Valsts policija oktobrī aizturējusi 11 "naudas mūļus" un kurjerus

Šā gada oktobrī Valsts policija aizturējusi vienpadsmit "naudas mūļus" un kurjerus, kuri devušies tikties ar kiberkrāpšanās cietušiem iedzīvotājiem, paņēmuši viņu naudu un bankas kartes, nelikumīgi izmantojuši svešus maksāšanas līdzekļus un legalizējuši noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Aizturēto vidū ir gan jaunieši, kas nav sasnieguši pilngadību vai to sasnieguši tikai nesen, gan pensijas vecuma vīrietis, kurš noziegumus izdarījis arī ārvalstīs, informē policijā.

Aizturēts ārvalstu noziedzīgas grupas nolīgts kurjers

2026. gada jūlijā vairākas personas uzticējās sociālajos medijos izplatītām maldinošām reklāmām — ar mākslīgā intelekta palīdzību izveidotiem video un foto attēliem, kuros valsts amatpersonas it kā reklamēja ienesīgas investīciju iespējas. Nepārbaudot informāciju, daudzi iedzīvotāji ieguldīja nauda krāpnieciskā investīciju platformā.

Organizēta noziedzīga grupa nolīga darbā kurjeru, lai viņš no cietušajiem saņemtu skaidru naudu un to pārvietotu uz noziedzīgās grupas dalībnieka norādītām adresēm. Visas instrukcijas kurjers saņēma telefoniski, saziņas lietotnēs. Naudas līdzekļus viņš pārvietoja arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

2026. gada 14. oktobrī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde aizturēja izkrāptās naudas kurjeru, kurš dzimis 1959. gadā. Noskaidrots, ka viņam bija piedāvāts darbs it kā ārvalstu uzņēmumā. Darba devēju viņš ne reizi nebija sastapis, saziņa notika attālināti, bet darba pienākumi ietvēra citām personām piederošas skaidras naudas saņemšanu un pārvadāšanu.

Papildus tam Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde oktobrī aizturējusi arī četrus "naudas mūļus".

Krāpnieki izmanto pakomātus un savervē jauniešus "Telegram"

Šā gada oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldē tika saņemta informācija no 1976. gadā dzimuša vīrieša un viņa sievas par to, ka no šā gada 12. oktobra līdz 14. oktobrim telefonkrāpnieki no viņiem izkrāpuši 67 690 eiro un trīs bankas kartes.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka krāpnieki bija zvanījuši vairākas reizes, uzdodoties par bankas darbinieku un vēlāk par policistu. Noziedznieki melojuši, ka bankas kontā notiek noziedzīgas darbības un kāds vēlas noformēt kredītu viņu vārdā, tāpēc esot jānosūta policijai skaidra nauda un bankas kartes, lai noziedznieki tām nevarētu piekļūt. Noticējuši krāpniekiem, cietušie, izmantojot pakomātu pakalpojumus, nosūtīja savas banku kartes krāpniekiem, tāpat viņi izņēma no banku kontiem skaidru naudu, ko arī nosūtīja ar pakomātu starpniecību.

Veicot operatīvos izmeklēšanas pasākumus, noskaidrotas personas, kas šajā shēmā bija iesaistītas kā "naudas mūļi". Šā gada oktobrī Rīgas Pārdaugavas pārvaldes likumsargi Rīgā un Olainē aizturēja četras personas, kas dzimušas 2009., 2007., 1997. un 1994. gadā.

Nozieguma organizētāji "naudas mūļus" meklējuši saziņas lietotnē "Telegram". Kratīšanu laikā pie viena no aizturētajiem "mūļiem" atrasti 2 900 eiro, kas, visticamāk, pieder cietušajam.

26. oktobrī Rīgas Pārdaugavas pārvaldes likumsargi citā kriminālprocesā aizturēja vēl kādu 2002. gadā dzimušu jaunieti, kurš bija ieradies pie cietušās, lai paņemtu viņai izkrāptu naudu.

Krāpnieki prasa deklarēt naudu

Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes likumsargi bija saņēmuši iesniegumu no 1957. gadā dzimušas sievietes, kura šā gada septembra beigās apkrāpta pēc līdzīgas shēmas. Telefonkrāpnieki uzdevušies par bankas pārstāvjiem un Valsts policijas darbiniekiem un norādīja, ka cietušajai esot jādeklarē skaidrā nauda, kas jāieliek aploksnē un jānodod kurjeram. 23. septembrī cietusī nodeva kurjeram aploksni ar 2 300 eiro. 21. oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldes darbinieki par šo noziegumu aizturēja 2008. gadā dzimušu naudas kurjeru.

Par sadarbību ar kiberkrāpniekiem — līdz 12 gadiem ieslodzījumā

Likumsargi aicina iedzīvotājus nepiekrist darba piedāvājumiem, kuros jāsaņem, jāpārvadā vai jānodod citu personu nauda bez skaidra un pārbaudāma tiesiska pamata — šādas pazīmes nepārprotami liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Turklāt, ņemot vērā, ka līdzīgas krāpšanas visbiežāk tiek izdarītas organizētā grupā, un izkrāptās naudas apmēri parasti ir lieli, par līdzdalību šādos noziegumos, tostarp darbošanos kā "naudas mūlim" un izkrāptās naudas kurjeram, paredzēti īpaši bargi sodi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, kritiski izvērtēt negaidītus zvanus un iepazīties ar biežākajiem krāpšanas veidiem, kā arī drošības ieteikumiem policijas mājaslapā: https://www.vp.gov.lv/lv/popularakie-krapsanas-veidi .

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.