Mist 17.7 °C
C. 25.07
Jēkabs, Žaklīna
"Atbildīga pieeja visam, ko darām, ilgtermiņa domāšana un līdzsvars starp peļņu un attieksmi pret apkārtējo vidi, cilvēkiem un sabiedrību kopumā jau izsenis ir uzņēmuma biznesa modeļa pamatā," saka AS "Latvijas Finieris" ilgtspējas vadītāja Inga Doveika.
"Atbildīga pieeja visam, ko darām, ilgtermiņa domāšana un līdzsvars starp peļņu un attieksmi pret apkārtējo vidi, cilvēkiem un sabiedrību kopumā jau izsenis ir uzņēmuma biznesa modeļa pamatā," saka AS "Latvijas Finieris" ilgtspējas vadītāja Inga Doveika.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Ilgtspējīgi saimniekot cenšas gan lieli uzņēmumi, gan pavisam nelieli – viens no tiem nesen plūcis laurus starptautiskajā arēnā, iegūstot slaveno "Michelin" ilgtspējības apbalvojumu – "Zaļo zvaigzni".

Reklāma

Jau drīzumā ilgtspējas ziņošanu regulēs Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva un tās standarti. Pirmajiem vajadzēs ziņot lielajiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 500 darbinieku un uz kuriem jau šobrīd attiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva. Šiem uzņēmumiem 2025. gadā būs jāpublicē ilgtspējas ziņojums par 2024. gadu.

Taču Latvijā ir uzņēmumi, kuri pēc savas iniciatīvas jau sākuši veidot pārskatus par būtiskajiem ilgtspējas aspektiem, to ietekmi un pasākumiem, kādus tie veic, lai līdzsvarotu savas darbības ietekmi uz cilvēkiem, dabu un sabiedrību kopumā. Viens no šiem uzņēmumiem ir AS "Latvijas Finieris", kurš savu pirmo Ilgtspējas pārskatu par 2022. gadu publicēja jau pērn. Tajā uzsvars tika likts uz četrām uzņēmuma būtiskākajām tēmām – mežsaimniecību, pozitīvu darbinieku pieredzi, ietekmi uz vidi un CO2 emisiju pārvaldīšanu, kā arī blakusproduktu izmantošanas attīstību.

Rod pievienoto vērtību blakusproduktiem

"Atbildīga pieeja visam, ko darām, ilgtermiņa domāšana un līdzsvars starp peļņu un attieksmi pret apkārtējo vidi, cilvēkiem un sabiedrību kopumā jau izsenis ir uzņēmuma biznesa modeļa pamatā," saka AS "Latvijas Finieris" ilgtspējas vadītāja Inga Doveika, atzīstot, ka visi uzņēmuma īpašnieki – vairāk nekā 500 mazākuma akcionāri – izprot un atbalsta peļņas novirzīšanu attīstībai un ilgtspējas mērķu sasniegšanai. "Meža nozarē skats uz nākotni var tikt pielīdzināms koka augšanai. Iestādot koku, ir jārēķinās, ka tas izaugs pēc 40 vai pat 60 gadiem. Kad 1992. gadā izveidojās "Latvijas Finieris", uzņēmums bija nepskaužamā stuācijā, jo iepriekš rūpnīcas bija strādājušas uz padomju tirgu, kura vairs nebija. Turklāt Latvijas mežsaimniecība padomju gados bija balstīta uz skuju koku kā galveno izejmateriālu, bet bērzs tika pielīdzināts nezālei un visnotaļ brutālā veidā ravēts ārā. Tolaik bērza baļķi finiera ražošanai tika vesti no Karēlijas. 

Uzņēmums spēra nozīmīgu soli, devās pie jaunajiem zemes īpašniekiem un teica, ka bērzs ir ļoti svarīgs valsts tautsaimniecības attīstībai," 

zina stāstīt AS "Latvijas Finieris" runasvīrs Pauls Beķeris. 1995. gadā "Latvijas Finieris" sāka plaša mēroga bērzu programmu, kurā apvienojās valsts pārvalde, zinātniskās, izglītības un pētniecības institūcijas. Daudzu gadu garumā tika ieguldīts nozīmīgs darbs, lai strādātu ar atbildīgajām iestādēm un sabiedrību, veidojot izpratni par bērzu kā Latvijā audzējamu koku sugu. "Rezultātā bērzs šobrīd ir Latvijā izplatītākā koku suga. Mežu īpašnieki un cilvēki, kuriem ir lauksaimniecībā neizmantojama zeme, uz bērzu audzēšanu skatās kā uz stabilu pensiju trešo līmeni," secina P. Beķeris. Koksni kā resursu uzņēmums izmanto pilnībā, ne tikai saražo finieri, bet rod pievienoto vērtību arī visiem blakusproduktiem, piemēram, no bērza tāss ražo betulīnu, kuru izmanto farmācijā, kosmētikā un pārtikas rūpniecībā. 

Šobrīd pētniecības stadijā ir vēl citu vielu iegūšana bērza tāss ekstrakcijas procesā, piemēram, suberīnskābes, ko varētu izmantot kā dabisku līmi saplākšņa salīmēšanai. 

To sekmē uzņēmuma ciešā sadarbība ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu un tā zinātniekiem.

Izstrādā videi draudzīgu sveķu formulu

Visā pasaulē tradicionāli bērza saplākšņa līmēšanā izmantotajos sveķos kā pamatelementi tiek lietoti fosilais fenols un formaldehīds, kura izmantošana Eiropā arvien stingrāk tiek ierobežota. Ar mērķi ievērojami samazināt fosilo izejvielu izmantošanu, jau pirms gandrīz desmit gadiem AS "Latvijas Finieris" sāka apņēmīgu ceļu uz videi draudzīgāku sveķu gatavošanas tehnoloģiju attīstību. Pēc ilgstošiem kopīgiem pētījumiem ciešā sadarbībā ar koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes uzņēmumu "Stora Enso" 2018. gadā tika izstrādāti jauni, pasaulē unikāla sastāva sveķi "Riga ECOlogical", kuros bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs fenola un formaldehīda aizvietotājs. Rūpniecisko testu rezultāti liecina, ka, izmantojot "Riga ECOlogical" sveķus, saplākšņu tehniskās īpašības saglabājas nemainīgas, toties no ražošanas līdz pat gala patērētājam ievērojami samazinās oglekļa pēda.

Uzņēmums tiecas uz to, lai nākotnē izstrādātu tādu sveķu sastāvu, kas būtu maksimāli brīvs no fosilas izcelsmes sastāvdaļām. 

Starptautiskā konsorcija projekta "VIOBOND" ietvaros jau sperti pirmie soļi. AS "Latvijas Finieris" vadībā tajā apvienojušies deviņi partneri no piecām ES dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu zaļākiem, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto ne tikai saplākšņa, bet arī siltumizolācijas materiālu, smilšpapīra un daudzu citu ikdienas produktu ražošanā. Projekta ietvaros "Latvijas Finiera" ķīmisko produktu rūpnīcā tiek būvēts jauns sveķu ražošanas cehs, kas sniegs iespēju līdz šim iegūto pieredzi sveķu izstrādē izvērst jaunā industriālā līmenī. Pēdējos gados tehnoloģiju attīstība devusi iespēju atdalīt lignīnu koksnes ķīmiskā sadalīšanas procesa rezultātā, tāpēc "VIOBOND" projektā iesaistījušies arī koksnes biorafinēšanas uzņēmumi. Ir pamats ticēt, ka kopā ar projekta zinātniskajiem partneriem izdosies attīstīt tādu sveķu formulu, kurā dabiskais polimērs lignīns aizstās fenolu vēl lielākā apjomā, nekā tas iespējams šobrīd.

