Sunny 15.2 °C
S. 06.07
Anrijs, Arkādijs
Augstskolu diploma automātiskā atzīšana, kas jau stājusies spēkā starp Baltijas un Beniluksa valstīm, no 2025. gada pakāpeniski īstenosies visā Eiropas Savienībā.
Augstskolu diploma automātiskā atzīšana, kas jau stājusies spēkā starp Baltijas un Beniluksa valstīm, no 2025. gada pakāpeniski īstenosies visā Eiropas Savienībā.
Foto: Shutterstock

Pārvietošanās brīvība Eiropas Savienībā ir viena no pamatvērtībām, kas jo īpaši svarīga jauniešiem. Tā dod viņiem personīgās, izglītības un profesionālās izaugsmes iespējas jebkur Eiropā.

Reklāma

Taču pašlaik akadēmiskie diplomi netiek automātiski atzīti visā ES. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienotu augstākās izglītības grādu. Diplomu starptautiskā atzīšana nereti ir grūts vai teju neiespējams uzdevums. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienotu augstākās izglītības grādu. Tiklīdz par to vienosies Eiropas Parlaments un ES Padome, Eiropas valstu universitātes varētu sākt izsniegt kopīgos Eiropas grādus gan bakalaura, gan maģistra, gan zinātņu doktora grāda līmenī. 

Pašlaik diplomu starptautiskā atzīšana nereti ir grūts vai teju neiespējams uzdevums. Akadēmiskie diplomi netiek automātiski atzīti visā ES. Ja vēlaties turpināt studijas vai strādāt savā profesijā citā ES valstī, iespējams, diploms būs jāpielīdzina vai jāatzīst attiecīgajā valstī saskaņā ar valsts (vai citreiz pat noteikta reģiona) likumdošanu.

Marta studēja Latvijā, bet pēc tam profesionālā karjera viņu aizveda uz Franciju. Tur viņa izvēlējās iegūt papildu izglītību. Tomēr tam bija nepieciešams veikt esošā fizioterapeita diploma pielīdzināšanas procedūru – tulkot diplomu un tā pielikumu, prakses darbu aprakstus franču valodā (notariāli apstiprināti tulkojumi). 

Viņa savas kvalifikācijas pielīdzināšanu veica ar Eiropas profesionālās kartes (EPC) procedūras starpniecību. 

Tā ir elektroniska procedūra noteiktu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai citās ES valstīs. Šī procedūra ir tādām reglamentētām profesijām kā vispārējās aprūpes māsa, farmaceits, fizioterapeits, kalnu gids un nekustamā īpašuma aģents.

Reizēm attiecīgā (uzņemošā) valsts var pieprasīt veikt zināšanu pārbaudi vai adaptācijas praksi. Tas notiek tikai gadījumos, ja iestādes uzskata, ka jūsu izglītība, apmācība un profesionālā pieredze neatbilst noteiktās valsts standartiem. Kad kvalifikācijas atzīšana ir veikta, potenciālais darba devējs vai profesionālās organizācijas var pārbaudīt EPC derīgumu īpašā reģistrā. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vienotu augstākās izglītības grādu. Tas novērstu pašreizējos juridiskos un administratīvos šķēršļus universitāšu pārrobežu sadarbībai un bakalaura, maģistra un doktora grādu atzīšanai ārvalstīs, kopīgu konkurētspējīgu programmu izveidei.

Jauns solis Eiropas integrācijā

Šī gada 27. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar trim iniciatīvām, lai "veicinātu starptautisku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm ar galīgo mērķi izveidot Eiropas grādu". Līdztekus priekšlikumam par Eiropas grādu piešķiršanu ES Komisija ES Padomei ir iesniegusi vēl divus citus priekšlikumus. Otrais – lai sertificētu un uzlabotu universitāšu darbību un augstākajā izglītībā automātiski atzītu kvalifikāciju. Trešais – lai akadēmisko karjeru padarītu pievilcīgāku un ilgtspējīgāku.

Eiropas Komisijas paziņojumā minēts, ka 

šāds vienots Eiropas grāds "mazinās birokrātiju un ļaus dažādu valstu augstākās izglītības iestādēm netraucēti sadarboties un veidot kopīgas programmas". 

Tas ne tikai veicinās starptautisku pārrobežu sadarbību, bet arī jauniešu un mācību mobilitāti Eiropā. Studentiem tas nozīmēs plašākas un labākas iespējas, atvieglotāku mācību un pieteikšanās procesu, diplomu atzīšanu pēc studijām. Tas sekmēs arī absolventu nodarbinātību pēc studijām – iespējas atrast labu darbu, jo šāds Eiropas grāds būs starptautiski atzīta izglītība.

Reklāma
Reklāma

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Margaritis Shins ir "pārliecināts", ka Eiropas grāds ir "nākamā lielā lieta", kas ES iedzīvotājiem padarīs taustāmus Eiropas integrācijas ieguvumus. Eiropas grāds ir nākamais nozīmīgais Eiropas līmeņa sadarbības un vienotības projekts pēc ES vienotā tirgus, Šengenas zonas, "Erasmus" un eiro.

