Savu īsto vietu darba tirgū meklē gan vidusskolas beidzējs, gan nereti arī jau pensijas vecumu sasniegušais. Dažam veicas labi, citam sajūta, ka nonācis strupceļā vai tiek dzīts sprostā. Situācijas dažādas, taču likums visiem viens. Tādēļ ir vērts zināt, ko darba intervijas laikā drīkst un nedrīkst jautāt potenciālais darba devējs, un kā reaģēt pretendentam, ja prasīts tiek pārāk daudz.

Kā saprast, ka intervija rit atbilstoši noteiktajām likuma normām, skaidro Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.

Darba intervija var būt gan mutvārdos, gan rakstveidā. Izvēlētais veids atkarīgs no potenciālā darba devēja: kuru no intervijas formātiem tas izvēlējies par piemērotu.

Visbiežāk darba intervijas noris tieši mutvārdos. Lai atlasītu piemērotāko pretendentu vakantajam amatam, tajās piedalās pats pretendents un darba devēja pārstāvis vai pārstāvji.

Nonākot darba intervijā, tās saturs ir skaidrs – sarunai tieši jāizriet no darba sludinājuma. Ja intervētāji pēkšņi uzdod jautājumus par prasmēm, kuras nebija uzskaitītas darba sludinājumā, varam pieklājīgi norādīt, ka no publicētā darba sludinājuma nebija izsecināms, ka šādas prasmes tiek izvirzītas, līdz ar to nav pamata uzdot šādu jautājumu.

Aizliegtie jautājumi