Meklē atbildīgākus ražošanas veidus

Lai uzņēmumi varētu būt konkurētspējīgi dažādos eksporta tirgos, tiem ir nepieciešami ilgtspējību apstiprinoši sertifikāti. Ar mērķi veicināt atbildīgu pasaules mežu apsaimniekošanu, mežsaimniecībā kopš 1993. gada sertifikāciju veic starptautiska bezpeļņas organizācija "Forest Stewardship Council" (FSC). Latvijā FSC sertifikācija tiek veikta jau vairāk nekā 20 gadus, to laikā aptverot aptuveni 60% no valsts kopējās meža teritorijas, kuras kopējā platība ir 3,4 miljoni hektāru. Lietuvā FSC sertifikāti piešķirti aptuveni 65% no kopējās mežu platības, kas ir 2,2 miljoni hektāru, bet Igaunijā – aptuveni 50% no 2,4 miljonu hektāru plašās mežu teritorijas. Kopumā Baltijas valstīs ir vairāk nekā 930 FSC Piegādes ķēdes sertifikātu īpašnieki. 

Reklāma
Reklāma

"Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas nolēma mežizstrādes laikā veidot koku grupas. Zinātnieki ierosināja veidot tā sauktās mikrosistēmas – koku salas. 

Līdz tam koki tika atstāti atdalīti pa vienam, kas radīja tādus postījumus kā vējlauzes. Tagad, kad koki ir apvienoti vienā grupā, tie ir daudz izturīgāki un nodrošina lielāku bioloģisko daudzveidību. Šo praksi ir pārņēmušas arī citas valstis," stāsta FSC pārstāvis Lietuvā un Latvijā Aidis Pivoriūns, atzīstot, ka Latvijā ir ļoti labi saglabājušies meža ceļi. "Labi ierīkoti un uzturēti meža ceļi ir ne tikai nepieciešami mežkopībai, bet arī atbalsta vietējās kopienas, palīdzot cilvēkiem gan nokļūt attālākās vietās, gan rūpēties par savvaļas dzīvniekiem, nenodarot kaitējumu augsnei un aizsargājot ūdensteces. To visu dara valsts mežu apsaimniekotājs," teic A. Pivoriūns. Viņš atzīst, ka šobrīd daudzi Latvijas uzņēmumi meklē ilgtspējīgākus koka izstrādājumu ražošanas veidus. "Piemēram, "Kronospan" plāno ražošanā izmantot dažādus pārstrādātus koka izstrādājumus – mēbeles, koka māju atliekas u. c. Meža produkti tiek izmantoti arī kosmētikā. Piemēram, "Madara Cosmetics" savā produkcijā izmanto bērzu sulu, bet uzņēmumu "Pro Ligno", "GBM", "Ošukalns", "Lūseni", "Latvia Timber International", "Latekss TKF" no skujkoku priedes ražotā līmētā laminētā koksne ir dabiska alternatīva tēraudam vai betonam," Latvijas uzņēmumu veiksmīgās iestrādnes apraksta A. Pivoriūns.

Viņš atzīst, ka Eiropas Zaļais kurss vairāk vai mazāk ietekmēs visas ES valstis. "Tā kā mēs vēlamies īstenot zaļākas Eiropas ideju, izmantojot ilgtspējīgākus dabas apsaimniekošanas instrumentus, 

uzņēmējiem ir izaicinājums sadarboties ar vietējām kopienām un sabiedrību, lai uzzinātu, kāda ir labākā prakse, kuru viņi ir izmantojuši mežu apsaimniekošanā pēdējās desmitgadēs, 

lai iegūtu zināšanas un pieredzi no mežu īpašniekiem, jo tieši viņi vienmēr ir bijuši tie, kuri mežus apsaimniekojuši atbildīgi," secina A. Pivoriūnas, atzīstot, ka uzmanība mežiem pieaug ne tikai tāpēc, ka koka izstrādājumi kļūst arvien populārāki, bet tas ir arī enerģētiskās neatkarības avots, un arvien vairāk tirgus dalībnieku, ne tikai kokrūpniecības nozarē, sāk konkurēt par kokmateriāliem. "Turklāt Parīzes vienošanās 2050. gadam paredz, ka 50% no visām sabiedriskajām ēkām, kas tiks uzbūvētas pēc 2050. gada, būs jābūvē, izmantojot koksni, tādējādi tirgū ienāks vēl viens milzīgs spēlētājs – būvniecības nozare," uzsver A. Pivoriūns.

