Dabas kaprīžu iespaidā kartupeļu stādījumu dzīves kvalitāte valsts mērogā izveidojās krasi atšķirīga. No lakstu sakļaušanās vagās jūnija vidū līdz ūdenī mirkstošiem bumbuļiem vai pat neapstādītām platībām – arī jūnija vidū.
Tajos laukos, kur notiek normāla kartupeļu attīstība, jūlijā varēs turpināt atpazīt slimības, ko nevar ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem, bet kuru klātbūtnes sākums meklējams iestādītajā sēklas materiālā. Tā ir bakteriālā melnkāja, kuras nepatīkamā smaka ir viegli atpazīstama.
Inficētie augi ir atpalikuši augumā un nomelnējuši, tos vajadzētu izraut un iznīcināt ar visiem jaunajiem bumbulīšiem, jo arī tie ir slimi. Ja infekcijas pakāpe neliela, tad kartupeļu cers neiznīks, bet kartupeļi izaugs tieši sēklas bumbuļu lielumā – slimība pati parūpējas par patogēna izdzīvošanu.
Cilvēkiem slimie kartupeļi nav kaitīgi tāpat kā tie, kas izaug no baltkājas inficētiem kartupeļu ceriem. Kartupeļa stublāja apakšdaļai pārklājoties ar baltu voilokveida apsarmi, kļūst skaidrs, ka iestādītie bumbuļi bijuši pārlieku inficēti ar melno kraupi. Baltkāja ir melnā kraupja vasaras forma, tādēļ ir pamats domāt, ka arī jaunajā ražā melnā kraupja sklerociji uz kartupeļu mizas nebūs retums.
Pēdējos gados kartupeļu stādījumos kartupeļu lakstu puve un kartupeļu lakstu sausplankumainība attīstās aizvien vēlāk. Šajā vasarā, ja nemitēsies regulārie nokrišņi, kā pirmo infekciju varam sagaidīt kartupeļu lakstu puvi.
Profilaktisko smidzinājumu ieteicams veikt laikā, kad kartupeļu laksti sāk sakļauties vagās,
jo tad, lakstiem attīstoties, strauji samazinās augu dabīgā vēdināšanās un veidojas labvēlīga vide lakstu puves attīstībai.
Sausplankumainībai vairāk patiks saule, siltums un nokrišņu trūkums, tās pirmās pazīmes parasti attīstās uz citu apstākļu iedarbības novājinātu augu lapām – vīrusi, iestādīts slikts sēklas materiāls, augsnes īpatnības. Izvēloties fungicīdu, jāņem vērā, ka ne visi fungicīdi ierobežo abas slimības uz lakstiem, bet, atrodot pirmās slimību pazīmes, smidzinājums jāveic nekavējoši.
Kartupeļu lapgrauzis jeb Kolorādo vabole no ziemošanas vietām augsnē šogad iznāca salīdzinoši vēlāk nekā iepriekšējos gados, bet tas noteikti nebūs šķērslis, lai barotos un turpinātu vairoties visu atlikušo vasaru. Kāpuri jūlijā turpinās baroties un, sasniedzot atbilstošo izmēru, ielīdīs augsnē iekūņoties. Vairākas paaudzes kaitēklim vasarā neveidojas. Šāds uzskats radies, jo kartupeļu lapgrauzis visu vasaru sastopams dažādās attīstības stadijās – vaboles, olas un kāpuri. Kaitēkļa kāpuru ierobežošanu vajadzētu veikt, kamēr tie ir salīdzinoši mazi, tad ir labāka insekticīda iedarbība un vairāk lapu paliek nenograuztas.
Mazajās piemājas platībās bieži un regulāri veicama mehāniskā ierobežošana, pie reizes saspiežot arī olu dējumus. Jāpiebilst, ka insekticīda smidzinājums uz oliņām neiedarbosies nevienā gadījumā, arī nopietnu dabīgo ienaidnieku kaitēklim nav.
Kartupeļu sēklaudzētājiem jāņem vērā arī daudz sīkāks kaitēklis – lapu apakšpusē dzīvojošās laputis. Pārvietojoties no auga uz augu un sūcot to sulu, laputis pārnēsā vīrusslimības. Ja reiz augs ar vīrusu aplipināts, tad rudenī novāktie bumbuļi būs derīgi vienīgi pārtikai. Izmantojot tos kā stādāmo materiālu, atkal izaugs vīrusslimi augi. Palīdzēt ierobežot kaitēkļus var reģistrēta insekticīda smidzinājums.