Valdība apstiprinājusi kārtību, kādā piešķirt apbūves tiesības vēja parku izbūvei uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes, taču – vai tas ir lēmums, ko tik ilgi gaidījusi nozare?

Jaunā kārtība paredz apbūves tiesību piešķiršanu izsolēs, kurās pretendents iegūst tiesības noslēgt apbūves tiesību līgumu, kas ietver gan tiesības veikt zemes platību izpēti, vēja parka izbūvi un vēja parku ekspluatāciju. Kā norāda likumdevējs, grozījumi MK noteikumos izstrādāti, "lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas privātpersonām iegūt apbūves tiesības vēja parku izveidei". Tomēr cita starpā regulējums paredz ekskluzīvas tiesības AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" meitassabiedrībai – SIA "Latvijas vēja parki" ("LVP") iesniegt pieteikumu par apbūves tiesībām par zemes apjomu, kas nepārsniedz 10% no kopējās, Latvijas valsts mežu piedāvātās teritorijas vēja parku izbūvei. Lai arī, pamatojoties uz SIA "ZAB COBALT" sniegto juridisko atzinumu, šāda pieeja ir saskaņā ar spēkā esošo konkurences tiesību regulējumu un nav uzskatāma par tiešu vai netiešu valsts atbalstu, Konkurences padome (KP) un uzņēmējus pārstāvošā asociācija ir citās domās.

KP norāda, ka nav izskaidrots, kāpēc noteiktām valsts meža zemēm būtu nosakāms izņēmums apbūves tiesību iegūšanai, bet šīs zemes apbūves tiesības ārpus izsoļu procesa nododamas publisku personu kapitālsabiedrībām. 

KP vērtējumā jēdziens "stratēģiski nozīmīgs vēja parks" nav pilnībā izprotams, jo faktiski jebkura vēja parka izbūve ir saistāma ar klimatneitralitātes un enerģētiskās drošības mērķu sasniegšanu. Minētā skaidrojums, iespējams, ir ietverts informatīvajā ziņojumā "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs", kas nav publiski pieejams. Tādējādi, KP ieskatā, atšķirīgās procedūras noteikšana attiecībā uz publisko personu kapitālsabiedrībām, ja tā ir pamatota, ir argumentēti jāizskaidro, tostarp skaidrojot iemeslus, kāpēc publiskas personas kapitālsabiedrības nevar attiecīgās apbūves tiesības iegūt, piedaloties izsoļu procedūrā, kas attiecas arī uz privātajiem tirgus dalībniekiem.

Gatis Galviņš, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs: "Signāls, kādu nozare ir saņēmusi no valsts, nepārprotami ir tāds, ka Latvijā būs viens uzņēmums, kurš dominēs vēja parku tirgū. Ja "Latvijas vēja parkiem" tiek piešķirti 10%, kas ir 50 tūkstoši hektāru valstij piederošu meža zemju, var uzbūvēt parku ar 1000 megavatu jaudu: aptuveni tik, cik Latvijai nepieciešams. Kur mēs redzam iespēju attīstīties privātajiem vēja parkiem?"

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".