Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole ne vienmēr efektīva, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams piesaistīt ārvalstu darbaspēku, kā arī nav izveidoti mehānismi šādas politikas īstenošanai, secinājusi VK.
Turklāt darba atļauju saņemšanas process ir ilgs, grūti prognozējams un administratīvi nesamērīgs, bet kontroles mehānismi ne vienmēr nodrošina, ka piešķirtās darba atļaujas izmanto paredzētajam mērķim, skaidro VK.
Latvijai trūkst skaidras, uz darba tirgus vajadzībām, datiem un riskiem balstītas ārvalstu darbaspēka politikas, un šo trūkumu mēģina kompensēt ar sarežģītām procedūrām, kas vienlaikus apgrūtina vajadzīgā darbaspēka piesaisti un rada nevēlamus stimulus, norādījis VK padomes loceklis Gatis Litvins.
Ja Latvijas darba atļauju sistēma kļūst nepievilcīga, darba devēji var izvēlēties trešo valstu pilsoņus norīkot uz Latviju no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Šādu norīkojumu skaits gada laikā pieaudzis par aptuveni 92% jeb no 972 līdz 1863 personām. Ārvalstu darbaspēks Latvijā tādējādi nepazūd, bet mainās tā piesaistes modelis. Proti, jo vairāk ārvalstu darbaspēka piesaiste pāriet uz citiem ES regulētiem modeļiem, jo mazāka kļūst Latvijas darba atļauju sistēmas praktiskā nozīme un valsts iespējas ietekmēt ārvalstu darbaspēka piesaisti, uzsver VK. Turklāt revidentu aplēses liecina, ka šādu īstermiņa norīkojumu dēļ Latvijas budžets 2025. gadā potenciāli nav guvis aptuveni piecus miljonus eiro darbaspēka nodokļu ieņēmumos.
Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā varētu sarukt par aptuveni 9,4%. Vienlaikus iespējas būtiski palielināt vietējā darbaspēka piedāvājumu būs ierobežotas. Gada sākumā uz nodarbinātības pamata Latvijā uzturējās 15 177 trešo valstu pilsoņi jeb 16% no visiem trešo valstu pilsoņiem ar tiesībām strādāt Latvijā.
Tomēr valstij nav skaidrs, kādās nozarēs, profesijās un apjomā ārvalstu darbaspēks Latvijai būs vajadzīgs, uzsver VK. Nav arī izveidoti mehānismi mērķtiecīgai darbaspēka piesaistei no konkrētām valstīm, piemēram, divpusēji migrācijas līgumi, mērķvalstu programmas vai vienkāršotas procedūras noteiktu valstu pilsoņiem.
Rezultātā ārvalstu darbaspēka plūsmu galvenokārt nosaka darba devēju individuālais pieprasījums, nevis koordinēta valsts politika,
skaidro revidenti.
Lai gan politikas plānošanas dokumentos uzsvars likts uz augstas kvalifikācijas speciālistu piesaisti, no 2024. gada sākuma līdz 2025. gada vidum tikai 14% darba atļauju izsniegtas augstas kvalifikācijas profesijās, piebilst VK. 57% darba atļauju piešķirtas vidējas kvalifikācijas profesijās un 29% zemas kvalifikācijas profesijās. Turklāt aptuveni 40% no visām darba atļaujām izsniegtas kravas automobiļu un vilcējautomobiļu vadītājiem.
14.8 °C


































































































































































































































