Ilgtspēju uzteic "Michelin"

Pagājušā gada rudenī Latviju pāršalca priecīga ziņa – Līgatnes restorāns "Pavāru māja" mūsu valstij atnesa vienu no prestižākajām kulinārijas goda zīmēm – pasaules populārākā restorānu ceļveža "Michelin" ilgtspējības apbalvojumu – "Zaļo zvaigzni". To piešķir restorāniem, kuri spējuši apvienot izcilas gardēdības pieredzi ar videi un cilvēkiem draudzīgas saimniekošanas pamatprincipiem. "Ja šobrīd vārds "ilgtspēja" ir īpaši aktuāls, tādam ir jābūt teju katram uzņēmumam, es ar to esmu saistīts jau sen, turklāt ne tikai viesmīlības jomā, bet arī kopš 1987. gada, kad tika dibināts Vides aizsardzības klubs, un es aktīvi tajā darbojos. 

Pirms 20 gadiem, kad kopā ar kolēģiem rakstījām "Pavāru kluba" manifestu, vairāki punkti tajā bija manis ieviesti, piemēram, par nārsta laikā nozvejotu zivju neizmantošanu. 

Lasot vecus žurnālus, piemēram, "Labu apetīti", jau 2000. gadu sākumā taisīju ilgtspējīgu ēdienkarti, īpašu uzmanību pievēršot "slow food" filozofijai un produktu sezonalitātei, tos pēc iespējas gatavojot no "deguna līdz astei", tā cienot pašu produktu, to visu izmantojot gudri un pilnvērtīgi," savas attiecības ar ilgtspēju atklāj "Pavāru mājas" saimnieks Ēriks Dreibants. Kopā ar "Slow food Straupe" zemniekiem un biedriem, "Pavāru mājas" pavāri pievērš uzmanību, atjauno un galdā ceļ izzūdošas Latvijai raksturīgas produktu šķirnes, tādas kā skābie ķirši, Latvijas dzeltenais ābolkālis, Burtnieku ezera zandarts. Savukārt restorāna dārzā tiek izmantotas garšaugu un dārzeņu mantojuma sēklas, kas aizgūtas no Cēsu pils dārza un vietējiem līgatniešiem. Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis atzīst, ka ilgtspējīga domāšana un cieņpilna attieksme pret vidi ir ēdināšanas biznesa nākotnes pamatā, bet "Zaļā zvaigzne" – apliecinājums, ka Latvijas uzņēmumi prot saimniekot atbildīgi.

"Pavāru mājas" saimniekam Ērikam Dreibantam ilgtspējas principi ir bijuši tuvi vēl ilgi pirms Līgatnes restorāna atvēršanas. Tagad Dreibants vienīgais Latvijā var lepoties ar prestižo "Michelin" ilgtspējības apbalvojumu – "Zaļo zvaigzni".

Virziens viens, ātrumi dažādi

"Ilgtspējas principu ieviešana nozīmē pārmaiņu vadību. Virziens visiem uzņēmumiem ir viens, ātrums katram savs," secina biedrības "Latvijas klimata neitralitātes klasteris 2050" valdes loceklis Armands Gūtmanis, izceļot četrus galvenos aspektus. "Pirmais – tiesību akti, regulējumi un standarti. Mēs esam ES, un šeit lietas ātri apaug ar direktīvām, regulām, tāpēc ir jābūt gataviem tās lasīt un studēt. Piemēram, Eiropas ilgtspējas standarts ir gandrīz 300 lappušu garš. Plus tam vēl ir padsmitiem direktīvu un regulu, kuras ir daļa no Latvijas likumdošanas. Otrais – kompetence par to, kā pielietot Eiropas ilgtspējas standartu, kā saplānot uzņēmuma virzību uz klimata neitralitāti un korporatīvās ilgtspējas (ESG) principu ieviešanu. Trešais – finansējums. Vai uzņēmums ir gatavs un spēj aizņemties bankā, izmantot Eiropas fondus. 

