OECD pētījums: Latvijas skolēnu zināšanas desmit gados būtiski pasliktinājušās

Latvijas skolēnu zināšanas pēdējos desmit gados ir būtiski pasliktinājušās, īpaši lasīšanā, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) jaunākie novērtējuma dati.

Pētījumā 15 gadus veci jaunieši pildīja uzdevumus matemātikā, lasīšanā, dabaszinātnēs, kā arī risināja uzdevumus digitālajā vidē.

Salīdzinot ar 2015. gadu, Latvijas skolēnu vidējais rezultāts lasīšanā samazinājies par 51 punktu, kas ir teju divreiz lielāks kritums nekā vidēji OECD valstīs.

2025. gada pētījumā Latvijas skolēni lasīšanā vidēji ieguvuši 430 punktus, kamēr OECD valstu vidējais rādītājs ir 461 punkts. 41% skolēnu nav sasnieguši minimālo lasītprasmes līmeni, bet augstāko līmeni uzrādījuši tikai 2,6% skolēnu.

Pētījums liecina, ka lasītprasmes problēma saistīta arī ar skolēnu spēju koncentrēties un noturēt uzmanību. Turklāt šīs problēmas nav radušās pamatskolas beigās. Līdzīgs lasītprasmes kritums bija redzams jau sākumskolas posmā veiktajā starptautiskajā lasītprasmes novērtēšanas pētījumā (PIRLS).

Dabaszinātnēs skolēni ieguvuši vidēji 468 punktus, bet matemātikā — 460 punktus. Salīdzinot ar 2015. gadu, dabaszinātņu rezultāts samazinājies par 17 punktiem, bet matemātikā — par 23 punktiem.

Savukārt datoriskajā problēmsrisināšanā Latvijas skolēnu vidējais rezultāts ir 507 punkti, kas pārsniedz OECD valstu vidējo rādītāju — 500 punktus.

Skolēnu rezultāti dažādās skolās būtiski atšķiras, taču skolas atrašanās vieta pati par sevi būtiski neietekmē sniegumu. Liela nozīme ir skolēnu sastāvam un apstākļiem, kādos notiek mācības, norāda pētnieki.

Lai gan pilsētu skolēniem rezultāti kopumā ir labāki nekā lauku skolēniem, šo atšķirību lielā mērā izskaidro skolēnu sociālekonomiskais stāvoklis. Ņemot to vērā, pilsētu un lauku skolēnu rezultāti būtiski neatšķiras, vērtē pētnieki.

Svarīga ir arī valoda, kurā skolēni ikdienā sazinās.

Aptuveni trešdaļa Latvijas skolēnu mājās nerunā latviešu valodā, un viņu rezultāti lasīšanā vidēji ir par 84 punktiem zemāki. Īpaši lielu atšķirību uzrādījuši skolēni mazākumtautību programmās: gandrīz 60% no viņiem nav sasnieguši lasīšanas līmeni, kas nepieciešams, lai patstāvīgi saprastu un izmantotu sarežģītāku informāciju.

Pētnieki norāda, ka Latvijas rezultāti jāvērtē arī izglītības sistēmas pārmaiņu kontekstā. Pēdējā desmitgadē piedzīvotas mācību satura, pārbaudījumu sistēmas un mācību valodas reformas, kā arī Covid-19 pandēmijas dēļ mācības ilgstoši notika attālināti. Vienlaikus no pētījuma datiem nevar secināt, ka sasniegumu kritumu būtu izraisījušas konkrētas izglītības reformas. Tāpat pētījums neļauj noteikt, kāds tieši ir valodas prasmes trūkuma cēlonis un kā pēc reformu ieviešanas rezultāti mainīsies ilgākā termiņā.

Pētījumā konstatēta arī būtiska atšķirība skolēnu sasniegumos atkarībā no viņu sociālekonomiskā stāvokļa.

Latvijā rezultātu starpība dabaszinātnēs starp skolēniem ar visaugstāko un viszemāko sociālekonomisko statusu ir 78 punkti.

Pētījumā no Latvijas iesaistījušās 268 skolas un 6968 skolēni. 85% dalībnieku bija devīto klašu skolēni.

Pētījums vērtē skolēnu spēju izmantot zināšanas reālās dzīves situācijās. Šajā ciklā galvenā uzmanība pievērsta dabaszinātnēm — cik labi jaunieši spēj kritiski izvērtēt zinātniskus pierādījumus, atpazīt uzticamu informāciju un pieņemt pamatotus lēmumus.

Pirmo reizi padziļināti vērtēta arī skolēnu spēja mācīties digitālajā vidē un risināt uzdevumus ar datora palīdzību. Pētījumā analizēts, kā jaunieši izmanto mākslīgo intelektu skolas darbos, kāda ir viņu gatavība iesaistīties vides jautājumu risināšanā, kā arī zinātkāre, neatlaidība un spēja mācīties patstāvīgi.

Pētījuma norisi Latvijā nodrošina LU Izglītības pētniecības institūts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Dalība pētījumā tiek īstenota ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu.