Kultūrzīmju izvēle: 12. nedēļa kultūrā — filmas, izstādes, izrādes, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Telma un viņas ideālā dzimenīte

Šā stāsta galvenā varone ir Ledus zemes pingvīnmeitene Telma, kurai pēc dažām dienām apritēs pieci gadi, bet Telma ir noraizējusies, vai tikai Dzimenītei vispār izdosies viņu atrast. Ja nu viņas nesatiekas un Telmai visu mūžu paliek četri gadi?! Redzot, ka vecāku uzmanība piekalta datoru ekrāniem, zinātkārā Telma laižas prom no mājām, lai sameklētu un klātienē satiktu Dzimenīti un savus draugus – kaķi Vilhelmu un peli Sofiju... Šāds ir "īsais stāsts" par režisora Reiņa Kalnaeļļa un "Filmu studija RIJA" jauno sirsnības un fantāzijas bagāto pilnmetrāžas animācijas filmu "Telmas ideālā dzimenīte", kas šodien, 19. martā, piedzīvo pirmizrādi un no piektdienas, 21. marta, uzsāks startu Latvijas kinoteātros. 

"Telmas ideālā dzimenīte" pasaules pirmizrādi piedzīvoja 29. starptautiskajā bērnu un jauniešu filmu festivālā "Schlingel" Vācijā, kur saņēma profesionālās Eiropas bērnu un jauniešu filmu asociācijas (ECFA) balvu "Labākā Eiropas filma bērniem". Žūrijas pamatojumā teikts: "Nemaz tik bieži negadās piedzīvot, ka filma vismazākajiem skatītājiem spēj aizkustināt arī pieaugušos ar savu pasakas auru. (..) Šī brīnišķīgā animācijas filma aizrauj iztēli ar savām skaidrajām un jūtīgajām krāsām un formām, ar muzikālo daudzveidību no stepa dejām līdz džezam un jūraszirdziņu dziesmas poēzijai; ar pasauli ārpus laika, kur Telma pieaug savā piedzīvojumu ceļā, pieredzot mīlestību, draudzību un palīdzību no dažādu kultūru cilvēkiem un dažādu sugu dzīvniekiem. Pat klimata pārmaiņu tematika neuzbāzīgi ieslēpta šajā filmā, bet kopā mēs varam uzvarēt it visu!" Filma veidota kā Latvijas un Luksemburgas kopražojums, to producējušas filmu studija "Rija" (LV) un kompānija "PTD" (LU). Filmas ražošanu finansiāli atbalstījis Nacionālais Kino centrs un Luksemburgas Filmu fonds. Filmas scenārija autores ir Līva Eglīte un Sesīlija Somersa, filmas mākslinieki Andrejs Prigičevs un Laima Puntule, kompozīcija – Renārs Zālītis. Filmas mūziku komponējis Kārlis Auzāns, bet varoņu balsis ieskaņojuši tautā iemīļoti aktieri – Baiba Broka, Gundars Grasbergs, Artis Robežnieks, Zane Allēna, Kaspars Zvīgulis, Jānis Kirmuška, Ieva Kerēvica, Edgars Lipors, Horens Stalbe, Maija Priedīte, Roberto Meloni un Rota Kalnaella. Skaņu režisors – Jevgēnijs Svjatovs. Filmas beigu titru dziesmu "Dzimšanas diena" sacerējusi grupa "Carnival Youth", teksta autori – Ivars Šteinbergs un Emīls Kaupers. Filmu veidojuši animatori Mārtiņš Abiļevs, Juris Piķelis, Aleksandrs Šehovcevs, Raivo Ernštreits, Rufats Ismailovs, Taiga Zīle, Aleksejs Smirnovs, Laima Ceple, Jolanta Bīgele, Alise Lake Sandri, kadrējuma mākslinieki Jānis Kalniņš un Vitālijs Daukšta, fonu mākslinieki Juris Tatarkins, Artūrs Urbanovičs, Renāte Kloviņa, Margarita Eihmane, Dina Danosa, Melisa Paško, Diāna Jarmakova, Anta Ūsiņa, Marita Maizīte, Vitālijs Daukšta.

Ginta Garūta un Operas orķestris

Fotoizstādes autore Ginta Garūta kopš 2006. gada ir Latvijas Nacionālās operas orķestra kontrabasiste. Paralēli viņa nodarbojas ar fotogrāfiju, ko studējusi ISSP (International Scool of Photography).

Foto: Jānis Keris/Publicitātes

Latvijas Nacionālās operas ātrijā jau no 7. marta līdz sezonas beigām skatāma fotogrāfes un kontrabasistes Gintas Garūtas izstāde "Orķestris. Pirms". Tā ir subjektīvs vizuāls pētījums par orķestra ikdienu – skatītājiem un klausītājiem neredzamo dzīvi mēģinājumu procesos orķestra bedrē, zālē, uz skatuves. Foto sērija tapusi, sekojot Latvijas Nacionālās operas orķestra mēģinājumiem 2023./2024. gada sezonā. Autores mākslinieciskajam rokrakstam raksturīgs garo ekspozīciju un dubultekspozīciju tehnikas izmantojums, tādējādi darbiem piešķirot abstraktu glezniecisku raksturu. Gintas Garūtas pirmā izstāde "Balets. Pirms" atspoguļoja baleta jauniestudējuma tapšanu un bija skatāma Operas Jaunās zāles foajē 2019. gadā.

Kad dziesma nav par krekliem... 

Valmieras teātrī Jāņa Znotiņa režijā pirmizrādi piedzīvojusi jauna, interesanta un šim laikam būtiska izrāde – "Četri balti krekli" – psiholoģiska drāma, kas nav par krekliem, bet ir par sirdsapziņām. Tās centrā, tāpat kā leģendārajā Rolanda Kalniņa 1967. gada filmā, uzskatu konflikts starp Cēzaru Kalniņu, kura kaislība ir rakstīt dziesmas, un kultūras komisijas locekli Anitu Sondori, kura Cēzara dziesmas uzskata par nepiedienīgām. Laikā, kad sabiedrība aizvien vairāk polarizējas un auglīgu diskusiju vietā piedzīvojam asas un uzbrūkošas vārdu apmaiņas, radošā komanda, iestudējot Gunāra Priedes leģendāro lugu "Trīspadsmitā", pēc kuras motīviem veidota arī Rolanda Kalniņa filma "Elpojiet dziļi" ("Četri balti krekli"), vēlas runāt ar jauniešiem no 16 gadu vecuma, šķetinot varoņu, kas katrs pārstāv citus uzskatus, savstarpējās attiecības, pievēršot uzmanību mūžīgajam jautājumam par paaudžu konfliktu. Lomās: Ieva Estere Barkāne, Inese Pudža, Krišjānis Strods, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Rihards Rudāks, Baiba Valante, Aigars Vilims. Izrādē skan Imanta Kalniņa komponētās dziesmas no filmas "Elpojiet dziļi" ("Četri balti krekli"). Nākamās izrādes: 3., 4., 5. aprīlī (jau izpārdotas).

Veltījums Liepājai

Foto: Publicitātes

Šodien, 19. martā, plkst. 17 Liepājas muzeja anfilādē atklās Liepājas 400. jubilejai veltītu Liepājas muzeja krājuma izstādi "Rosīgā Liepāja", kas ar priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju starpniecību atspoguļo Liepājas ekonomisko uzplaukumu un sasniegumus no 19. gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam. Izstādes saturs veidots, atklājot attiecīgā laika perioda trīs Liepājas attīstības šķautnes: "Liepāja ražo", "Inovatīvā Liepāja" un "Liepāja saimnieko".

Meistari atkal aicinās

Aprīlī visā Latvijā norisināsies ikgadējais pasākums "Satiec savu meistaru!", kura laikā ikviens interesents varēs doties pie meistariem iepazīt un izmēģināt dažādas tradicionālo amatu prasmes. Šogad tas pulcēs meistarus un mācekļus vairāk nekā 200 norišu vietās: 5. un 6. aprīlī Kurzemē un Zemgalē, 12. un 13. aprīlī Vidzemē un Sēlijā, 26. un 27. aprīlī Rīgā un Latgalē. Šis pasākums ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kuras būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.