Eiropa nevar atļauties palaist garām mākslīgā intelekta revolūciju, uzskata Kristīne Lagarda

Eiropa nevar atļauties palaist garām mākslīgā intelekta revolūciju, trešdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

ASV un Ķīna kļuvušas par līderēm mākslīgā intelekta attīstībā, un to kompānijas ir radījušas modernākos lielos valodu modeļus un strauji būvē plašus datu centrus. Tikmēr Eiropas izaugsmes modelis izjūt arvien lielāku spiedienu.

Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda.

Foto: Publicitātes

"Eiropa lielā mērā palaida garām pirmo digitālo revolūciju, jo komerciālie ieguvumi no informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izplatības tika nesamērīgi gūti citur," Pasaules ekonomikas foruma pasākumā Ženēvā sacīja Lagarda.

"Mēs nevaram atļauties atkārtot šo pieredzi ar mākslīgo intelektu, otro digitālo revolūciju," viņa teica.

Lai gan Eiropas uzņēmumi daudz iegulda mākslīgajā intelektā, šķēršļi eirozonā kavē to darbības paplašināšanu, viņa teica.

Eiropas Savienības (ES) tirgus fragmentācija nozīmē, ka uzņēmumiem nav pietiekamas konkurences eirozonā un tiem ir grūtības piesaistīt finansējumu, jo īpaši salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem ASV, klāstīja ECB prezidente.

"Rezultātā mazāk uzņēmumu izaug līdz globālam mērogam un jauno tehnoloģiju izplatība visā ekonomikā ir lēnāka," viņa secināja.

Lagarda piebilda, ka mērogs ir īpaši svarīgs, lai Eiropa spētu konkurēt mākslīgā intelekta un citu jauno tehnoloģiju jomā laikā, kad Eiropas pēckara izaugsmes modelis saskaras ar lieliem izaicinājumiem.

Viņa norādīja, ka Eiropa ilgstoši ir ieguvusi no "trim pīlāriem" - uz noteikumiem balstītas globālās kārtības, kuras pamatā ir ASV drošības garantijas, lēta enerģija un globālās tirdzniecības paplašināšanās.

"Visi trīs pīlāri vājinās, mainoties starptautiskajai videi," atzina ECB prezidente.

"Šīs pārmaiņas liecina, ka Eiropas pēckara izaugsmes modelis sairst. Un maz ticams, ka tas atgriezīsies pie tā, kādu mēs kādreiz pazinām," viņa teica.

ASV prezidenta Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir īpaši saasinājusi ASV un Eiropas attiecības. Viņš ir noteicis lielus ievedmuitas tarifus importam no ES un apšaubījis ASV ilgtermiņa saistības pret drošību Eiropā.