Kas piešķirs Eiropas grādu

Eiropas grādu kopīgi piešķirtu dažādas Eiropas universitātes, piemēram, pirmais studiju gads universitātē Latvijā, pēc tam – citas dalībvalsts universitātē, pēc tam studiju turpināšana Latvijā vai vēl kādā citā valstī, bet studiju noslēgumā kopīgs diploms un Eiropas grāds. 

Eiropas grādu varētu piešķirt arī augstāko izglītības iestāžu jaundibinātas apvienības, kas veido jaunas starpiestāžu un starpvalstu programmas.

Dalība tajā būtu brīvprātīga, bet balstīta uz kritērijiem, par kuriem ir vienošanās Eiropas līmenī.

Pašlaik izglītības joma ir dalībvalstu kompetencē, jo augstākās izglītības sistēmas Eiropā ir ļoti atšķirīgas. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina šādu vienoto Eiropas grādu veidot pakāpeniski. Sākotnēji piešķirot tikai Eiropas grāda "marķējumu" – tādējādi norādot, ka studiju programma atbilst vienotajiem ES kritērijiem un studenti kopā ar grādu saņems Eiropas grāda marķējuma sertifikātu. Pēcāk, kad viss būs gatavs Eiropas grādam ES līmenī, to varēs piešķirt augstskolas.

Eiropas Komisija Eiropas grāda ieviešanu plāno uzsākt jau 2025. gada "Erasmus+" programmas ietvaros ar projektu "Eiropas grāda iegūšanas ceļš". Tajā paredzēti līdzekļi dalībvalstīm, lai motivētu to augstākās izglītības iestādes iesaistīties šajā jaunā Eiropas līmeņa sadarbības projektā. Programmas "Erasmus+" budžets 2021.–2027. gadam ir 27 miljardi eiro (kas ir divas reizes lielāks nekā iepriekšējā periodā). Eiropas Komisija iesaistīsies aktīvā dialogā ar dalībvalstīm, augstākās izglītības profesionāļiem un jaunatnes organizācijām, lai šī vīzija par vienotu Eiropas grādu kļūtu par realitāti.

Beniluksa valstīs jau atzīst mūsu diplomus

Lai gan vienots Eiropas grāds vēl ir tikai nākotne un pašlaik Latvijas augstākās izglītības diplomi netiek automātiski atzīti visā Eiropā, spēkā stājies līgums par diplomu automātisku atzīšanu starp Baltijas un Beniluksa valstīm.

13. maijā Briselē tikās Baltijas un Beniluksa valstu augstākās izglītības eksperti, lai atzīmētu Līguma par augstākās izglītības diplomu savstarpēju automātisku atzīšanu stāšanos spēkā 1. maijā. Beniluksa valstis jau 2015. gadā bija sākušas automātiski atzīt noteiktus diplomus, un Baltijas valstis bija izveidojušas līdzīgu sistēmu.

Līgums garantē, ka ikvienam, kurš kādā no Baltijas vai Beniluksa valstīm iegūst augstākās izglītības diplomu, ir nodrošināts, ka viņa diploma līmenis jeb kvalifikācija tiek automātiski atzīta pārējās līguma parakstītājvalstīs. 

Absolventi vairs nesaskarsies ar ilgstošām un dārgām diplomu atzīšanas procedūrām.

Baltijas un Beniluksa valstis aicina arī citas Eiropas dalībvalstis pievienoties šai iniciatīvai, lai izveidotu iekļaujošu Eiropas augstākās izglītības telpu, kurā ir brīva talantu un zināšanu mobilitāte.

Beļģijas franču kopienas augstākās izglītības ministre Fransuāza Bertjo uzsver šī līguma novatorisko nozīmi Eiropā: "Šis automātiskās atzīšanas līgums ir nozīmīgs pavērsiens studentu mobilitātē starp parakstītājvalstīm, kas atvieglo mūsu jauniešu darba meklējumus. Tas iemieso savstarpējo uzticēšanos, kas ir izveidojusies starp mūsu valstīm, īstenojot Boloņas instrumentus. Mums jāatzīst, ka šajā ziņā Eiropas Savienības līmenī esam īsti pionieri."

Arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša norāda šī līguma nozīmību: "Starptautiskā izglītība ir kļuvusi par nepieciešamību, kas paver jaunas akadēmiskās un profesionālās perspektīvas, vienlaikus veicinot konkurētspēju. Pašlaik Baltijas un Beniluksa valstis ir vienīgie reģioni, kuros oficiāli ir noteikta automātiska augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšana. Šī daudzpusējā vienošanās ir viens no pagrieziena punktiem un nākotnes investīcijām, kas ilgtermiņā stiprinās Eiropas augstākās izglītības telpu."

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

#BalsojamEiropā

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma