14.4 °C
Augļu dārzu ziedēšanas laikā dabas kaprīzes izpaudās salnu un pat sala veidā. Nevar pateikt, ka kādā novadā viss nosala vai viss izdzīvoja – pat tuvu esošajos dārzos situācija veidojas krasi atšķirīga.
Laikapstākļi jūnijā vismaz neveicināja kaitēkļu pārlieku klātbūtni, bet, visam ritot savu gaitu, jūlijā kaitēkļi dārzos turpinās attīstību. Gandrīz nekad neiztrūkstošās laputis turpinās veidot kolonijas un baroties ābeļu, plūmju, krūmogulāju lapu apakšpusē. Vēl koku lapu apakšpusē turpinās baroties un vairoties tīklērces. Uz zariem attīstīsies bruņutis. Barojoties tās ierobežos jauno dzinumu un lapu attīstību.
Smiltsērkšķu briestošajās ogās olas dēs smiltsērkšķu raibspārnmuša. Dažviet Latvijā kaitēklis ir ļoti izplatīts – mušu kāpuru bojāto ogu dēļ nelietojama kļūst liela daļa ražas. Lai laikus konstatētu kaitēkļa klātbūtni, jūlija sākumā smiltsērkšķu zaros jāizvieto dzeltenie līmes vairogi. Nelielās platībās mušu izplatību ar līmes vairogiem var arī ierobežot, jo bieži vien tur pielīp liels skaits mušu.
Lielākās platībās, sākot ar ogu attīstības sākumu līdz pirmajām ogām izveidojies šķirnei raksturīgais krāsojums (AS 71–85), iespējams insekticīda smidzinājums.
Ķiršu mušai šogad izlidot no mitrās augsnes nebija problēmu. Jūlijā ogās iekļuvušie kāpuri būs pietiekami paaugušies, lai kopā ar bojātām ogām vai atsevišķi nokristu zemē un sāktu iekūņoties. Vairāk bojāto ogu parasti ir saldajiem ķiršiem, sevišķi vēlīnajiem, bet nelielie baltie kāpuri sastopami arī skābo ķiršu ogās.
Bumbierēs no lapām satītajos cigāros būs attīstījušies lapu koku tinējsmecernieka kāpuri. Sakaltušie lapu veidojumi nokritīs zemē, bet kāpuri iekūņosies augsnē. Ābolos un plūmēs sāks baroties pīlādžu tīklkožu, ābolu un plūmju tinēju kāpuri, bet turpinās lidot arī minēto kaitēkļu pieaugušie īpatņi – tauriņi. Ābolu tinēja invadēto augļu lielākā daļa parasti nobirst zemē kopā ar kāpuriem. Savācot nobirušos augļus, var samazināt kaitēkļa populāciju nākamajā sezonā – šis paņēmiens noderēs mazās platībās, bet neiespējams lielajos dārzos. Jūlija otrā puse ir īstais laiks ap augļu koku stumbriem aplikt kukaiņu ķeramās jostas, jo daļa kaitēkļu jau vasarā sāk gatavoties ziemošanas periodam.
Ābeļu un bumbieru kraupja izplatības sākums šajā sezonā uzskatāms kā agrs. Jūlijā slimība turpinās attīstīties kā sekundāra infekcija no jau inficētajiem augļiem un lapām. Lai ierobežotu kraupja bojājumus vēlāko šķirņu ābeļu un bumbieru stādījumos, jāturpina aizsargājošu fungicīdu smidzinājumi.
Bumbieru–kadiķu rūsas infekcijas pirmās pazīmes mitrajos apstākļos bija atrodamas jau jūnija pirmajā pusē. Slimības attīstība turpināsies līdz rudenim. Stipri bojātos zarus lielākiem kokiem var izzāģēt un iznīcināt. Tas gan šajā sezonā nekādu labumu nedos, toties koka vainags labāk vēdināsies un kļūs veselīgāks kopumā. Ja rūsas izplatībai turpināsies labvēlīgi apstākļi, tad infekcijas koši dzeltenie plankumi var parādīties arī uz bumbieriem – tie savācami un iznīcināmi.
Augļu parastā puve straujāk izplatīsies siltā un nedaudz mitrā laikā. Tās pazīmes, turpinoties augļu briešanai, būs novērojamas uz āboliem, bumbieriem, plūmēm un ķiršiem. Katrs sapuvušais un dārzā palikušais auglis kalpo kā slimības infekcijas avots, tādēļ, domājot par augļu dārza veselību turpmākajos gados, bojātos augļu vajadzētu savākt un iznīcināt. Ja puvušie augļi paliek zaros, tad daļa no tiem mumificēsies, tādējādi nākamajā sezonā veicinot agru puves izplatību. Mūmijas ir ļoti izturīgas – tās joprojām atrodas augļu koku lapotnēs no pērnā gada, nodrošinot slimības attīstības nepārtrauktību. Kauleņkoku pelēkās puves inficētie zari šovasar maldinoši sajaucas ar pavasarī apsalušajiem. Atšķirība tā, ka apsalušie turpinās dzīvot, bet slimie zari pastiprināti izdalīs sveķus, nākamajā gadā neizplauks, toties vairos puves infekciju, tāpēc tie izgriežami un likvidējami.
Skābo ķiršu kokos, bet dažkārt arī saldo jūlijā iestāsies rudens ar dzeltējošām lapām. Šī pazīme liecinās par ķiršu lapbires klātbūtni. Dzelteno lapu zaļganajos plankumiņos atrodas slimību ierosinošās sēnes sporas. Sēnei attīstoties, lapas atmirst un nobirst, koki novājinās – stipras infekcijas gadījumā raža neienākas, bet ziemā koki iet bojā. Ķiršu lapbires inficētie zari izgriežami, jo arī tie nākamajā pavasarī neatjaunosies. Kauleņkoku sausplankumainība jeb cauršautās lapas gan plūmju, gan ķiršu stādījumos vērojamas jau no jūnija sākuma. Slimības ierosinātāja ir sēne, kuras izplatībai ir tendence palielināties. Ņemot vērā tik agrīnu infekcijas sākumu, slimība sarkanbrūnu plankumu veidā var attīstīties arī uz augļiem.
Ogulāju kausiņrūsa, kas gan uz lapām, gan ogām parādījās jūnija sākumā, šomēnes turpinās attīstību. Upeņu un ērkšķogu lapas un jaunos dzinumus apdraudēs ērkšķogu Amerikas miltrasa. Slimību ierosinošā sēne attīstīsies arī uz ogām. Uz ogulāju lapām attīstīties lapu plankumainības. Aveņu stādījumos uz jaunajiem dzinumiem iespējamas iedegu un aveņu mizas plaisāšanas pazīmes – no fitosanitārā viedokļa slimos augus labāk izvākt no dārza, negaidot rudeni. Biežāk sastopama kļuvusi aveņu rūsa, slimības attīstībai patīk sabiezināti stādījumi. Ja aizsardzībai pret minētajām slimībām paredzēts izvēlēties fungicīda smidzinājumu, tad tas darāms pēc ražas novākšanas.
Ja jūlijs būs bagāts ar nokrišņiem, tad vēlo šķirņu zemeņu audzētājiem nepatiks pelēkās puves izplatība uz ogām.
Atklātā laukā audzētās zemenes pret pelēko puvi bija jāpasargā profilaktiski to ziedēšanas sākumā (AS 61), vai arī, līdzīgi kā segtajās platībās, ir iespēja veikt fungicīda smidzinājumu, kad redzamas sēkliņas uz ogu aizmetņa (AS 60–73) vai pat līdz otrajai ražai (AS 85).
Sausā un karstā laikā būs novērojama zemeņu miltrasas attīstība – mazāk tā būs nesabiezinātos stādījumos, arī audzējot izturīgas šķirnes. Siltumā un sausumā labprāt turpinās vairoties zemeņu ērces un tīklērces. Tās pēc ražas novākšanas ierobežojamas ar atbilstošu preparātu.
VAAD mājaslapā sadaļā Kultūraugu novērojumi kaitīgo organismu konstatēšanai katru dienu atjaunojas informācija par nozīmīgāko kultūraugu slimību un kaitēkļu izplatību, kā arī kultūraugu attīstību Latvijas novados.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV dārza darbu kalendāra vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem LASI.LV atlasītus rakstus par dārza, dabas, recepšu tematiku.
Ko tu saņemsi:
🌱 Noderīgus padomus par dārza un mājas kopšanu, aktuālo dārza darbu kalendāru
🍏 Sezonālas un veselīgas receptes
🐾 Ieteikumus par mājdzīvnieku aprūpi
🌿 Stāstus par Latvijas dabu un vidi
⚖️ Praktisku informāciju par tiesībām un ikdienas jautājumiem
