Pēc vēlēšanām Spānija varētu nosvērties pa labi

Spānijā svētdien notiks pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurās pašreizējā premjerministra Pedro Sančesa vadītie sociālisti mēģinās noturēt varu, lai arī sabiedriskās domas aptaujas viņiem to nesola.

Labējie populisti kā arguments

Kārtējās parlamenta vēlēšanas Spānijā bija paredzētas tikai decembrī, bet Sančess pēc neveiksmīgām pašvaldību un reģionālajām vēlēšanām maijā nolēma rīkot pirmstermiņa vēlēšanas 23. jūlijā, kas Spānijā ir neierasts vēlēšanu laiks. Liela daļa potenciālo vēlētāju ir atvaļinājumā, turklāt valsti šobrīd ir pārņēmusi ārkārtīgi liela svelme. Politikas vērotāji cenšas rast atbildi uz jautājumu, kāpēc Sančess izlēma rīkot vēlēšanas brīdī, kad aptaujās vadībā ir opozīcijā esošā konservatīvā Tautas partija. Konservatīvajiem tomēr arī uzvaras gadījumā absolūto vairākumu parlamentā droši vien iegūt neizdosies un vairākuma nodrošināšanai viņiem pēc vēlēšanām būs vajadzīgs labēji populistiskās partijas "Vox" ("Balss") atbalsts. Šī partija cita starpā iestājusies par abortu aizliegumu, un 

daudzi Spānijā bažījas, ka pirmo reizi kopš ģenerāļa Fransisko Franko diktatūras laikiem valdībā varētu nonākt partija, ko daļa sabiedrības uzskata par galēji labēju. 

Aptaujas rāda, ka abām šīm labējām partijām kopā pēc vēlēšanām varētu būt neliels vairākums. Tiek uzskatīts, ka Sančesa stratēģijas pamatā ir vēlme pirms vēlēšanām balsošanu par Tautas partiju sasaistīt ar "Vox" atbalstīšanu. Šādu argumentu stiprina fakts, ka pēc 28. maijā notikušajām vēlēšanām Tautas partija un "Vox" sadarbojušās virknē pašvaldību un arī vairākos Spānijas reģionos. Tautas partijas līderis Alverto Nunjess Feiho nav izslēdzis iespēju pēc parlamenta vēlēšanām veidot koalīciju ar "Vox", lai arī konservatīvie labprāt gribētu saņemt šīs partijas atbalstu, vienlaikus paturot to ārpus valdības. Sociālisti tikmēr cer uz koalīcijas valdību ar kreisā spārna partijām, tomēr šī ir mazāk ticama iespēja.

Vēsturiska koalīcijas valdība

Piecdesmit vienu gadu vecais Sančess premjera amatu ieņem kopš 2018. gada, bet kopš 2020. gada sākuma viņš vada koalīcijas valdību ar kreisi populistisko partiju "Podemos" ("Mēs varam"). Šī ir pirmā koalīcijas valdība Spānijā kopš demokrātijas atjaunošanas pēc Franko nāves 1975. gadā. 

Vairākuma nodrošināšanai Sančesam tomēr nācies meklēt atbalstu katalāņu un basku nacionālistu vidū, kas viņam radījis politiskus sarežģījumus. 

Sančesam pirms vēlēšanām nav izdevies savā labā izmantot ekonomiskos argumentus. Lai arī Spānijā šobrīd ir augstākais bezdarba rādītājs Eiropas Savienībā (ES) – 12,7%, tas tomēr ir zemākais kopš 2008. gada. Inflācija Spānijā šobrīd ir ap 2%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. Spānija smagi cieta Covid-19 pandēmijā, tomēr ir spējusi panākt strauju ekonomisko izaugsmi, kā arī saņemt lielas summas no ES Atveseļošanas fonda. Par Sančesa stipro pusi tiek saukta ārpolitika. Viņš ir pirmais Spānijas premjers, kurš runā labā angļu valodā, norāda izdevums "Politico".

Nepārliecina vēlētājus

Šie argumenti tomēr nav pārliecinājuši vēlētājus. Daļai sociālistu vēlētāju Sančesa valdība šķiet pārāk kreisa, ņemot vērā "Podemos" dalību tajā, norādījis domnīcas "Eiropas Ārlietu padome" pētnieks Hosē Ignasio Torreblanka. Sančess saņēmis kritiku arī par atbalsta meklēšanu pie Katalonijas neatkarības atbalstītājiem un partijas, kas izaugusi no basku separātistu grupējuma ETA. Sančesam pārmesta arī solījumu nepildīšana. Viņš ņēma valdībā "Podemos", kā arī apžēloja deviņus par kūdīšanu uz dumpi notiesātus Katalonijas neatkarības atbalstītājus, lai arī bija solījis to nedarīt. Īpaši spēcīgi premjera autoritāti iedragāja pagājušā gada oktobrī 

pieņemtais likums, kas bija domāts sieviešu aizsardzībai, bet vienlaikus pieļāva, ka apmēram tūkstotim dzimumnoziedznieku tiek samazināti cietumsodi, bet apmēram simt šādu noziedznieku nonāk brīvībā. 

Sančess vēlāk atvainojās par šādu kļūdu, un likums tika grozīts, bet kaitējums premjera reputācijai bija nodarīts. Visi šie jautājumi devuši labējām partijām argumentus Sančesa valdības kritizēšanai.

Pirms vēlēšanām notikušajās debatēs Sančess un viņa galvenais konkurents Feiho kritizēja oponentu sabiedrotos parlamentā. "Mēs uzvarēsim vēlēšanās, jo Spānija nepieļaus, ka jūs un "Vox" ieliekat mūs laika mašīnā un aizvedat atpakaļ, kas to zina, kur," paziņoja Sančess. Savukārt Feiho atgādināja par sociālistu sadarbību ar "Podemos" un separātistu partijām, ko, Feiho ieskatā, Francijas prezidents Emanuels Makrons nepieļautu. "Vai mēs varam iedomāties, ka Makrons būtu valdībā ar separātistu partiju?" jautāja konservatīvo līderis. Sešdesmit vienu gadu vecais Feiho ir runājis par Spānijā labējo bieži piesauktā "sančisma" izbeigšanu.

Spānija jūlija sākumā pārņēma ES prezidentūru, bet tagad nav zināms, kurš premjers varēs to izmanot par savu tribīni. Politikas vērotāji norāda, ka sociālistiem un konservatīvajiem nav lielu domstarpību ārpolitikā, tāpēc tajā lielas izmaiņas nav gaidāmas. Tajā pašā laikā tiek atzīmēts, ka pēdējā laikā virknē Eiropas valstu – Itālijā, Somijā un Zviedrijā – pie varas ir nonākuši labējie, un Spānijā šī tendence varētu turpināties.