7.2 °C
Nesen sociālo tīklu lietotāji dalījās ar ierakstu un tabulu, kurā sarindotas pasaules lielākās vīna eksportētājvalstis. Lasītāji brīnījās, ka gan 2022. gadā, gan 2023. gadā Latvija iekļuvusi 16. un 17. vietā starp Top 20 valstīm.
Vai tad tiešām no Sabiles vīna kalna tik daudz eksportspējīgas produkcijas? Mēģinām saskaitīt: Abavas, Durbes, Siguldas, Līgatnes, Tērvetes, Engures, Lēdmanes, Aizputes un citām nelielajām vīna darītavām pieskaitot lielražotāja "Latvijas Balzama" dzirkstošos vīnus, pašu ražota ir tikai maza daļiņa (2,6%) no tā, kas eksportēts. Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols to pierāda ar skaitļiem: "Latvijā 2024. gadā tika saražoti 1,8 miljoni litru, bet eksportēti 68,7 miljoni litru." To, ka Latvija pati alkoholu tik daudz neražo un ir tikai starpnieks, atzīst gan ražotāji, gan eksperti, gan statistiķi.
Sociālajos tīklos izplatītajā video redzami dati par 20 lielākajām vīna eksportētājvalstīm, sākot no 1962. līdz 2023. gadam, un kā datu avots norādīts FAO – Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Piemēram, 2022. gada datos redzams, ka togad no Latvijas eksportēti – 110 miljoni litru, bet 2023. gadā – 94 miljoni litru.
Arī Romāns Komars, SIA "Amber Distribution Latvia" valdes loceklis, norāda, ka Latvijas uzņēmumi jau ilgus gadus nodarbojas ar alkohola reeksportu uz NVS valstīm (īpaši Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu). "Amber Distribution Latvia" ir vadošais alkohola vairumtirgotājs Latvijā, taču nebūt nav eksportētājs.
Latvijas Centrālās statistikas pārvalde (CSP) uzskaitījusi, ka 2022. gadā vīns saražots par 3,1 milj. eiro, importēts par 154,1 milj. eiro, bet eksportēts par 159,5 miljoniem eiro. Lai skaitļi nemaldina, ka eksportēts vairāk nekā importēts. Muitnieki skaita litrus un kilogramus, bet statistiķi uzskaita tikai preču vērtību. Reeksportējot vīna pudeles, tās sadārdzinās, jo pakalpojumus sniedz loģistikas kompānijas, akcīzes preču noliktavas, pudelēm tiek līmētas arī importējošās valsts akcīzes markas, paskaidro Dāvis Vītols. "Sniedzot pakalpojumu, palielinās arī eksportēto preču vērtība summā."
Turklāt jāņem vērā, ka muitnieki pie importa un eksporta pieskaita tikai tās pudeles, kas pārceļo pār Eiropas Savienības robežai. Viņu statistikā Latvijā ievestais franču vīns nav imports, bet CSP – ir.
No kurienes nācis vīns? Katra otrā pudele no Itālijas (48%), katra septītā pudele no Francijas, katra desmitā no Spānijas, katra divdesmitā no Vācijas un Portugāles. Tā kā vīns no Itālijas importēts par 73,8 miljoniem eiro, atliek pieņemt, ka tas arī visvairāk tiek eksportēts.
Eksporta lauvastiesa no Latvijas sūtīta uz Krieviju – 96,5% no visa alkohola eksporta un 91% no reeksporta, liecina VID Muitas pārvaldes dati.
Alkohola morālās paģiras
Alkohola eksports uz Krieviju tās uzsāktā kara laikā Ukrainā liek padomāt, vai mums jālepojas ar vīna eksporta lielvalsts statusu.
Jau agrāk izskanējis fakts, ka Latvija ir lielākais viskija eksportētājs uz Krieviju – tā secināja Krievijas valstij piederošā ziņu aģentūra "Ria Novosti". 2023. gada deviņos mēnešos Krievija no mūsu valsts importējusi viskiju 177 miljonu eiro vērtībā (no kopējā eksporta 244 milj. eiro). Pavisam alkohols ir vairāk nekā puse no kopējā 1,1 miljarda eiro lielā eksporta uz Krieviju. Arī no Lietuvas tiek eksportēts tur neražots alkohols. Neraugoties uz abu kaimiņvalstu aso nostāju pret Krieviju kā agresorvalsti, tirdzniecība ar alkoholiskajiem dzērieniem tās kara Ukrainā laikā ir tikai pieaugusi.
Vīna tirdzniecībā tendence līdzīga. Lūk, Latvija kara gados no TOP 20 vīna eksporta valstīm ir izstūmusi Ukrainu un eksportējusi uz Krieviju vairāk vīna (73 milj. eiro vērtībā) nekā Itālija (68 milj. eiro)! Turklāt Latvijas eksporta groziņā lielākā daļa ir tieši itāļu vīni.
