Ķīniešu uzņēmēju Āfrikā kronē par karali

Ķīna izvērš Āfrikā veiksmīgu ekonomisko un arī politisko ekspansiju, bet nesen Ganā piedzīvots vēl kas neredzēts – ķīniešu uzņēmējs iecelts karaļa godā.

Reālu varu tas gan nedod, bet ir prestižs goda tituls, ar kuru vietējās kopienas pauž pateicību par investīcijām un ekonomisko attīstību.

Džens Sjanmings Ganā ieradās 2011. gadā un nodibināja uzņēmumu “Greenhouse International Development Group Ghana Limited”. Viņš ir izveidojis milzīgu industriālo parku “Bright International Industrial Park”, kur darbojas gandrīz 70 rūpnīcas, kas ražo matračus, mēbeles, televizorus, ledusskapjus un apģērbus, nodrošinot tūkstošiem darbavietu vietējiem iedzīvotājiem. Nesen atklāts arī vērienīgs mežsaimniecības un lopkopības attīstības projekts.

Sjanmings kronēts augusta beigās ar pilnu tradicionālo rituālu. Kopienas vecākie viņu nesa uz pleciem, un viņš, turot rokās tradicionālo zobenu, deva uzticības zvērestu Ga tautas – galvaspilsētas Akras vēsturisko saimnieku – kopienai, iegūstot oficiālo titulu Hiowe Golaka Noryam Matse Nene Asumahtsu I.

Šis nav pirmais ķīniešu uzņēmējs, kurš saņēmis kādu titulu. 2020. gada septembrī kokmateriālu tirgotāju Sunu Cjanu Kvahu-Abetifi pilsētas pārstāvji viņu iecēla par Nkosuohene – attīstības virsaiti. Atšķirībā no mantojamiem karaļu tituliem, šo goda amatu Ganas tradīcijās izmanto kopš 1980. gadiem, lai apbalvotu gan vietējos, gan ārzemniekus, kuri nav karaliskas izcelsmes, bet investē skolu, ceļu un slimnīcu būvniecībā.

Kaut arī tituli nedod politisku varu, tie palīdz uzņēmējiem vieglāk risināt sarunas par zemes nomu un garantē vietējo vadoņu aizsardzību viņu biznesa projektiem.

Ganas sabiedrībā par to raisās asas diskusijas, daļa uzskata, ka tradicionālo titulu piešķiršana ārzemniekiem mazina šo amatu svētumu un vēsturisko nozīmi. Izskan viedokļi, ka  gadsimtiem seni rituāli tiek iztirgoti cilvēkiem, kuriem nav nekādas saiknes ar vietējo kultūru. Asociācijas ir nepatīkamas – ganieši uz saviem pleciem nes ārvalstu biznesmeni, kurš tagad kļuvis par viņu “valdnieku”.

Tāpat ir bažas par jauna veida kolonizāciju, jo Ķīnas uzņēmumi Āfrikā kontrolē arvien vairāk resursu, rūpniecības objektu un lauksaimniecības zemju. Turklāt kamēr daži uzņēmēji ceļ rūpnīcas, tikmēr ķīniešu nelegālie zelta racēji masveidā iznīcina Ganas upes, mežus un lauksaimniecības zemes.

Ganā ķīnieši ir arī pieredzējuši asu valdības rīcību. Mūsu tautietis Aldis Ozols šajā Rietumāfrikas valstī attīstījis dīzeļmotoru servisa biznesu, bet agrāk, līdz 2013. gada sākumam, iznomāja ekskavatorus. 

“Šis bizness beidzās vienā dienā, kad kāds ķīnietis izdomāja džungļos nošaut vienu ganieti. Ganas valdība uzreiz mēneša laikā deportēja 4500 ķīniešu,” 

Ozols stāstījis intervijā žurnālam “Īstie Stāsti”.

Tā kā ķīnieši vadīja raktuvju biznesu, viņiem piederēja ekskavatori. Pēc viņu padzīšanas no Ganas, tirgū “pa lēto parādījās vairāk nekā 2000 ekskavatoru, un nevienam manus ekskavatorus vairs nevajadzēja”, atklāja Ozols.