Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) tās jaunajās dalībvalstīs sākušas sarukt lauku putnu populācijas, secināts starptautiskā pētījumā, par kuru aģentūru LETA informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) komunikācijas speciāliste Kitija Balcare.
Pētījums atklāj, ka lauksaimniecības intensifikācija izraisa bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropas lauksaimniecības zemēs, tostarp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kuras līdz šim ir uzskatītas par būtiskiem atbalsta punktiem bioloģiskajā daudzveidībā lauksaimniecības zemēs. Pievienojoties ES, jaunajās dalībvalstīs strauji pieauga ražošana, vienlaikus palielinoties arī izdevumiem agrovides un klimata shēmām.
"Pētījuma rezultāti liecina, ka, neraugoties uz ES vides tiesību aktiem, kuri vērsti uz apdraudēto sugu populāciju stāvokļa uzlabošanu, lauku putnu populācijas sarūk,"
uzsver pētījuma līdzautors LOB ligzdojošo putnu uzskaišu zinātniskais vadītājs biologs Ainārs Auniņš, vienlaikus izsakot pateicību brīvprātīgajiem putnu uzskaišu veicējiem Latvijā.
Viņš skaidro, ka viena no sugām, kurai populācija pieauga līdz 2004. gadam, bet pēc tam seko samazinājums, kas ir īpaši straujš pēdējos desmit gados, ir lukstu čakstīte. Šai sugai ir vajadzīgas zālāju un atmatu platības, kas ir gājušas mazumā.
Balstoties ilgtermiņa putnu uzskaišu datos par lauku putnu populācijām septiņās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs - Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Ungārijā -, pētnieki secinājuši, ka pēc iestāšanās ES ir vērojams lauku putnu populāciju sarukums. Izpētīts, ka negatīva ietekme uz lauku putniem bijusi arī agroķīmijas izmantošanas pieaugumam lauksaimniecības zemēs.
Uzsverot lauku putnu populāciju apdraudētību un bioloģiskās daudzveidības sarukumu, pētnieki vienlaikus norāda uz nepieciešamību pārskatīt patlaban spēkā esošo lauksaimniecības politiku jaunajās ES dalībvalstīs, veicinot videi saudzīgākas prakses. Latvijas gadījumā īpaši svarīgi lauksaimniecības zemēs ir atjaunot un uzturēt mitrājus.
"Esošie ES lauku attīstības līdzekļi netiek mērķtiecīgi izmantoti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, tādēļ ir nepieciešami jauni, precīzāk mērķēti pasākumi," uzsver biologs Auniņš.
Autoru kolektīva pētnieciskais raksts "Accelerated farmland bird population declines in European countries after their recent EU accession" ir publicēts 2024. gada 26. jūnijā zinātniskajā žurnālā "Science of the Total Environment".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
5.3 °C

























































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




























































































