Fog 3 °C
O. 27.02
Andra, Līva, Līvija
Mājsaimniecību jau sašķirotie atkritumi vēlreiz tiek šķiroti "Eco Baltia vide" savākšanas centrā. Tur no tiem atšķiro 20–25% nepārstrādājamo materiālu, kurus sagatavo izmantošanai par kurināmo.
Mājsaimniecību jau sašķirotie atkritumi vēlreiz tiek šķiroti "Eco Baltia vide" savākšanas centrā. Tur no tiem atšķiro 20–25% nepārstrādājamo materiālu, kurus sagatavo izmantošanai par kurināmo.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Latvijai ar atsevišķu produktu izņēmumiem atkritumu dalītajā vākšanā ir diezgan labs sniegums.

Uzlabojumi gan ir vajadzīgi, īpaši smēreļļu vākšanā, stikla šķirošanā un arī bioloģisko atkritumu vākšanā.

Šķiro būtiski vairāk

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam patlaban esot iespējas šķirot atkritumus, tā saudzējot dabu un vienlaikus arī mazāk maksājot par atkritumu apsaimniekošanu, teic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Latvijā aptuveni 5000 atkritumu šķirošanas vietās esot uzstādīti izlietotā iepakojuma konteineri, kā arī aptuveni 90 atkritumu šķirošanas laukumos var nodot riepas, lielgabarīta atkritumus, elektriskos un elektroniskos atkritumus, baterijas un cita veida atkritumus.

Pēc SIA "Latvijas Zaļais punkts" pasūtījuma veiktā jaunākā "SKDS" aptauja par 2022. gadu rāda, ka atkritumus Latvijā šķiro 79% iedzīvotāju, par 19 procentpunktiem vairāk nekā 2020. gadā, savukārt par 45 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gadā, kad atkritumus šķiroja vien 34% sabiedrības. VARAM vērš uzmanību uz šķirotāju skaita straujo lēcienu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu, ierasti divu gadu posmā tas bija aptuveni 5%. Savukārt SIA "Latvijas Zaļais punkts" pārstāvji uzsver – pēdējos divos gados par vairāk nekā desmit procentpunktiem – no 23 uz 10% – sarucis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka šķirošanas konteineri nav pietiekami tuvu ikdienas videi. 2014. gadā šāds viedoklis bija 36% sabiedrības.

Latvijas cilvēki, kuri šķiro atkritumus, atzinuši, ka vissvarīgākais iemesls tam ir rūpes par dabu, tā aptaujā norādījuši 75% tās dalībnieku. 

Gandrīz puse, jeb 49% respondentu atkritumus šķirojot tāpēc, ka īpašie konteineri atrodas tuvu dzīvesvietai, savukārt 41% norāda, ka atkritumu šķirošana ir iespēja ietaupīt naudas līdzekļus par nešķiroto atkritumu izvešanu.

Progress ir, bet vai pietiekams?

It kā varētu sist uz pleca un teikt, ka atkritumu šķirošanā lietas virzās pareizajā virzienā un aizvien mazāk kaitējam dabai. Tomēr šā gada jūnijā vairākas ES dalībvalstis, toskait Latvija, saņēma Eiropas Komisijas (EK) brīdinājumu par nespēju rosināt sadzīves atkritumu pārstrādi un sasniegt ES kopējos atkritumu pārstrādes mērķus.

EK ziņojumā norāda, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, toskait 50% plastmasas iepakojuma atkritumu reciklēšanu 2025. gadā. VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere tomēr norāda uz progresu: "Visas ES dalībvalstis grupē trīs grupās. 2020. gadā Latvija bija starp 14 ES dalībvalstīm, kurām atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanā bija ļoti daudz izaicinājumu, bijām to valstu grupā, kurās situācija ir vissliktākā. Pērn, kad vērtēja 2021. gada rezultātus, bijām pacēlušies jau grupu augstāk."

Skaitļu izteiksmē situācija ir šāda: 2019./2020. gadā Latvijā pārstrādāja vai eksportēja pārstrādei 39,6% sadzīves atkritumu, ES vidējais rādītājs bija 47,8%. Gadu vēlāk, 2021. gadā Latvijas sniegums bija uzlabots līdz 44% sadzīves atkritumu pārstrādes īpatsvaram. 

R. Vesere uzsver – ja būvēsim atkritumu pārstrādes rūpnīcu katrai atkritumu plūsmai, tad efektīvai jaudu noslodzei atkritumus vajadzēs ievest no citām valstīm.

Latvijā patlaban visvairāk ir attīstīta plastmasas pārstrāde. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "CleanR" šajā gadā Ķekavā uzbūvēja plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kur pārstrādā LDPE plēves, HDPE plastmasas un PP big-bag maisus, pēc tam ražojot HDPE pārslas un granulas, kā arī LDPE granulas, kas pēc tam tiek izmantotas preču – ikdienas priekšmetu – gatavošanā. Savukārt SIA "PET Baltija" PET iepakojumu pārstrādā Jelgavā.

Statistikas informāciju publicē ar vairāku gadu nobīdi, kas šajā gadījumā raisa optimismu. Vienlaikus Latvijai aizvien draud nepatikšanas par to, ka nav uzskaites par dalīti vākto atkritumu šķirošanu pašvaldībās, un par to, ka aizvien daudz iepakojuma apglabā atkritumu poligonos.

Ārpus ES 6% izlietotā iepakojuma

VVD Atkritumu aprites departaments ziņo, ka pērn Latvijā pārstrādāja vai reģenerēja vien nedaudz vairāk kā pusi izlietotā iepakojuma. Latvijā savāktā iepakojuma pārstrāde notikusi 12 valstīs. 

Reklāma

Visvairāk iepakojuma pārstrādāts vai reģenerēts Latvijā (54%), bet Baltijas valstīs pavisam 81%, citās ES dalībvalstīs 12%, bet ārpus ES pārstrādāja 6% Latvijā savāktā iepakojuma.

Ārpus ES pērn izveda 6,33% izlietotā iepakojuma (11 976 tonnas), toskait 0,36% plastmasas un 5,97% papīra iepakojuma. VVD secina, ka ārpus ES sūtītais daudzums nav būtisks, līdz ar to nav saredzams būtisks risks, kas saistīts ar iecerētajiem labojumiem ES regulējumā iepakojuma jomā par aizliegumu vest atkritumus pārstrādāt ārpus ES.

VVD arī ziņo, ka, vērtējot ražotāju atbildības sistēmas "rāmī" tirgū laisto iepakojuma daudzumu pēc materiāla veida, vērojams, ka pēdējo četru gadu laikā visvairāk tirgū tiek laists koka iepakojums, bet otro vietu ieņem papīra iepakojums (papīrs un kartons vai citas dabiskās šķiedras), trešajā ierindojas stikla iepakojums. Plastmasas iepakojums, kas ir pakļauts vislielākajiem ierobežojumiem, arī savu ceturto vietu piecu gadu laikā nav mainījis. Savukārt metāla iepakojums, kurš no 2023. gada tiek uzskaitīts jaunā dalījumā (melnais metāls un alumīnijs), ir vismazāk patērētais iepakojuma materiāls.

"Eurostat" informācija rāda, ka ES vidēji uz vienu iedzīvotāju iepakojuma apjoms jau ilglaicīgi turpina mēreni kāpt. Visvairāk pieaug papīra iepakojuma patēriņš. Plastmasas un stikla iepakojuma patēriņam vērojams neliels kāpums, bet koka iepakojumam pat kritums. Metāla iepakojuma patēriņš gandrīz nemainās.

Raizes par smēreļļām un stiklu

"Latvijas Zaļais punkts" ziņo, ka Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 15 000 tonnu dažāda veida smēreļļu, toskait arī motoreļļas, kas ir viens no autoservisos visbiežāk radītajiem bīstamajiem atkritumiem, kam nepieciešama speciāla apsaimniekošana. No tirgū laistā daudzuma teju 10 000 tonnu šo vielu "aizplūstot garām" pareizai apsaimniekošanai, radot vides piesārņojuma draudus. Kur? SIA "Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis: "Mūsu pieredze rāda, ka komersanti izmanto iespējas izlietotos motora šķidrumus pārdot tirgū negodprātīgos veidos. Par to liecina, piemēram, sludinājumu portālos publicētie eļļu pirkšanas un pārdošanas piedāvājumi. 

Problēmu izgaismo arī mūsu veiktā pētījuma dati, kur teju trešdaļa iedzīvotāju, kuri paši veic motoreļļu nomaiņu, atzinuši, ka šīs vielas sadedzina krāsnīs mājās. 

Visticamāk, šāda aina vērojama arī daļā servisu, ko vēl vairāk rosina augstās izmaksas par apkuri aukstajos gada mēnešos."

Viņš arī piebilst, ka, ņemot vērā patlaban autoservisu itin niecīgo atbildību un kontroli attiecībā uz dažādu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, izpildīt valstī noteiktās normas izlietoto smēreļļu, tostarp motoreļļu savākšanai ir izaicinājums. Šobrīd atbildība par to gulstas uz ražotāju un tirgotāju pleciem, kuri to īsteno caur ražotāju atbildības sistēmām. Atbilstoši tām būtu jāspēj savākt vismaz 45% no tirgū laistā smēreļļu daudzuma.

Lai situāciju uzlabotu, ar informēšanas pasākumiem vien nepietikšot. K. Zakulis uzskata, ka autoservisiem ir jānosaka stingrākas prasības, piemēram, obligāti nodot vismaz 50% no iepirktā eļļu daudzuma, turklāt balstoties uz pierādāmiem faktiem un dokumentāciju par atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, ko attiecīgi būtu vieglāk kontrolēt arī valsts līmenī.

Lai rosinātu servisu atbildīgu darbību, būtisks nosacījums ir arī sabiedrībā valdošajai kopējai tendencei servisu izvēlē, teic "Latvijas Zaļajā punktā". Tomēr uzņēmuma pasūtītā aptauja rāda, ka vides nosacījumi patlaban nav prioritāšu augšgalā. Vien 1% aptaujas dalībnieku norāda, ka servisu izvēlē piešķir nozīmi tam, vai tas ir videi draudzīgs. Turklāt 71% aptaujāto atzīst, ka nemaz nezina, ko serviss dara ar izlietotajām motoreļļām, bet 4% apgalvo, ka tās izmanto apkures vajadzībām turpat servisā. Vēl viens Latvijas izaicinājums ir stikla iepakojuma vākšana un sūtīšana pārstrādei (galvenokārt uz Lietuvu).

Jau vairākkārt esam rakstījuši, ka no nākamā gada 1. janvāra būs obligāti jāšķiro arī bioloģiskie atkritumi, bet no 2025. gada – tekstila produkti.

Pieredze ar savu un citu šķiroto

Ar savu personisko pieredzi atkritumu šķirošanā piekrita dalīties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia vide" šoferis, langstiņietis Haralds Lūsis. Viņš ik dienu šķiro izlietotā iepakojuma materiālus, kā arī apsaimnieko Rīgā un Mārupē iedzīvotāju sašķirotos produktus.

Langstiņietis Haralds Lūsis strādā ar šķiroto atkritumu izvešanu un arī pats vienmēr šķiro savus sadzīves atkritumus. Savā darba ikdienā viņš ir novērojis, ka par atkritumu šķirošanu iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas. "Cilvēki nāk pie mums, prasa, kā pareizi jāšķiro. Mans kolēģis un maiņas biedrs viņiem ļoti labi prot to izskaidrot. Tas ir mūsu ieguldījums dalītās šķirošanas stiprināšanā. Tomēr ar to nepietiek. Cilvēku ir daudz."

Langstiņietis Haralds Lūsis noteikti ir viens no atkritumu šķirošanā visvairāk iesaistītajiem Latvijas cilvēkiem. Viņš, nu jau piecus gadus būdams atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" šoferis, ik darba dienu kopā ar krāvēju dodas sašķiroto atkritumu vākšanas lokos un ved savāktos pārstrādājamos un arī nepārstrādājamos materiālus uz uzņēmuma savākšanas centru Rīgā, Getliņu ielā, kur tos tālāk sašķiro un nogādā pārstrādei vai reģenerācijai un arī apglabāšanai. Haralds arī pats ir kaislīgs šķirotājs un teic, ka šķirot ir viegli un ka pēc pārstrādei derīgo materiālu atšķirošanas paliekot pavisam maz kopējā nešķirojamo atkritumu konteinerā metamo sadzīves atkritumu.

Pēc darbā gūtās pieredzes un savas šķirotāja pieredzes, Haralds cilvēkus dala trīs grupās. Pirmajā grupā, kur viņš iekļauj arī sevi, ir apzinīgie cilvēki, kas atkritumus šķiro, turklāt dara to pareizi. Tas nozīmē, ka šie cilvēki zina, kurā konteinerā kādi materiāli ir liekami un ka tiem ir jābūt tīriem. Otrā Latvijas sabiedrības daļa, Haraldaprāt, vēlas atšķirot iepakojumu, pārtikas produktu atlikumus un citus produktus, tomēr neprot un nesaprot, kāpēc tas ir vajadzīgs. Šiem cilvēkiem nepietiek zināšanu un, visticamāk, arī informācijas par atkritumu šķirošanas aktualitātēm. Trešajā mūsu sabiedrības grupā esot ļaudis, kas ļaunprātīgi izmanto šķiroto atkritumu izvešanu, kas cilvēkiem ir bez maksas. 

Reklāma

"Šīs grupas cilvēki mēģina domāt, ka ir gudrāki nekā citi. Viņi met nešķirotos sadzīves atkritumus šķiroto atkritumu konteineros. Tas apgrūtina šķirošanas ceha darbinieku un mūsu darbu. 

Tādējādi slaveno Getliņu atkritumu kalnu apaudzējam vēl lielāku. Un radām sev un nākamajām paaudzēm jaunus izaicinājumus," tā H. Lūsis.

Viņš ir novērojis, ka visapzinīgākie šķirotāji ir privātmāju saimnieki (arī pats Haralds dzīvo privātmājā). "Viņi gandrīz visi no sirds cenšas šķirot tāpēc, ka šķiroto atkritumu izvešana ir bez maksas un attiecīgi arī – mazinās maksa par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu," uzskata Haralds.

Viņš atzīst, ka, kopā ņemot, pēdējos gados atkritumu šķirošana esot uzlabojusies. Vislielākās rūpes tomēr aizvien sagādājot daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji un arī koplietošanas laukumu apmeklētāji. "Šajās vietās aizvien redzam vienaldzīgus cilvēkus. Iespējams, viņiem nepietiek informācijas par to, kas ir kas un kā ir pareizi jāšķiro. Mūsu komandas krāvējs nereti iedzīvotājus izglīto darba laikā. Cilvēki nāk pie mums, prasa, kā pareizi jāšķiro. Mans kolēģis un maiņas biedrs viņiem ļoti labi prot to izskaidrot. Tas ir mūsu ieguldījums dalītās šķirošanas stiprināšanā. Tomēr ar to nepietiek. Cilvēku ir daudz," atklāj H. Lūsis.

Viņa ieteikums visiem Latvijas iedzīvotājiem ir šāds: "Visi pirkumi veikalā atrodas iepakojumā, arī, piemēram, gaļas produkti. Alus bundžiņas, konservu kārbas, dažāda veida iesaiņojums – tas viss ir iepakojums. 

Pirms šķirošanas, pirms ievietošanas konteinerā viss iepakojums ir jāmazgā. Piena produktu pudeles, tetrapakas – arī tās ir jāmazgā. 

Visiem būs prieks par tīru iepakojumu: gan šķirotājiem, gan pārstrādātājiem. Materiāls būs labs, un viss būs kārtībā."

"Eco Baltia vide" šķirošanas centrā ik dienu atved 80 līdz 90 tonnas izlietotā iepakojuma. Haralda un viņa kolēģu vestos sašķirotos iepakojuma materiālus un citus produktus darbinieki uz konveijera līnijas sašķiro pa frakcijām, presē un tālāk nogādā pārstrādei, reģenerācijai un arī nelielu daudzumu – apglabāšanai. Nepārstrādājamo materiālu, toskait dažādu daudzkārtu plastmasu, īpatsvars veido aptuveni 20–25% lielu īpatsvaru. Tos žāvē, smalcina, sagatavo kurināšanai "Schwenk" cementa ražotnes krāsnīs, kur dedzināšana notiek 1500–2000 grādu temperatūrā, kas novērš dabai kaitīgo emisiju nonākšanu gaisā. 

Eksperta viedoklis 

Jāsāk virtuvē – ar bioloģisko atkritumu šķirošanu

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe.

Sniedze Sproģe, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece: "Patlaban atkritumu poligonos apglabā aptuveni 46–48% nešķiroto sadzīves atkritumu. No nešķirotajiem atkritumiem sliktās kvalitātes dēļ pārstrādei derīgus materiālus atšķirot vairs nevar. Mērķis – Latvijas un citu ES dalībvalstu apņemšanās – ir 2036. gadā sasniegt 10% lielu apglabājamo atkritumu daudzumu poligonos. Aktīvā šķirošanā ir jāiesaistās ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vispirms – jau virtuvē atšķirojot bioloģiskos atkritumus. Citus nevajadzīgos materiālus, toskait plastmasu, papīru, kartonu, var ievietot vienā konteinerā. Uz šķirošanas līnijas to sašķiros pa frakcijām. Atsevišķs konteiners ir vajadzīgs stiklam. Sākt atkritumu šķirošanu noteikti vajadzētu arī tiem slinkajiem, kas patlaban to nedara. Nākamo gadu laikā maksa par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu divkāršosies, šis pakalpojums kļūs ļoti dārgs. Ir acīmredzami, ka 10% atkritumu apglabāšanas mērķi poligonā bez nešķiroto sadzīves atkritumu līdzsadedzināšanas sasniegt nevarēs. Eiropas Savienība dedzināšanas iekārtu uzstādīšanu neatbalsta, tāpēc ir jārīkojas gudri dažādu citu iespēju izmantošanā."

ZAĻĀS NORISES

Rīdzinieki nodevuši 2700 tonnas lapu

Šajā gadā rīdzinieki nodevuši gandrīz tādu pašu savākto lapu apjomu, kā pērn. 

2022. gadā nodotas 2953 tonnas lapu, bet 2021. gadā – 2083 tonnas. Uz kompostēšanas vietu lapu kravas nogādātas 237 reizes. Jau otro gadu lapas tika nogādātas "Rīgas mežu" un "Rīgas ūdens" izveidotajā bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietā. Tur iegūtais komposts tiks izmantots Rīgas apstādījumu zemes bagātināšanai. 

Nelegāli zvejas rīki – teju katrā otrajā pārbaudē

Lašu un taimiņu nārsta periodā – divos mēnešos, no 1. oktobra līdz 30. novembrim – Valsts vides dienests (VVD) veicis pastiprinātu kontroli lašveidīgo zivju migrācijas un nārsta upēs un jūras piekrastē. 

Lielākā kontroles intensitāte bijusi Ventā, Užavā, Rīvā, Salacā, Gaujā un to baseina mazajās upēs, kā arī jūras piekrastē. Veiktas 234 pārbaudes, 42% gadījumu tika atrasti un izcelti nelegālie zvejas rīki. Kopā tika izcelti 96 zvejas rīki, no kuriem 68 – iekšējos ūdeņos un 28 jūras piekrastē. Lielākā daļa nelegālo zvejas rīku (62) bija zivju tīkli, 18 – nēģu zvejas rīki (murdi, bunduļi), astoņi zivju murdi, četri zivju duramie rīki, trīs makšķerēšanas rīki, kā arī viens elektrozvejas aparāts.

"Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 2023. gadā pastiprinātas lašveidīgo migrācijas un nārsta vietu kontroles laikā izņemto nelegālo zvejas rīku skaits ir samazinājies un nesasniedz pat 2021. gada apjomu, kad tika atrasti 154 nelegālie zvejas rīki," zina salīdzināt VVD ģenerāldirektora vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. 

Rīdzinieki nodevuši 2700 tonnas lapu

Šajā gadā rīdzinieki nodevuši gandrīz tādu pašu savākto lapu apjomu, kā pērn. 

2022. gadā nodotas 2953 tonnas lapu, bet 2021. gadā – 2083 tonnas. Uz kompostēšanas vietu lapu kravas nogādātas 237 reizes. Jau otro gadu lapas tika nogādātas "Rīgas mežu" un "Rīgas ūdens" izveidotajā bioloģisko atkritumu kompostēšanas vietā. Tur iegūtais komposts tiks izmantots Rīgas apstādījumu zemes bagātināšanai. 

Diskutēs par bioloģisko nozaru nākotni

6. un 7. decembrī Briselē notiks pirmais "Apritīga biobāzēta Eiropa" (CBE JU) kopienas forums. Tā pamatā ir publiskā un privātā sektora partnerība starp ES un Biorūpniecības konsorciju (BIC).

Iniciatīvas budžets ir divi miljardi eiro, un tās ietvaros deviņu miljonu finansējumu saņēmis arī uzņēmuma "Latvijas Finieris" īstenotais projekts "Viobond". Uzņēmums kā vienu no projekta sadaļām ir iecerējis uzbūvēt jaunu sintētisko sveķu ražotni Bolderājā.

Foruma "Apritīga biobāzēta Eiropa" galvenā tēma ir "Kāda ir Eiropas bioloģisko nozaru nākotne?", par ko diskutēs vairāk nekā 500 nozares līderu, politikas veidotāju, pētnieku un bioekonomikā ieinteresētu ekspertu. 

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma