Fedorovs teikšanu par vēlēšanām Ukrainā negrib atstāt Krievijai

Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs, kurš amatu valdības pārkārtojumu rezultātā zaudēja jūlijā, otrdien lielu ažiotāžu izraisījušā paziņojumā aicināja vēlēšanu rīkošanai negaidīt kara beigas un neļaut Krievijai diktēt ukraiņiem, kad izraudzīties savu valdību.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī Ukrainā ir izsludināts karastāvoklis, kura laikā prezidenta vēlēšanu rīkošana ir aizliegta. To organizēšanai arī būtu daudz praktisku traucēkļu, norādījuši apskatnieki un eksperti. Fedorova izteikumi par vēlēšanu nepieciešamību uzskatāmi par tiešāko politisko izaicinājumu prezidentam Volodimiram Zelenskim kopš pilna mēroga kara sākuma. Fedorovs bija viens no iepriekšējās valdības populārākajiem ministriem, kurš mēģināja aizsardzības nozarē veikt nozīmīgas reformas.

Jāpaliek demokrātiskai valstij

Sociālo mediju platformā "Facebook" izvietotā videopaziņojumā Fedorovs uzsvēra, ka jāatrod "likumīgs, drošs un reālistisks mehānisms" vēlēšanu rīkošanai kara laikā, vienlaikus nodrošinot arī iespēju tajās piedalīties karavīriem, ārzemēs nonākušajiem ukraiņiem, kā arī frontes tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem. Viņš atzina, ka tas būs sarežģīts uzdevums. "Mēs nedrīkstam ļaut Putinam izlemt, kad ukraiņi drīkst izraudzīties savu valdību," pauda Fedorovs, kurš aizsardzības ministra amatu ieņēma no šā gada janvāra līdz jūlija vidum. Bijušais ministrs norādīja, ka demokrātija ir viena no lietām, par "kurām mēs šodien cīnāmies". Viņš argumentēja, ka vēlēšanas nav tikai balsošana, bet arī iespējas došana pilsoņiem novērtēt pie varas esošos. "Demokrātija nav miera laika luksuss," paziņoja Fedorovs, piebilstot, ka Ukrainai ir jāparāda, ka tā var vienlaikus karot un palikt demokrātiska valsts. Viņš arī aicināja pie varas esošos skaidrot sabiedrībai savus lēmumus, kā arī kritizēja korupciju un birokrātiskās pārmērības, kas grauj valsts bruņoto spēku kaujasspējas. Bijušais ministrs tomēr neteica, ka vēlēšanas būtu jārīko nekavējoties, arī nekādu konkrētu laika grafiku viņš nepiedāvāja. Trīsdesmit piecus gadus vecais Fedorovs, kurš no 2019. gada līdz šā gada sākumam valdībā atbildēja par digitālo transformāciju, runā ne reizi nepieminēja Zelenska vārdu un arī pats nepieteica savu kandidatūru iespējamām prezidenta vēlēšanām.

Apstiprina jauno ministru

Zelenska lēmums jūlijā Fedorovu atbrīvot no amata, bet bruņoto spēku virspavēlnieka amatā atstāt Oleksandru Sirski Ukrainā izraisīja protestu vilni. Zelenskis drīz pēc tam Sirski nomainīja ar populāro ģenerāli Mihailo Drapatiju, tomēr Fedorovu, kuram ar Sirski bijis konflikts, amatā neatjaunoja. 

Zelenskis esot bijušajam ministram piedāvājis citus augstus amatus, tostarp kļūt par vicepremjeru militāro inovāciju jautājumos, tomēr Fedorovs šos piedāvājumus noraidījis, sakot, ka atgriezīsies tikai aizsardzības ministra amatā. 

Protesti Fedorova atbalstam turpinājušies līdz pat šim brīdim. Jāpiebilst, ka Fedorova paziņojums par vēlēšanu rīkošanas nepieciešamību izskanēja vien pāris stundas pēc tam, kad Zelenskis otrdien aizsardzības ministra amatam bija izvirzījis drošības dienestu veterānu Jevheniju Hmaru, kurš pēdējā mēneša laikā bija aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs. Ukrainas parlaments Hmaru trešdien apstiprināja aizsardzības ministra amatā. Šāds iznākums lielā mērā izdzēš visas cerības, ka Fedorovs tomēr varētu atgriezties nozīmīgajā amatā pēc Augstākās Radas balsojuma, kurā Hmaru atbalstīja 312 deputāti, secināja laikraksts "The Kyiv Independent". Hmara kopš šā gada sākuma bija Ukrainas Drošības dienesta (SBU) priekšnieka pienākumu izpildītājs. Pirms tam viņš ieņēma SBU speciālo operāciju centra "Alfa" priekšnieka amatu, atbildot par tālas darbības dronu kampaņām pret Krieviju. 2022. gadā viņš vadīja operāciju Krievijas sagrābtās Čūsku salas atbrīvošanai.

Skepse par vēlēšanu rīkošanu

Lai arī Fedorovs Ukrainā ir diezgan populārs, it īpaši jaunākās paaudzes vidū, viņa izteikumi par vēlēšanu rīkošanu kara apstākļos daudzviet uzņemti ar piesardzību. "Šobrīd nav skaidras sapratnes par cilvēku drošības garantēšanu pilna mēroga kara kontekstā," intervijā laikrakstam "The Guardian" norādīja ukraiņu politikas analītiķis Artems Bronžukovs, apšaubot vēlēšanu rīkošanu nepārtrauktas bombardēšanas apstākļos. Ukrainas "sabiedrībā ir dziļi iesakņojies uzskats", ka vēlēšanas ir nepieciešamas, bet tikai pēc kara "karstās" fāzes beigām, piebilda eksperts. Skepse par vēlēšanu rīkošanu kara laikā vērojama ne tikai Zelenska partijas "Tautas kalps", bet arī opozīcijas deputātu rindās. Frakcijas "Eiropas solidaritāte" deputāts Mikola Kņažitskis pauda, ka vēlēšanas kara laikā tikai sašķels Ukrainas sabiedrību. "Prasība rīkot vēlēšanas regulāri parādās Krievijas scenārijos" par miera vienošanos, norādīja deputāts. "Kremlis rēķinās, ka vēlēšanu kampaņa kara laikā saasinās iekšējos konfliktus, sanaidos ukraiņus savā starpā un vājinās valsti no iekšienes," piebilda Kņažitskis. Zelenska piecu gadu termiņam bija jānoslēdzas 2024. gada maijā, tomēr saskaņā ar konstitūciju karastāvokļa laikā jaunas vēlēšanas rīkot nevar. Vēlēšanu iecirkņus varētu apdraudēt Krievijas raķetes un droni. Turklāt miljoniem ukraiņu atrodas ārzemēs, vēl aptuveni miljons dienē bruņotajos spēkos. Piektā daļa Ukrainas teritorijas ir okupēta, un arī tur dzīvo Ukrainas pilsoņi. Demokrātija Ukrainā tomēr nav apstājusies, atgādina raidorganizācija "Deutsche Welle". Pērn notika protesti pret Zelenska mēģinājumu lielākai kontrolei pakļaut vairākas tiesībaizsardzības iestādes, bet šogad protesta akcijas sākās pēc Fedorova atlaišanas, norāda Vācijas mediju organizācija. Jāpiebilst, ka Zelenska popularitāte kopš pilna mēroga kara sākuma ir mazinājusies. Dažādās aptaujās pašlaik iespējamu vēlēšanu scenārijā prezidentam nopietnāko konkurenci veido tieši Fedorovs un bijušais bruņoto spēku virspavēlnieks Valerijs Zalužnijs.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.