52 no 84 rādītājiem – tātad krietni vairāk par pusi. Rādītāji būtībā ir dažādi normatīvie akti – gan likumi, gan Ministru kabineta noteikumi – un to ieviešanas dzīvē reālie rezultāti.
Un šo rādītāju izpilde ir svarīga, jo Atveseļošanas fonda investīciju un reformu finansējuma shēma ir tāda, ka sākotnēji valsts izmaksā uzņēmējiem vai organizācijām nepieciešamo finansējumu, bet tad, ja sasniegti vajadzīgie rezultāti un izpildīti iepriekš noteiktie rādītāji, saņem šo summu atpakaļ no Eiropas Komisijas.
Ar minēto 84 rādītāju izpildi saistīta 802 miljonu eiro liela pārskaitījuma saņemšana no Eiropas, un 0,8 miljardi eiro nav joka lieta.
Puse investīciju – aizkavētas
Ja vērtējam Latvijā paredzēto investīciju sadaļu, tad līdz 2023. gada februāra beigām AF plāna ietvaros ir iesniegti 82 investīciju projektu iesniegumi par 736,5 milj. eiro jeb 40,3% no AF paredzētā finansējuma. Šobrīd visvairāk noslēgtu projektu līgumu ir nevienlīdzības mazināšanas jomā (19 projekti par 53,4 milj. eiro), savukārt īstenošanā esošās finansiāli apjomīgākās investīcijas (14 projekti par 168,7 milj. eiro) ir veselības aprūpē. Šķiet iespaidīgi, taču pirms dažām dienām valdībā skatītajā ES fondu progresa ziņojumā teikts, ka Atveseļošanas fonda jomā kavējumi pret sākotnēji plānoto investīciju nosacījumu apstiprināšanas grafiku ir par investīcijām 690 milj. eiro apmērā. Tas nozīmē, ka saskaņā ar sākotnējo plānu šobrīd jau vajadzēja būt noslēgtiem investīciju līgumiem nevis par 736 miljoniem eiro, bet gan par 1426 miljoniem eiro.
Lai gan kavētāju vidū ir astoņas dažādas iestādes, lielākie kavētāji ir Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Arī ar pērnā gada rādītāju izpildi neiet gluži tā, kā cerēts – 14 gadījumos konstatēts, ka iestādes nespēs 2022. gada rādītājus izpildīt pat 2023. gada pirmajā ceturksnī, daži no pērnajiem rādītājiem tikšot izpildīti vien šā gada pēdējā ceturksnī. Trijos gadījumos (divi Labklājības ministrijas pārziņas jomā esoši rādītāji un viens IZM pārziņā esošs) var tikt izpildīti vai nu līdz šā gada beigām, vai 2024. gadā, bet tas savukārt nozīmē, ka Latvijai būs būtiskas problēmas 2023. gada otrajā pusgadā iesniegt otro šā gada maksājuma pieprasījumu EK par 438 miljoniem eiro.
Unikāls brīdis
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, komentējot situāciju, atzina, ka šobrīd ir ļoti aktīvs un darbīgs periods, jo vienlaikus notiek trīs procesi – dokumentu un projektu sakārtošana, noslēdzot 2014.–2020. gada ES struktūrfondu periodu, Atveseļošanas fonda noteikumu veidošanas process un investīciju līgumu slēgšana, kā arī aktīva gatavošanās 2021.–2027. gada ES struktūrfondu investīciju periodam. Viņš atzina, ka šādā izpratnē brīdis esot unikāls. Komentējot atpalicību no grafika dažādu rādītāju izpildē un noteikumu sagatavošanā, viņš izteicās, ka grafiks atspoguļojot to izpratni, kādā tempā varētu notikt dažādi procesi, kāda valdījusi pirms vairākiem gadiem, tādēļ, viņaprāt, atpalicība neesot īpaši būtiska. "Sākotnēji Atveseļošanas fonds tika plānots kā instruments cīņai pret ekonomisko krīzi, ko radīja globālā pandēmija, – tam bija paredzēts ātras ieviešanas, vadības un uzraudzības procedūras. Vēlāk sarunās ar Eiropas Komisiju noskaidrojās, ka arī uz šo fondu attiecās tās pašas lēnās un smagnējās ieviešanas procedūras, kas tiek izmantotas arī ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanā. Tas arī ir kavēšanās cēlonis," teica Dālderis.
Pielāgo realitātei
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas fondu jautājumos Armands Eberhards skaidro, ka, vērtējot katras dalībvalsts Atveseļošanas fonda ieviešanas gaitu, Eiropas Komisija vērtē gan kvantitatīvo, gan kvalitatīvo rādītāju izpildi. Ja rādītāji netiek izpildīti, tad Eiropas Komisijas dokumenti paredz t. s. proporcionālos maksājumus. Ko tas īsti nozīmē, Latvija vēl nezina, godīgi atzīst A. Eberhards, tādēļ ar interesi sekojot līdzi Lietuvas sarunām ar EK, jo arī dienvidu kaimiņiem ir problēmas ar reformu grafika un rādītāju ievērošanu. Taču līdz programmas beigām paredzētās reformas un rādītāji vienalga jāizpilda, ja vēlamies saņemt visu Atveseļošanas fondā paredzēto summu.
"Vēl viena svarīga šā procesa sastāvdaļa ir diskusijas ar Eiropas Komisiju par plānu pielāgošanu ekonomiskajai realitātei, gan ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, gan arī inflāciju un sadārdzinājumus.
Domājams, ka šis process tiks pabeigts šā gada rudenī," saka Eberhards.
Mēģinot apkopot Latvijas situāciju ar Atjaunošanas fonda investīciju un reformu īstenošanu, jākonstatē, ka šobrīd atpaliekam no grafika. Pagaidām tā vēl netiek vērtēta kā traģiska, taču valdība jau taustās pēc gāzes pedāļa, kas palīdzētu paātrināt procesus. Ņemot vērā neizbēgamo politisko atbildību, kas valdībai būs jāuzņemas, ja Latvija nespēs izmantot visus tai pieejamos AF līdzekļus, jācer, ka gāzes pedālis izpaudīsies kā birokrātijas mazināšanās valsts pārvaldē – tad no tā Latvija iegūtu pat vairāk nekā no Atveseļošanas fonda 1,82 miljardiem eiro.
Atveseļošanas fonda līdzekļi attīstības investīciju kontekstā
* Latvijas AF ietvaros saņemtie 1,82 miljardi eiro veidos aptuveni 10% no Latvijai visiem pieejamajiem publiskajiem līdzekļiem (apmēram 18 miljardiem eiro) nākamajos septiņos astoņos gados. Saskaņā ar savulaik Fiskālās disciplīnas padomes izteikto vērtējumu, periodā no 2022. līdz 2026. gadam AF programma varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus par vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Eksperti uzskata, ka 1,3–1,5% no iekšzemes kopprodukta pieauguma šajā periodā veidos tieši AF ietvaros veiktās investīcijas, reformas un to ekonomiskie efekti, tātad – AF investīciju efekti veido apmēram pusi no visa IKP pieauguma prognozes. Tiek prognozēts, ka AF investīcijas radīs apmēram 6000 jaunu darba vietu piecos gados, tātad vidēji ap 1200 darba vietām gadā.
* Pēdējos desmit gados Latvijā investēts ļoti vāji un investīciju plaisa ir vismaz 10%, salīdzinot ar to, kā tika investēts pirms 2008.–2009. gada globālās krīzes. Tieši tas lielā mērā ir iemesls Latvijas ekonomikas produktivitātes vājajam pieaugumam – iepriekšējā desmitgadē tā vidēji auga tikai par 2% gadā. Tiek uzskatīts, ka ar AF investīciju palīdzību varētu samazināt investīciju plaisu līdz 7–7,5% turpmāko piecu gadu laikā un produktivitātes pieauguma temps šajā periodā tiek prognozēts 3,9–4% apmērā. AF sadaļa šajā pieaugumā tiek prognozēta apmēram vienu sestdaļu liela. Šāds efekts tiks prognozēts, pat neskatoties uz to, ka Latvijas AF plāns tika kritizēts par to, ka tikai 5% no tā paredzēti investīcijām tehnoloģijās, bet 10% – cilvēkkapitālam, savukārt 65% paredzēti infrastruktūras attīstībai.
* Atveseļošanas plāna nauda sadalīta kopumā 85 mērķiem, ietverot 24 reformas un 61 investīciju projektu. Divas visbagātīgāk finansētās jomas būs klimata mērķu sasniegšana un digitālā pārkārtošanās – tām paredzēti attiecīgi 676,2 miljoni un 365,3 miljoni eiro. Trešā svarīgākā joma būs nevienlīdzības mazināšana, kurai paredzēti 370 miljoni eiro. Ekonomikas transformācijai un produktivitātes reformām plānoti 196 miljoni eiro, veselības aprūpei – 181,5 miljoni eiro, likuma varas stiprināšanai plānoti 37 miljoni eiro. Taču ne mazāka loma šajā programmā ir arī reformu sadaļai – tieši ar to saistīts vairums rādītāju, no kuriem atkarīga AF līdzekļu saņemšana no Eiropas Komisijas.
Dati: FM, FDP
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
