Ķīna paziņo par grandioza hidroenerģētikas projekta sākšanu

Ķīna Tibetas teritorijā uzsākusi pasaulē lielākās hidroelektrostacijas (HES) aizsprostu sistēmas būvi, kas jau nosaukta par "magadambi" un Ķīnas "gadsimta projektu".

Vēriena un būvniecības sarežģītības ziņā unikālā konstrukcija uz Jarlunas upes jāpabeidz šā gadsimta 30. gados, bet var notikt, ka tā kļūs par jaunu saspīlējuma avotu reģionā. Ķīnas un Indijas attiecības nekad nav bijušas jaukas. Abas valstis karojušas strīdīgu teritoriju dēļ, un jaunās spēkstacijas būve tieši skar Indijas un tāpat Bangladešas intereses, jo Jarluna turpinās arī šo valstu teritorijās, kur jau tiek saukta par Brahmaputru.

Augstkalnu upe

Būves sākšanas ceremoniju Ķīnas premjers Li Cjans noturēja pagājušajā sestdienā Ņinčhi pilsētā, Jarlunas krastā, dažus desmitus kilometru no Indijas robežas. Kā teikts oficiālās ziņu aģentūras "Xinhua" vēstījumā, ir runa par piecu dambju kaskādi, kas dos ap 300 miljardu kilovatstundu elektroenerģijas gadā (ekvivalents Lielbritānijas gada patēriņam), tātad teju četras reizes vairāk nekā slavenais Triju aizu dambis uz Jandzi upes Ķīnas vidienē. Projekts izmaksāšot 1,2 triljonus juaņu (ap 143 miljardiem eiro) un saražotā elektroenerģija "galvenokārt tiks pārvadīta patēriņam citos reģionos, kā arī apmierinās vietējās elektroenerģijas patēriņa vajadzības Tibetā". 

Nekādas tuvākas ziņas par HES būves detaļām, termiņiem netiek sniegtas, 

bet acīmredzot Jarlunas HES enerģiju cauri Himalaju reģionam paredzēts pieslēgt pārējās Ķīnas energosistēmai.

2900 kilometru garo Jarlunu uzskata par pasaulē augstāko upi. Tā sākas Himalaju kalnos un izveidojusi kopumā 504 kilometru garu kanjonu, atzītu par garāko un dziļāko pasaulē. Kanjona vidējais dziļums ir 2,6 kilometri, bet dziļākajā vietā tie ir pat seši kilometri.

Par grandiozo HES runāja jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, un 2020. gadā Pekina paziņoja, ka tā ir daļa no kārtējā piecgades plāna. Startu projektam deva pērnā gada decembrī. Pekinas ieskatā Jarlunas HES jaudas palīdzēs Ķīnai samazināt oglekļa izmešus un sasniegt klimata neitralitātes mērķus, kā arī veicinās Tibetas ekonomisko attīstību. Novērotāji uzsver, ka pēdējos gados Ķīna uzsākusi tūkstošiem ar ūdensspēku saistītu elektrostaciju būvi visā valstī. Pagaidām no aizsprostiem brīvo Jarlunas upi uzskata par ļoti perspektīvu – aizdambēšanai paredzētajā posmā tās kritums ap 50 kilometru garumā sasniedz divus kilometrus un upe pie 7782 metru augstā Namčabarvas kalna turklāt met asu U veida līkumu. 

Iepriekš izskanējusī informācija stāsta, ka zem kalna varētu urbt kilometriem garus tuneļus straumes dalīšanai un ūdens novadīšanai, bet dambim piemērotākais materiāls būtu tērauds.

Ūdens un cilvēki

Pret Jarlunas aizsprostošanu protestē kā Indija un Bangladeša, tā tibetiešu organizācijas un pasaules vides aizsardzības aktīvisti. Kaimiņiem ir pamats bažīties, ka aizsprostošana novedīs pie straumes izsīkšanas tajā posmā, kur upe jau kā Brahmaputra plūst cauri vairākiem Indijas štatiem un tad kā Džamuna Bangladešā. No ūdens, ko izmanto lauku apūdeņošanai lauksaimniecībā, atkarīga miljoniem ļaužu labklājība un dzīve minētajos apvidos. Ne velti Indija un Ķīna jau senāk vienojās informēt viena otru par hidroenerģētikas projektiem, kas skar Brahmaputru. Indija par Jarlunu vairākkārt paudusi bažas Pekinai diplomātiskā līmenī. Saņemtā reakcija ir apgalvojumi, ka Ķīna nemeklē "ūdens hegemoniju" un nevēlas "labumu sev uz kaimiņu rēķina". Ķīnas Ārlietu ministrija sola uzturēt kontaktus ar "lejteces valstīm", lai novērstu dabas katastrofas un citas nelaimes. Tikmēr domnīcas "Parley Policy Initiative" analītiķis Dienvidāzijas jautājumos Nīradžs Singhs Manhass britu BBC paudis: "Ķīna vienmēr izmanto tās ūdens resursus kā ieroci, bloķējot vai pavēršot citā virzienā." Bet Austrālijas Lovija Institūta analītiķi vēl 2020. gadā brīdināja, ka kontrole pār Himalaju upju augšteci dod Ķīnai instrumentu Indijas ekonomikas "žņaugšanai". Deli gatavojas sekot līdzi situācijas attīstībai un "spert nepieciešamos soļus savu interešu aizsardzībai".

Tibetiešu attiecības ar šo kalnu upi ir īpašas, jo kā pašas Jarlunas krastos, tā vēsturiskajā Canas reģionā, caur kuru tā plūst, atrodas vietas, kas tiek uzskatītas par svētām. 

Pagaidām nav nekādas informācijas, vai būvniecība un uzplūdinājumi tās skars. Nekas nav arī sacīts par cilvēku pārvietošanu. Piemēram, kad cēla Trīs aizu HES, mājvietas bija jāpamet 1,5 miljoniem Jandzi krastos dzīvojošo ļaužu. Tibeta gan nav tik blīvi apdzīvota kā Ķīnas iekšzeme, taču apskatnieki norāda, ka pēdējos gados Tibetā jau notikuši protesti pret spēkstaciju būvi uz citām upēm, kad ir runa par svētvietu un nozīmīgu budistu tempļu applūdināšanu. Protesti izvērtās brutālā cilvēku izdzenāšanā un arestu simtos.

Savukārt vides eksperti brīdina, ka Jarlunas hidroenerģētikas projekts atrodas seismiski aktīvā un ekoloģiski jutīgā reģionā, kur eksperimentēt ar tik grandiozu celtni ir liela neapdomība. Nemaz nerunājot par celtniecības grūtībām, ko Ķīna droši vien pārvarēs, tas var neatgriezeniski izpostīt trauslo Tibetas plakankalnes ekosistēmu.