Latvijas Aizsardzības ministrija vērsusi uzmanību uz to, ka tiek izplatīta dezinformācija par militārajām mācībām "Baltic Trust 26" – soctīklos parādījušies apgalvojumi, ka mācību laikā gājuši bojā karavīri, kas neatbilst patiesībai.

Reklāma

Zīmīgi šoreiz ir tas, ka izveidots arī īpašs video, kas vizuāli un stilistiski ļoti atgādina "Euronews" sižetu, izmantots arī šā kanāla logo un tam raksturīgās videopārejas. Jāpiebilst, ka viltus sižetā izmantoti kadri no īstām militārām mācībām Latvijā, turklāt kādā brīdī tiek demonstrēts arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, kurš it kā paziņo, ka pēc notikušā incidenta mācības tiekot pārtrauktas. Videofragments, kas parādās šajā viltus materiālā, patiesībā ņemts no 2025. gada 7. februārī Ministru kabineta ēkā notikušās preses konferences – K. Pudāns tajā piedalījās kopā ar toreizējo Latvijas valdības vadītāju Eviku Siliņu, Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu un Zviedrijas aizsardzības spēku virspavēlnieku Maiklu Klēsonu, tika paziņots par abu valstu sadarbības stiprināšanu un to, ka NATO sadarbības ietvaros Latvijā ieradīsies vairāk nekā 500 Zviedrijas karavīru.

Bet kāds tad šoreiz bijis dezinformatoru mērķis? Atšķirībā no citām reizēm, kad vēstījumi ir izplūdušāki un vērsti uz vispārīgu NATO vai Latvijas bruņoto spēku diskreditāciju, te stāsts ir detalizētāks – nevis vienkārši par mācību laikā mirušiem NATO karavīriem, bet par to, ka pie tā esot vainojams ukraiņu karavīrs. Kā novēroja "Latvijas Avīze", sociālajā vietnē "X" šo dezinformāciju ar vienādu tekstu izplatījuši konti ar tādiem nosaukumiem kā "Military Summary", "Jack Straw" un citi. Daži no tiem mēģina veidot iespaidu, ka analizē militārās tendences, vairākiem ir arī zilās verifikācijas zīmes, taču mūsdienās tas vairs nav nekāds apliecinājums informācijas drošumam vai tam, ka konts ir pārbaudīts un pieder reālam lietotājam. Kopš 2023. gada, kad soctīkls mainīja nosaukumu no "Twitter" uz "X", zilā zīme galvenokārt nozīmē, ka konts ir abonējis maksas pakalpojumu "X Premium", ieguvis verifikācijas simbolu un atsevišķas papildu funkcijas (garāki ieraksti, prioritāte komentāros u. c.). Līdz ar to šis pakalpojums ir kļuvis ļoti ērts tieši dezinformācijas izplatītājiem. Vēl viena šo kontu pazīme – diezgan daudz sekotāju (piemēram, "Military Summary" ir vairāk nekā 45 tūkstoši), lai arī reakcijas uz konkrētajiem ierakstiem ir nebūtiskas, kas varētu liecināt, ka sekotāju skaitu veido pārsvarā tā sauktie boti. Uz to norāda arī Aizsardzības ministrija: "Vairākas pazīmes liecina par mākslīgi veidotu informācijas izplatīšanas tīklu – gan kontu publicētā satura tematika un darbības raksturs, gan arī salīdzinoši nelielā organiskā auditorijas iesaiste, neraugoties uz ievērojamo sekotāju skaitu. 

Šis gadījums vienlaikus atgādina, ka sociālajos medijos verificēta konta atzīme pati par sevi neapliecina informācijas patiesumu, tāpat kā plaši pazīstama medija vizuālā identitāte var tikt izmantota, lai dezinformācijai radītu uzticamības iespaidu."

