Sūdzību skaits pieaug. Pēc kiberuzbrukuma CSDD saņemtas 5000 kompensācijas pieteikumi

Pat 10 tūkstošus eiro – tik lielu kompensāciju pēc kiberuzbrukuma CSDD pieprasa iedzīvotāji. 360TV Ziņas skaidroja, cik šādu iesniegumu saņemts un kādas ir izredzes naudu saņemt.

No 1,2 miljoniem iedzīvotāju, kuru personīgie dati noplūduši augusta sākumā piedzīvotajā kiberuzbrukumā CSDD, aptuveni pieci tūkstoši nosūtījuši direkcijai pieprasījumus par kompensācijām.

Saņemtas ziņas gan e-pastā, uz kuriem atbildes jau sniegtas, taču liela daļa sūta arī oficiālu iesniegumu ar elektronisku parakstu.

“Šīs summas svārstās no pāris tūkstošiem līdz pat varbūt 10 tūkstošiem. Retos gadījumos summa var būt vēl lielāka. Bet summu nenoteiks ne mūsu klients šajā pieprasījumā, ne mēs kā cietusī organizācija. Ja nonāks līdz kompensāciju apspriedei, tad tas noteikti būs tiesisks ceļš,” norāda CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

10 tūkstoši eiro ir maksimālais kompensācijas apmērs, ko nemantiska kaitējuma gadījumā var pieprasīt, norāda zvērināts advokāts Lauris Klagišs. Arī viņš nosūtījis maksimāli iespējamo kompensācijas pieprasījumu. 

“Ļoti daudzi arī izmanto savas tiesības un piesaka šo kaitējumu pilnā apmērā, jo tas apmērs jau tā ir, manuprāt, nesamērīgi ar likumu ierobežots,” saka zvērināts advokāts Lauris Klagišs.

Arī jurists Juris Sokolovskis iesniedza pieteikumu par 500 eiro kompensāciju. Viņa ieskatā – ja nekādas kompensācijas nesekos, tas liecinās, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula, kuras mērķis ir aizsargāt personas datus, praksē nedarbojas.

“Ļoti interesanti, kā reaģēs valsts, vai valsts atbildēs. Nu, draugi mīļie, reālā kaitējuma nav, morālais jums nepienākas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka viss tas lielais veidojums GDPR principā nestrādā,” pauž jurists Juris Sokolovskis.

Pagaidām gan ir grūti spriest, kad un vai naudas kompensāciju izdosies saņemt.

“Viņi izlems vai nu izmaksāt, daļēji izmaksāt vai neizmaksāt neko. Es prognozēju, ka viņi nolems neizmaksāt neko. Tādā gadījumā būs jāvēršas administratīvā procesa kārtībā. Valsts arī pati var izdomāt kompensējošu mehānismu. Valsts var pateikt, ka tā pati pēc savas iniciatīvas kaut ko kompensē,” bilst Lauris Klagišs.

Runāt par kompensāciju izmaksu gan šobrīd ir pāragri, atzīmē CSDD.

“Nav tiesiska pamata šobrīd veikt kaut kādus kompensācijas pieprasījumus, jo mums ir arī jāsagaida Datu valsts inspekcijas izmeklēšanas rezultāti, kas arī noteiks CSDD kā organizācijas atbildību, kā mēs esam rūpējušies par šiem datiem,” skaidro CSDD pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters.

Tikmēr Datu valsts inspekcija norāda – lai varētu prasīt kompensāciju, nav jāgaida inspekcijas lēmums. Taču iesniegumā būtu jābūt pierādījumiem par datu noplūšanas faktu.

“Pats iespējamais personas datu aizsardzības pārkāpums automātiski nenozīmē, ka pienākas kompensācija, jo ir jāpierāda kaitējums un cēloņsakarība starp pārkāpumu un šo kaitējumu,” saka Datu valsts inspekcijas pārstāve Ginta Gailuma.

Juristu ieskatā pēc šī gadījumā tiks veidota tiesu prakse šādās situācijās. Iespējams, Augstākajai tiesai arī nosakot kritērijus kompensācijas apmēra noteikšanai.

VIDEO: