Statistika. Pārtikai Latvijā mājsaimniecība tērēja 318 eiro mēnesī

Pērn Latvijas mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza vidēji 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet vidēji uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Vecāka gadagājuma cilvēki pārtikai velta gandrīz trešo daļu no saviem izdevumiem.

Tā ziņo Centrālā statistikas pārvalde (CSP), kas ceturtdien publiskoja datus par 2025. gadā veikto mājsaimniecību budžeta apsekojumu, kurā piedalījušās Latvijas 2063 mājsaimniecības. CSP aplēsusi, ka pēdējo sešu gadu laikā mājsaimniecību tēriņi pārtikai kāpuši par 53,5%.

Vecākā gadagājuma iedzīvotāju mājsaimniecības pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērēja vislielāko daļu no saviem ikdienas tēriņiem. Pērn mājsaimniecības, kurās bija vismaz viens vientuļais seniors 65 un vairāk gadu vecumā, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei tērēja 30,4% no saviem ikdienas izdevumiem, un senioru mājsaimniecības, kurās visas personas bija vismaz 65 gadu vecumā – 30,1% no ikdienas izdevumiem. Samērā mazāku daļu pārtikas un bezalkoholisko dzērienu iegādei no kopējā patēriņa budžeta tērēja pāru ar bērniem mājsaimniecības (20,8%), viena pieaugušā ar bērniem mājsaimniecības (22,1%) un citas mājsaimniecības ar bērniem (23,2%).

Vislielāko daļu no saviem ikmēneša pārtikas izdevumiem Latvijas mājsaimniecības tērējušas gaļai un gaļas produktiem – 17% jeb 25,72 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā mēnesī, un tikpat daudz tērēja pienam, piena produktiem un olām – attiecīgi 17% jeb 25,66 eiro. Graudaugu un to produktu iegādei tērēti 18,51 eiro mēnesī (12,3%), dārzeņiem, salātiem un pākšaugiem – 17,72 eiro mēnesī (11,7%).

Lauku mājsaimniecības ievērojami vairāk nekā pilsētu mājsaimniecības savā uzturā patērēja olas (laukos 205 olas, pilsētās – 186 olas uz vienu mājsaimniecības personu gada laikā), kartupeļus (attiecīgi 48,1 un 33,1 kg), pienu (38,2 un 34,8 l), svaigu cūkgaļu (18,4 un 11,1 kg), maizi (30,4 un 25,1 kg), konservētus dārzeņus (12,1 un 8,9 kg), gurķus (11,2 un 9,1 kg) un burkānus (9,2 un 6,7 kg). Tāpat arī lauku mājsaimniecības vairāk patērēja cukuru (11,3 kg laukos un 7,9 kg pilsētās).

Pilsētu mājsaimniecības samērā vairāk patērēja dažādās tirdzniecības vietās nopērkamos pārtikas produktus: sieru (pilsētās – 14,8 kg un laukos – 12,3 kg uz vienu mājsaimniecības personu gadā), kefīru un jogurtu (attiecīgi 26,3 un 25,4 l), mājputnu gaļu (11,2 un 9,4 kg), gatavos ēdienus (17,2 un 14,2 kg), citrusaugļus (11,9 un 8,3 kg), ābolus (11,7 un 10 kg), banānus (11 un 7,5 kg) un kafiju (2,9 un 2,6 kg).

Pērn gandrīz četras piektdaļas no kopējiem izdevumiem uzturam mājsaimniecības tērēja pārtikas iegādei veikalos, tirgū vai citās tirdzniecības vietās, to summai sasniedzot 142 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā, sabiedriskajai ēdināšanai – 30 eiro mēnesī un 8,5 eiro veidoja pārtikas izdevumi natūrā (naudas izteiksmē novērtētā pārtikas produktu vērtība, kas tika iegūta, izaudzējot piemājas saimniecībā, ogojot, zvejojot, medījot vai bez maksas saņemot no radiem, draugiem vai citiem).

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji