Eksperimentēt nozīmē attīstīties — kāpēc regulējamām nozarēm vajag regulatīvo smilšukasti?

Nereti efektīvu inovāciju rašanos kavē birokrātiski šķēršļi, kas saistīti ar konkrēto nozaru regulējumu.

Lai regulētajiem komersantiem būtu iespējams praksē pārbaudīt inovatīvus vai būtiski uzlabotus tehnoloģiskos vai organizatoriskos risinājumus, pakalpojumus vai produktus, kas ļautu uzlabot sniedzamo sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī tiktu paātrināti dažādi administratīvi procesi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau ilgāku laiku ir strādājusi pie speciālās regulatīvās vides jeb regulatīvās smilšu kastes izveidošanas, un šonedēļ noslēgsies tās noteikumu projekta publiskā konsultācija. 

Veiksmīga ārvalstu pieredze

Latvijā regulatīvās smilšukastes iespēju Latvijas finanšu tirgus dalībniekiem jau vairākus gadus sekmīgi piedāvā Latvijas Banka, demonstrējot speciālās regulatīvās vides nozīmi jaunu risinājumu testēšanai kontrolētā vidē, dodot arī iespēju tai identificēt inovāciju ieviešanas iespējamās barjeras, tai skaitā likumdošanas. 

Šis koncepts veiksmīgi izmantots un ir aktuāls arī citās valstīs, īpaši enerģētikas sektorā. Tā, piemēram, Īrijas valstij piederošā elektroapgādes kompānija Bord Soláthair an Leictreachais (ESB), veicot regulatīvo eksperimentu, ieviesa vienkāršotu pieslēgšanas procedūru elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem līdz 50 kVA, kas pēc pilotprojekta devusi iespēju pieslēgt vairākus simtus objektu un ir gatava nostiprināšanai likumdošanā (regulējumā). Cits piemērs no Īrijas ir augstās temperatūrās noturīgu gaisvadu līniju (HTLS) risinājuma izmantošana, kas pēc sešu mēnešu veiksmīga pilotprojekta ieviesta kā standarta risinājums un ļāvis palielināt līniju caurlaides spēju. Savukārt Grieķijas sadales tīkla operators HEDNO izveidoja uzņēmuma pārvaldītu regulatīvo smilšukasti, kurā regulators darbojas kā novērotājs, tā pirmais projekts bija Datathon, kurā ar mākslīgā intelekta palīdzību analizēja sistēmas darbības algoritmus, lai atklātu nesankcionētus elektroenerģijas zudumus tīklā. 

Jādomā ilgtermiņā

Kāpēc vajadzīga regulatīvā smilšukaste Latvijā regulējamām sabiedrisko pakalpojumu nozarēm? Kā liecina SPRK pieredze, regulējamiem komersantiem, veicot saimniecisko darbību, var veidoties situācijas, kad inovāciju rašanos un attīstību ierobežo spēkā esošais SPRK piemērotais normatīvais regulējums. Līdz ar to, izveidojot speciālo regulatīvo vidi, dēvētu arī par regulatīvo smilšu kasti, komersantiem tiek radīta iespēja testēt jaunus vai būtiski uzlabotus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus kontrolētos apstākļos, kas uz laiku pieļauj noteiktas atkāpes no šī normatīvā regulējuma.

Taču uz speciālās regulatīvās vides nozīmi var un vajag paskatīties arī daudz plašāk. Tā ļauj uzņēmumiem droši testēt jaunas tehnoloģijas un biznesa procesus reālā vidē, nepārkāpjot spēkā esošo regulējumu, paātrinot jaunu pakalpojumu un procesu ieviešanu tirgū, jo regulatoriem ir iespēja novērtēt vai esošais regulējums nav šķērslis inovāciju ieviešanai un to pilnveidot, ja nepieciešams. Regulētajiem komersantiem tā ir iespēja testēt jaunus risinājumus aktīvi sadarbojoties ar SPRK un savlaicīgi plānot potenciālās testēšanas izmaksas un nodrošināties pret neatbilstības risku likumiskajām prasībām. Ieguvums ir arī galalietotājiem, jo jauni risinājumi tiek notestēti pirms to plašas ieviešanas, nodrošinot, ka tie nerada negatīvas sekas patērētājiem un sabiedrībai kopumā. Jāuzsver, ka viens priekšnoteikumiem inovācijai, lai to testētu speciālajā regulatīvajā vidē, ir identificējams labums lietotājiem pakalpojumu kvalitātes vai cenas ziņā.

SPRK viens no stratēģiskajiem uzdevumiem ir nodrošināt inovācijas atbalstošu un uz stimuliem balstītu regulējošo vidi, un sagaidām, ka speciālā regulatīvā vide palīdzēs regulētiem komersantiem rast jaunus risinājumus sabiedrisko pakalpojumu kvalitatīvākai sniegšanai patērētāju interesēs.

Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja.

Foto: Publicitātes