Ministru kabinets atļauj PVD pārbaudīt tranzīta graudu izcelsmi

Valdība otrdien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no tranzītā pārvadātām graudu kravām varēs ņemt paraugus un veikt laboratoriskos izmeklējumus deklarētās izcelsmes valsts pārbaudei.

ZM atzīmē, ka Latvija ir aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importu jeb laišanu brīvā apgrozībā Latvijā, un 2026. gada augustā aizliegums tika vēl paplašināts. Izmantojot ārējā tranzīta muitas procedūru, trešo valstu preces var šķērsot Latvijas un Eiropas Savienības (ES) muitas teritoriju, nenonākot ES tirgū un netiekot laistas brīvā apgrozībā.

Vienlaikus Ukraina ir sniegusi informāciju par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās nelegāli iegūtu graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.

Ņemot vērā saņemto un apstiprināto informāciju par neraksturīgi straujo pieprasījuma pieaugumu graudu tranzītam un pārkraušanai no Krievijas, nepieciešams veikt visaptverošu pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās, skaidro ZM.

Ministrijā norāda, ka līdz šim pārtikas graudiem netika veiktas pārbaudes ar mērķi noteikt to deklarēto ģeogrāfisko izcelsmi, līdz ar to nebija pieejami objektīvi pierādījumi, kas ļautu apstiprināt graudu faktiskās izcelsmes atbilstību pavaddokumentos norādītajai izcelsmei.

ZM skaidro, ka PVD turpmāk veiks pārtikas graudu sūtījumu kontroli arī gadījumos, ja graudus nav paredzēts izplatīt ES, tostarp, ja pastāv aizdomas, ka pārtikas graudu izcelsme ir no Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām. Dienests noņems paraugus, lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus, lai aizdomas par pavaddokumentos norādīto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu apstiprinātu vai noraidītu.

Grozījumi paredz arī iespēju iekasēt priekšapmaksu no atbildīgajām personām par minēto kravu robežkontroli un laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) šodien pēc valdības sēdes atzina, ka minētās pārbaudes kopumā var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim, jo pārbaudes jāveic sadarbībā ar citu valstu institūcijām.

Šajā laikā pārbaudāmās kravas ostās aizturēt nevar,

bet, ja par kādu no šīm kravām tikšot saņemta informācija, ka tajās bijuši zagtie Ukrainas graudi, tad Latvija šo informāciju uzreiz varēs nodot graudu pircējiem, skaidroja premjers.

Premjers septembra sākumā sacīja, ka šo jautājumu ir pārrunājis ar Ukrainas premjeru. Kulbergs norādīja, ka Krievija Ukrainā zagtos graudus jauc kopā ar Krievijas graudiem un tos transportē caur citu valstu ostām, un patlaban tranzīta graudu kravu spiediens tiekot izdarīts uz visām Baltijas ostām.

Premjeram esot bijis pārsteigums, ka PVD visus kara gadus neesot bijušas tiesības tranzīta graudu kravas kontrolēt. Ar valdības lēmumu šādas tiesības tiks dotas. Ukraina esot gatava sūtīt uz Latviju savus ekspertus, kuri vislabāk varēšot pateikt, kuri graudi tiek audzēti Ukrainā un vai Latvijā nonākušās tranzīta graudu kravas nav ar Ukrainā zagtajiem graudiem.

Lietuva, Ukraina un Lielbritānijas Vides, pārtikas un lauku lietu departaments 2024. gadā noslēdza trīspusēju saprašanās memorandu par graudu pārbaudes shēmu. Lietuvas noteikumi paredz, ka, pārbaudot noteiktas tranzīta kravas, paraugi tiek ņemti no visiem vilciena vagoniem vai transportlīdzekļiem, un laboratoriskie izmeklējumi tiek veikti tieši izcelsmes noteikšanai. Šādu sadarbības memorandu esot plānots noslēgt arī Latvijai, informēja Kulbergs.

Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai.

Pagājušajā eksporta sezonā (no 2025. gada jūlija līdz 2026. gada jūnijam) Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no sava eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu.

Tomēr, kā ziņo "Reuters" avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Tas ir gandrīz salīdzināms ar līdzīgo rādītāju Novorosijskai un Tuapsei, kas ir seši miljoni.

Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām — galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs.

Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu dēļ iznīcināti vairāk nekā 80% Krievijas graudu eksporta jaudas. Ekspertu aprēķini liecina, ka augustā kviešu eksports sasniedza tikai 1,9 miljonus tonnu, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 16 gadu laikā.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.