Eiropas valstīs tehnoloģiskā pārapbruņošanās ir sākusies, un diez vai mūsu uzņēmumi varēs izvairīties no nepieciešamības investēt. 

Ceturtais – pārmaiņu vadība. Ilgtspējas principu ieviešana prasīs laiku, tas nav vienreizējs pietupiens, runājot sporta žargonā, vingrot vajadzēs katru dienu un ilgus gadus, lai uzturētu sevi formā, proti, saglabātu biznesu," ir pārliecināts A. Gūtmanis.

Eksperta komentārs

Saimniekot ar atbildību pret resursiem

Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs.

Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs: Ilgtspējīga saimniekošana nozīmē tādu uzņēmējdarbības praksi, kas nodrošina ekonomiskās vērtības radīšanu, nenoplicinot ekosistēmas un nemazinot sociālo labklājību. Tā ir uzņēmējdarbība, kas nevis privatizē peļņu un nacionalizē izmaksas, bet cenšas izmantot resursus tā, lai tie tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm, vienlaikus nodrošinot sabiedrības ekonomisko drošību un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti. Līdz ar to ilgtspējīga saimniekošana lielā mērā ietver atbildīgu resursu izmantošanu, atkritumu samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. Dažas nozares atstāj nozīmīgāku ietekmi uz vidi nekā citas. Piemēram, 

būtiska ir enerģētikas nozare, jo modernais dzīvesveids prasa lielu enerģijas patēriņu, bet enerģētika vēl joprojām lielā mērā ir atkarīga no fosilajiem energoresursiem (naftas, dabasgāzes u.c.), kas apdraud klimata sistēmas ierasto līdzsvaru. 

Bet arī, piemēram, biomasas izmantošana var būt neilgtspējīga, ja mēs noplicinām koksnes resursus un apdraudam bioloģisko daudzveidību. Vēl viena būtiska nozare ir lauksaimniecība, kas ir atbildīga par zemes lietojuma maiņu, ūdens resursu patēriņu un piesārņošanu un citām vides slodzēm. Arī transports būtiski apdraud klimatu, rada ievērojamu gaisa piesārņojumu un vides veselības problēmas, it īpaši pilsētās. Latvijā ir uzņēmumi, kas mēģina sekot līdzi šiem ilgtspējas principiem, piemēram, "Madara Cosmetics". Šis kosmētikas ražotājs izmanto bioloģiskas izejvielas, ir ieviesis videi draudzīgu ražošanas procesu un pievērš īpašu uzmanību iepakojuma pārstrādei. Bet ir arī mazi uzņēmumi, kas saskaņo savu biznesa stratēģiju ar dabas procesiem, piemēram, bioloģiskās zemnieku saimniecības. Pāreja uz videi draudzīgu uzņēmējdarbību bieži vien nenotiek tik strauji, kā gribētos, jo tā var prasīt būtiskas investīcijas un jaunas zināšanas, kas uzņēmumiem ne vienmēr ir pieejamas. Bieži vien arī normatīvais regulējums atbalsta nevis ilgtspējīgas, bet tieši vidi degradējošas darbības. Piemēram, aviācijai ir daudz lielāki nodokļu atvieglojumi nekā starptautisko autobusu vai vilcienu kustībai. Līdz ar to veidojas negodīgas konkurences apstākļi, kuros vilcienu pasažieru pārvadātāji ir zaudētāji. Taču Eiropas Zaļais kurss mēģina pamazām šīs netaisnības novērst, kas daudzām nozarēm, kuras izveidojušas savu bagātību, noplicinot mūsu kopējos resursus, nepatīk.

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma