Ilgtspējīgi saimniekot cenšas gan lieli uzņēmumi, gan pavisam nelieli – viens no tiem nesen plūcis laurus starptautiskajā arēnā, iegūstot slaveno "Michelin" ilgtspējības apbalvojumu – "Zaļo zvaigzni".
Jau drīzumā ilgtspējas ziņošanu regulēs Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva un tās standarti. Pirmajiem vajadzēs ziņot lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 500 darbinieku un uz kuriem jau šobrīd attiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva. Šiem uzņēmumiem 2025. gadā būs jāpublicē ilgtspējas ziņojums par 2024. gadu.
Taču Latvijā ir uzņēmumi, kuri pēc savas iniciatīvas jau sākuši veidot pārskatus par būtiskajiem ilgtspējas aspektiem, to ietekmi un pasākumiem, kādus tie veic, lai līdzsvarotu savas darbības ietekmi uz cilvēkiem, dabu un sabiedrību kopumā. Viens no šiem uzņēmumiem ir AS "Latvijas Finieris", kurš savu pirmo Ilgtspējas pārskatu par 2022. gadu publicēja jau pērn. Tajā uzsvars tika likts uz četrām uzņēmuma būtiskākajām tēmām – mežsaimniecību, pozitīvu darbinieku pieredzi, ietekmi uz vidi un CO2 emisiju pārvaldīšanu, kā arī blakusproduktu izmantošanas attīstību.
Rod pievienoto vērtību blakusproduktiem
"Atbildīga pieeja visam, ko darām, ilgtermiņa domāšana un līdzsvars starp peļņu un attieksmi pret apkārtējo vidi, cilvēkiem un sabiedrību kopumā jau izsenis ir uzņēmuma biznesa modeļa pamatā," saka AS "Latvijas Finieris" ilgtspējas vadītāja Inga Doveika, atzīstot, ka visi uzņēmuma īpašnieki – vairāk nekā 500 mazākuma akcionāri – izprot un atbalsta peļņas novirzīšanu attīstībai un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. "Meža nozarē skats uz nākotni var tikt pielīdzināms koka augšanai. Iestādot koku, ir jārēķinās, ka tas izaugs pēc 40 vai pat 60 gadiem. Kad 1992. gadā izveidojās "Latvijas Finieris", uzņēmums bija nepskaužamā stuācijā, jo iepriekš rūpnīcas bija strādājušas uz padomju tirgu, kura vairs nebija. Turklāt Latvijas mežsaimniecība padomju gados bija balstīta uz skuju koku kā galveno izejmateriālu, bet bērzs tika pielīdzināts nezālei un visnotaļ brutālā veidā ravēts ārā. Tolaik bērza baļķi finiera ražošanai tika vesti no Karēlijas.
Uzņēmums spēra nozīmīgu soli, devās pie jaunajiem zemes īpašniekiem un teica, ka bērzs ir ļoti svarīgs valsts tautsaimniecības attīstībai,"
zina stāstīt AS "Latvijas Finieris" runasvīrs Pauls Beķeris. 1995. gadā "Latvijas Finieris" sāka plaša mēroga bērzu programmu, kurā apvienojās valsts pārvalde, zinātniskās, izglītības un pētniecības institūcijas. Daudzu gadu garumā tika ieguldīts nozīmīgs darbs, lai strādātu ar atbildīgajām iestādēm un sabiedrību, veidojot izpratni par bērzu kā Latvijā audzējamu koku sugu. "Rezultātā bērzs šobrīd ir Latvijā izplatītākā koku suga. Mežu īpašnieki un cilvēki, kuriem ir lauksaimniecībā neizmantojama zeme, uz bērzu audzēšanu skatās kā uz stabilu pensiju trešo līmeni," secina P. Beķeris. Koksni kā resursu uzņēmums izmanto pilnībā, ne tikai saražo finieri, bet rod pievienoto vērtību arī visiem blakusproduktiem, piemēram, no bērza tāss ražo betulīnu, kuru izmanto farmācijā, kosmētikā un pārtikas rūpniecībā.
Šobrīd pētniecības stadijā ir vēl citu vielu iegūšana bērza tāss ekstrakcijas procesā, piemēram, suberīnskābes, ko varētu izmantot kā dabisku līmi saplākšņa salīmēšanai.
To sekmē uzņēmuma ciešā sadarbība ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu un tā zinātniekiem.
Izstrādā videi draudzīgu sveķu formulu
Visā pasaulē tradicionāli bērza saplākšņa līmēšanā izmantotajos sveķos kā pamatelementi tiek lietoti fosilais fenols un formaldehīds, kura izmantošana Eiropā arvien stingrāk tiek ierobežota. Ar mērķi ievērojami samazināt fosilo izejvielu izmantošanu, jau pirms gandrīz desmit gadiem AS "Latvijas Finieris" sāka apņēmīgu ceļu uz videi draudzīgāku sveķu gatavošanas tehnoloģiju attīstību. Pēc ilgstošiem kopīgiem pētījumiem ciešā sadarbībā ar koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu "Stora Enso" 2018. gadā tika izstrādāti jauni, pasaulē unikāla sastāva sveķi "Riga ECOlogical", kuros bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs fenola un formaldehīda aizvietotājs. Rūpniecisko testu rezultāti liecina, ka, izmantojot "Riga ECOlogical" sveķus, saplākšņu tehniskās īpašības saglabājas nemainīgas, toties no ražošanas līdz pat gala patērētājam ievērojami samazinās oglekļa pēda.
Uzņēmums tiecas uz to, lai nākotnē izstrādātu tādu sveķu sastāvu, kas būtu maksimāli brīvs no fosilas izcelsmes sastāvdaļām.
Starptautiskā konsorcija projekta "VIOBOND" ietvaros jau sperti pirmie soļi. AS "Latvijas Finieris" vadībā tajā apvienojušies deviņi partneri no piecām ES dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu zaļākiem, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto ne tikai saplākšņa, bet arī siltumizolācijas materiālu, smilšpapīra un daudzu citu ikdienas produktu ražošanā. Projekta ietvaros "Latvijas Finiera" ķīmisko produktu rūpnīcā tiek būvēts jauns sveķu ražošanas cehs, kas sniegs iespēju līdz šim iegūto pieredzi sveķu izstrādē izvērst jaunā industriālā līmenī. Pēdējos gados tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā, tāpēc "VIOBOND" projektā iesaistījušies arī koksnes biorafinēšanas uzņēmumi. Ir pamats ticēt, ka kopā ar projekta zinātniskajiem partneriem izdosies attīstīt tādu sveķu formulu, kurā dabiskais polimērs lignīns aizstās fenolu vēl lielākā apjomā, nekā tas iespējams šobrīd.
Meklē atbildīgākus ražošanas veidus
Lai uzņēmumi varētu būt konkurētspējīgi dažādos eksporta tirgos, tiem ir nepieciešami ilgtspējību apstiprinoši sertifikāti. Ar mērķi veicināt atbildīgu pasaules mežu apsaimniekošanu, mežsaimniecībā kopš 1993. gada sertifikāciju veic starptautiska bezpeļņas organizācija "Forest Stewardship Council" (FSC). Latvijā FSC sertifikācija tiek veikta jau vairāk nekā 20 gadus, to laikā aptverot aptuveni 60% no valsts kopējās meža teritorijas, kuras kopējā platība ir 3,4 miljoni hektāru. Lietuvā FSC sertifikāti piešķirti aptuveni 65% no kopējās mežu platības, kas ir 2,2 miljoni hektāru, bet Igaunijā – aptuveni 50% no 2,4 miljonu hektāru plašās mežu teritorijas. Kopumā Baltijas valstīs ir vairāk nekā 930 FSC Piegādes ķēdes sertifikātu īpašnieki.