Miris Henrijs Kisindžers

Savās mājās Konektikutā trešdien simt gadu vecumā miris bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers, paziņojusi viņa konsultāciju firma "Kissinger Associates". Nāves cēlonis netiek atklāts. Ģimene rīkos privātas bēres, bet piemiņas dievkalpojums notiks Ņujorkā.

No bēgļa par valsts sekretāru

Kisindžers piedzima 1923. gada 27. maijā Vācijas pilsētā Firtē ortodoksālo ebreju ģimenē, kura 1938. gadā atstāja nacistisko Vāciju un devās uz Ņujorku. Kisindžers atgriezās Eiropā Otrā pasaules kara gados, kad viņš dienēja ASV armijā. Pēc kara Kisindžers studēja prestižajā Hārvarda Universitātē, kur vēlāk kļuva par profesoru. ASV diplomātijas virsotnē viņš atradās no 1969. līdz 1977. gadam. 1969. gadā Kisindžers kļuva par ASV prezidenta Ričarda Niksona padomnieku nacionālās drošības jautājumos, bet vēlāk viņš šos pienākumus apvienoja arī ar valsts sekretāra amatu. Šos amatus Kisindžers kādu laiku apvienoja arī Džeralda Forda administrācijā pēc tam, kad Niksons Votergeitas skandāla rezultātā bija atkāpies no amata.

Kisindžera darbība nacionālās drošības padomnieka un valsts sekretāra amatā vēl šodien tiek aktīvi diskutēta, un pats diplomāts gadu desmitiem ir vērtēts ļoti pretrunīgi. 

Kritiķi norāda, ka viņa īstenotā ārpolitika noveda pie daudzu cilvēku nāves un viņa ietekmē Vašingtona pievēra acis uz savu sabiedroto pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Kisindžera aizstāvji tikmēr uzsver, ka viņš bijis pragmatiķis, kurš Savienotās Valstis izveda cauri bīstamajiem aukstā kara gadiem.

Paveiktie darbi

Kisindžers pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā deva ieguldījumu ASV un komunistiskās Ķīnas dialoga aizsākšanā, tostarp nobruģējot ceļu Niksona vēsturiskajai vizītei Pekinā 1972. gadā. Pats Kisindžers slepeni Ķīnā viesojās 1971. gadā, kas bija pirmā ASV amatpersonas vizīte šajā valstī kopš komunistu nākšanas pie varas 1949. gadā, atgādina izdevums "Politico". Kisindžers redzēja Ķīnu kā pretsvaru Padomju Savienībai, ar kuru arī Vašingtona tolaik uzlaboja attiecības. Ievērības cienīga ir Kisindžera 1973. gadā īstenotā "atspoles diplomātija" Tuvajos Austrumos, tiekoties ar reģiona līderiem un cenšoties izbeigt arābu un Izraēlas karu. Īpaši lielu viļņošanos 1973. gadā izsauca Kisindžeram piešķirtā Nobela Miera prēmija par centieniem izbeigt Vjetnamas karu. Protestējot pret Kisindžeram piešķirto balvu, Nobela komiteju atstāja divi tās locekļi. Nobela Miera prēmiju togad nepieņēma otrs balvas laureāts Ziemeļvjetnamas diplomāts Le Diks To.

Kisindžers noraidīja morāles principus ārpolitikā, to vietā uzsverot pragmatisku pieeju. 

Šī iemesla dēļ viņš saņēmis asu kritiku par kareivīgu ārpolitiku un atbalstu dažādiem autoritāriem režīmiem, tostarp Latīņamerikā. Kisindžers atbalstīja Čīles kreisā prezidenta Salvadora Aljendes gāšanu 1973. gadā un tai sekojošo Augusto Pinočeta režīmu. "Lai cik nepatīkami viņi rīkotos, šī valdība ir mums labāka, nekā bija Aljendes valdība," par Pinočetu sacīja Kisindžers, lai arī viņa paša vadītais Valsts departaments bija paudis bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Čīlē. Diplomāta izteikumi vēlāk viņu nostādījuši neglaimojošā gaismā. "Es nezinu, kāpēc mums vajadzētu stāvēt malā un noskatīties, kā valsts kļūst komunistiska savas tautas bezatbildības dēļ," par Čīli Aljendes laikā sacījis Kisindžers. Tikmēr Argentīnas huntai viņš nevēlējās traucēt. "Mēs neradīsim jums nevajadzīgas grūtības," atslepenotie dokumenti atklāj, ko Kisindžers teicis Argentīnas huntai 1976. gadā.

Turpināja būt aktīvs

Pēc aiziešanas no valsts sekretāra amata Kisindžers pievērsās padomu došanai un 1982. gadā dibināja konsultāciju firmu "Kissinger Associates". Viņš arī turpināja informēt par saviem uzskatiem un garajā mūžā ir sarakstījis 19 grāmatas. Arī pēc aiziešanas no augstajiem amatiem bijušais valsts sekretārs sniedzis padomus ASV prezidentiem un prezidenta amata kandidātiem.

Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs pēc sēru vēsts uzzināšanas norādījis, ka Savienotās Valstis ir "zaudējušas vienu no uzticamākajām un unikālākajām balsīm ārpolitikā".

 Arī mūža pēdējos gados Kisindžers ir bijis aktīvs. Jau būdams simt gadu vecs, viņš šā gada vasarā apmeklēja Ķīnu, kur diplomātijas veterānu uzņēma prezidents Sji Dzjiņpins. "Ķīnas un Savienoto Valstu attiecības uz mūžīgiem laikiem būs saistītas ar Kisindžera vārdu," paziņoja Sji.

Kisindžera aktīvo rosīšanos pavadījuši arī centieni tiesas ceļā saukt viņu pie atbildības par augstajos amatos padarīto. Parīzes apmeklējuma laikā viņš 2001. gadā saņēma pavēsti ierasties tiesā saistībā ar piecu Francijas pilsoņu pazušanu Čīlē Pinočeta režīma laikā. Kisindžers tomēr šim aicinājumam neatsaucās un steigā devās prom no Francijas. Arī citu valstu, tostarp Argentīnas, tiesām bijusi vēlme dzirdēt Kisindžera sakāmo. Diplomāta advokāts norādījis, ka visi jautājumi, kas attiecas uz viņa klienta rīcību ASV valsts sekretāra amatā, būtu adresējami ASV Valsts departamentam.

Diplomātijas veterāns ir komentējis arī Krievijas iebrukumu Ukrainā, tostarp mainījis viedokli par Ukrainas turpmāko ārpolitisko kursu. 

Pasaules ekonomikas forumā Davosā šā gada janvārī Kisindžers norādīja, ka Ukrainas iestāšanās NATO būtu "piemērots iznākums". 

"Pirms kara es iebildu pret Ukrainas dalību NATO, jo es bažījos, ka tas aizsāks tieši tādu procesu, kādu mēs redzam tagad," sacīja diplomātijas veterāns. "Tagad, kad šis process ir sasniedzis šo līmeni, doma par neitrālu Ukrainu šajos apstākļos zaudē jēgu," uzsvēra Kisindžers. Viņš arī piebilda, ka "jādod Krievijai iespēja atkal pievienoties starptautiskajai sistēmai". Pirms tam britu laikrakstā "The Spectator" viņš bija Krievijas karu Ukrainā salīdzinājis ar Pirmo pasaules karu, norādot, ka tajā lielvalstis negribot aizsāka lielu karu. Viņš aicināja uz pamieru, kura ietvaros Krievija atkāptos uz tām pozīcijām, kuras tā kontrolēja pirms pilna mēroga kara sākuma 2022. gada 24. februārī.