Lai arī ne pārāk plaši, tomēr šī dezinformācija tikusi izplatīta arī krievvalodīgajā informācijas telpā. Piemēram, to darījis Sergejs Koljasņikovs, kurš uztur "Telegram" kanālu "Zergulio". Koljasņikovs ir viens no tā sauktajiem Z-blogeriem, kas soctīklos slavē Krievijas armiju, attaisno militāras darbības un pat aicina uz intensīvākiem uzbrukumiem, vienlaikus dažādi cenšas nomelnot Ukrainu un tās sabiedrotos. Dažreiz Kremļa propaganda izmanto šos Z-blogerus kā ērtu atsauci, citreiz viņi savā aizrautībā var arī traucēt Kremļa mērķiem, tomēr kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā ir veidojusies kā savdabīga Krievijas dezinformācijas mašīnas sastāvdaļa. Atsevišķi mazāk zināmi interneta portāli krievu valodā ir ievietojuši dezinformāciju par mācībām "Baltic Trust", tomēr lielākajos Kremļa propagandas kanālos tā šoreiz nav tiražēta.

Lai gan traģiski gadījumi militāro mācību laikā ir retums, nevarētu teikt, ka tādi nenotiek vispār. Piemēram, 2025. gada martā Pabrades militārajā poligonā Lietuvā gāja bojā četri ASV karavīri. Viņi bija apmaldījušies purvainā apvidū ar evakuatoru M88 "Hercules" un noslīka. Šis notikums tika izmantots Kremļa propagandā, tomēr vēstījumi bija diezgan izplūduši, mēģinot ironizēt par nelaimi vai primitivizēt situāciju ar tādiem virsrakstiem kā "NATO tanki grimst purvos", "Amerikāņi pazūd Lietuvas purvos", "Baltijas valstis ir NATO vājais punkts". Šoreiz izplatītā dezinformācija rāda, ka Krievija, iespējams, pašlaik mēģina sakoncentrēt spēkus vienā virzienā un cenšas visos iespējamos veidos diskreditēt Ukrainu, lai mazinātu tai atbalstu. "Krievija ir pastiprinājusi plaša mēroga dezinformācijas kampaņu Polijā, cenšoties padziļināt plaisu starp Varšavu un Kijivu, izmantojot vēsturiskus strīdus un Ukrainas bēgļu kritiku," 14. augustā ziņoja "Reuters". Pret Ukrainu vērsta satura apjoms poļu valodā sociālajos medijos pēdējos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 250%. Polijas digitālo lietu ministra vietnieks Pavels Olševskis "Reuters" sacījis, ka Krievijas dezinformācija burtiski "eksplodēja" sociālajos medijos un oficiālajās Krievijas mediju platformās pēc tam, kad jūnijā Polijas prezidents Karols Navrockis paziņoja par lēmumu atņemt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Polijas augstāko apbalvojumu – Baltā Ērgļa ordeni, bet vēlāk no apbalvojumiem simboliski atteicās arī citi Ukrainas līderi un bijušie valsts prezidenti, tostarp prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs, kā arī bijušie prezidenti Petro Porošenko, Viktors Juščenko un Leonīds Kučma. Strīda formālie iemesli ir Ukrainas lēmums pārsaukt vienu no tās armijas vienībām vēsturiskās Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) vārdā. UPA Otrā pasaules kara laikā cīnījās par Ukrainas neatkarību, bet tai tiek pārmesta arī vēršanās pret tolaik Rietumukrainas teritorijā dzīvojošajiem poļu un ebreju tautības iedzīvotājiem. Kremļa propaganda šīs vēsturiskās nesaskaņas starp poļiem un ukraiņiem ir centusies atdzīvināt jau ilgāku laiku, acīmredzot tagad ir nolemts, ka šie pūliņi var dot lielāku atdevi. Paredzams, ka arī Latvijā varētu tikt meklēti kādi stāsti, lai atsevišķas sabiedrības daļas vairāk noskaņotu pret Ukrainu un atbalsta sniegšanu tai.

MAF 2026
MAF 2026
Foto: #sif_maf2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".